Koncerts „Muzikālie stāsti“

Palielināt / Enlarge

Gunta Cēse un Rodrijs Klarks (Rhodri Clarke). FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Koncerts Melburnas Latviešu namā. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Jāna Andersone (no kreisās) intervē Guntu Cēsi. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Sandra Birze, Gunta Cēse. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Jāna Andersone, Rodrijs Klarks, Gunta Cēse, Greims Andersons, Anita Andersone. FOTO Roberts Birze.

Šorīt arī mūsu dārzā plaukst spilgti oranžas klīviju trompetes, un es sildos pavasara saulītē. Atmiņā redzu un vēl tikpat spilgti atskan vakardienas izcilais opermūzikas koncerts, kurā uzstājās Latvijas soprāns Gunta Cēse ar koncertmeistaru Rodrijs Klarks (Rhodri Clarke). Skaistā, saulainā svētdienas, 27. septembra, pēcpusdienā ļaudis sapulcējās Melburnas Latviešu nama Lielajā zālē, kura šim īpašajam mirklim bija pārvērtusies par Operas namu. Skatuve bija koši izrotāta ziedojošām klīvijām, saliktām staltā vāzē. Uznāca soliste Gunta Cēse – garā, tumši zaļā tērpā, un koncertmeistars Rodrijs Klarks, melnā uzvalkā, piesēdās pie flīģeļa.

Pirmajā skaņdarbā Guntas Cēses saulainais gaišums uzreiz izcēlās Elizabetes ārijas izpildījumā no R. Vāgnera operas Tanheizers. Izskanēja prasmīgi veidotas krāsu maiņas mi minora pasāžā, kas atklāja Guntas vairākus emociju raksturus. Viegli un brīvi veiktie augstie toņi ikkatram klausītājam izvilināja līksmu, saulainu smaidu.

Dž. Pučīni Mimi stāsts no operas Bohēma bija izpildīts ar cēlu stāju, un sapņainais orķestra pavadījums koncertmeistara izpildījumā sniedza savu silto gaisotni solistes pasakainam stāstam. Plašums kulminācijā ar lepniem augstiem toņiem bija satricinoši skaisti izpildīts.

Tatjanas vēstules skats no P. Čaikovska operas Jevgeņijs Oņegins bija izcili atskaņots ar pilnu spektru emociju kāpinājumiem un muzikāliem kontrastiem. Vētrains orķestru pavadījums pianista Rodrija Klarka spējīgās un izteiksmīgajās rokās ievadīja Tatjanas vēstules skatu. Vispirms par Rodrija Klarka izcilo pavadījumu un varonīgām starpspēlēm: pianists izpildīja pavadījumu gan mākslinieciski izsaucot stīgu, oboju, flautu, mežragu, arfu – visā pilnībā orķestra tembrus, iejūtīgi veidojot Čaikovska liriskās melodijas. Gunta Cēse debitējusi Tatjanas lomā Latvijas Nacionālajā Operā 2013. gadā. Viņas izpildījums šajā koncertā izteica dziļas ilgas un mīlestību, šīs operas skatā, rakstot vēstuli Oņeginam līdz pašai rīta ausmai. Izskanēja pasakains un sirsnīgs siltums, brīžiem trauksmains un kaislīgs, ik katrai frāzei bija sava noskaņa, sava dzeja un krāsa.

Koncerta rīkotāja Anita Andersone (LAAJ Skaņu mākslas nozares sadarbībā ar Jaunatnes nozari vārdā) pastāstīja par šī koncerta māksliniekiem un par šo unikālo, iedvesmoto koncerta veidošanu. Sekoja jautra diskusija starp solisti Guntu un intervētāju Jānu Andersoni. Gunta brīvi un gaiši stāstīja par saviem panākumiem mūzikas jomā ar jautrām anekdotēm. Pēc šīs jaukās iepazīstināšanās ar Guntu Cēsi, atgriezāmies pie koncerta programmas.

Koncertmeistara samtainais stīgu ievads Adriānas ārijai no F. Čilea operas Adriana Lekuvrēra vēstīja par solistes bagāto soprāna diapazonu, kuru Gunta Cēse dāsni izbaudīja. Sekoja Dž. Pučīni Toskas ārija no operas Toska. Izskanēja plūstošs pavadījums, un solistes izpildījums bija sirsnīgs un aizkustinošs.

A. Dvoržaka Nāras dziesma mēnesim no operas Nāra vēlreiz atklāja gan solistes, gan koncertmeistara apbrīnojamo sadarbību. Dvoržaka pasakainā vīzija bija silti un mīļi izpildīta ar solistes cēlām un sentimentālām ilgām. Koncertmeistara izcilās stīgu starpspēles bija apskaužami zibenīgas un spodras. Izcēlās solistes cieņas pilnā stāja, un vēlreiz tika vareni izcelts viņas plašais diapazons.

Pēc patīkama starpbrīža, kurā klausītāji bija baudījuši Rīgas kafejnīcas dāmu jauko apkalpošanu, atspirdzinājumus un patīkamo gaisotni, sajūsmā atgriezāmies Lielajā zālē baudīt mākslinieku turpmāko sniegumu.

J. Rodrigo Četri mīlas madrigāli atvērās kā noslēpumaina piesaukšana (invokācija) ar elegantu pievilcību. Vēlreiz mākslinieku sadarbība četros madrigālos parādījās ar izceltu kontrapunktu un dialogiem. Kontrastā izcēlās draiskulība, koķetīgums un dzīvīgums. Abi mākslinieki viegli lidot lidoja starp vairākiem emociju tēlojumiem. Solistes augstie toņi skanēja ar spējīgu rezonansi, kā arī bija iespaidīgi draiskulīgie lēcieni ceturtā madrigālā De los alamos vengo, madre. Koncertmeistara pavadījums izcēlās gan ar tehnisko precizitāti, gan ar varonīgu virtuozitāti, gan ar smalkjūtīgo izteiksmi.

Sekoja vēl jautra intervija ar Guntu Jānas Andersones patīkamā vadībā. Jautāta par Austrālijas dzīvnieku radībām, Gunta teica, ka sevišķi mīļi ir koalas un pingvīni. Uzzinājām, ka Guntai, Vācijā dzīvojot, visvairāk kārojas Latvijas gardumi – biezpiens un rupjmaize. Klausītāji varēja gluži piekrist. Gunta savā izglītības ceļā ir apguvusi daudz valodu: latviešu, angļu, vācu, krievu; viņa dzied arī latīņu, čehu, spāņu un franču valodās.

Nākamā sniegumā – J. Kalniņa Kaķpēdiņas izbaudījām mīlīgu muzikālo stāstu latviešu valodā. Sekoja J. Vītola dziesma Sapņu tālumā, kurā varējam iedziļināties sapņainā lūgšanā. Muzikālā sadarbība bija skaisti izgleznota ar kopīgu dramatisku spēju. O. Grāvīša apdare Vai tā mana vaina bija? izpildījuma raksturs bija draiskulīgs, kā arī kontrastu pilns. Ikkatrā pantā bija iejūtīgi krāsu un emociju attēlojumi, brīžiem jautri, citreiz koķeti. Koncertmeistara sadarbība vēlreiz izcēlās ar skaidriem emociju raksturojumiem. R. Karlsona apdare Mans āzītis kudlainais tika jautri un efektīgi atskaņots: krāšņs, žirgts un lēcieniem pilns. Klausītāji bija ļoti iepriecināti!

Ilgi skanēja sparīgi aplausi, un mākslinieki atgriezās sniegt piedevās J. Mediņa silti lirisko un romantisko Ir viens vakars maigā maijā.

Anita Andersone sirsnīgi pateicās abiem māksliniekiem, kas sniedza muzikālus dārgakmeņus sešās valodās. Anita izteica pateicību arī Jānai Andersonei par jaukām sarunām ar Guntu un Jānim Kārkliņam par viņa ilgstošo atbalstu skaņas, apgaismošanas un aizskatuves darbos.

Kad beidzot norima skanīgie aplausi, ļaudis devās uz kafejnīcu Rīga, kur Gunta un Rodrijs labprāt iepazinās ar savu koncertu baudītājiem.

Tai pašā vakarā pēc saulrieta Gunta vēl paspēja arī redzēt mazos pingvīnus, kas krastmalā devās uz savām akmens mājiņām. Gaiši ripoja apaļš mēness, un bija patīkami silts pavasara vakars.

Sandra Birze
28.09.2015.
Laikrakstam „Latvietis“