Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Publisks atbalsts Okupācijas muzeja rekonstrukcijai

Saruna ar Valteru Nollendorfu

Laikraksts Latvietis Nr. 381, 2015. g. 7. okt.
Inese Krieviņa un Līga Strazda -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
OM

Latvijas Okupācijas muzejs

Nollendorfs

Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Nollendorfs. FOTO Gunārs Nāgels.

Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas tehniskais projekts iestrēdzis Rīgas pilsētas būvvaldē, kam Rīgas pilsētas attīstības departaments pagarinājis termiņu atzinuma sniegšanai līdz 2016. gada 11. maijam. Pret šādu vilcināšanos protestējusi gan Muzeja vadība, gan Rīgā sanākusī Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) valde.

Šais dienās noslēgusies arī divus mēnešus ilgstošā parakstu vākšanas kampaņa Latvijas Okupācijas muzeja rekonstrukcijas – Nākotnes Nama – atbalstam. Pirmie rezultāti liecina, ka saņemti 1583 paraksti uz parakstu lapām un 551 elektroniski paraksti. Tā kā parakstu lapas vēl arvien turpina ienākt, paredzēts galīgos rezultātus apkopot līdz mēneša vidum.

Uz īsu sarunu esam aicinājuši Latvijas Okupācijas muzeja biedrības valdes priekšsēdi Valteru Nollendorfu.

Ko nozīmē šis sabiedrības atbalsts?

Latvijas Okupācijas muzejs ir sabiedrības muzejs un muzejs sabiedrībai. Tas nebūtu izveidots un nu jau 22 gadus sekmīgi darbojies bez sabiedrības atbalsta. Šī savā ziņā ierobežotā parakstu vākšanas kampaņa ir tikai atkārtots apliecinājums tam atbalstam, ko gadu laikā esam saņēmuši konkrētā veidā – ziedojumos. Patlaban mūsu datu bāzē reģistrēti 6354 ziedotāji, privātpersonas un juridiskas personas, kas kopā ziedojušas EUR 6 465 055. Te nav pieskatītas tās summas, ko ziedojumu kastēs atstājuši Muzeja apmeklētāji. To skaits savulaik pārsniedza 100 000 gadā, tagad tikai apmēram ceturtā daļa; Nākotnes Namā rēķināmies ar pat līdz 200 000. Runājot tieši par Nākotnes Namu, mērķa ziedojumos saņemti EUR 1 397 382. Tos ziedojuši 171 organizācija un 900 privāti ziedotāji – personas, pāri vai ģimenes. Šie līdzekļi domāti jaunās ekspozīcijas veidošanai un Muzeja iekārtošanai. Starp citu, Pasaules Brīvo Latviešu Apvienība (PBLA) ir pati lielākā Muzeja atbalstītāja, un tās satraukums par šķēršļiem Muzeja celtniecībai ir vairāk nekā saprotams.

Runājot par šķēršļiem, ko nozīmē Rīgas pilsētas būvvaldei dotais pagarinājums lemt par būvatļaujas piešķiršanu?

Ja Būvvaldei tik tiešām nepieciešami vēl astoņi mēneši pēc jau četriem mēnešiem, lai lemtu par būvatļaujas izsniegšanu, skaidrs ir vismaz viens – ēku nav iespējams uzbūvēt līdz 2017. gada jūlijam, kā noteikts valdības rīkojumā. Skaidrs arī, ka tādā gadījumā uz Latvijas simtgadi nebūs iekārtota jaunā ekspozīcija, un Muzejs vēl arvien turpinās savu tad jau sešu gadu ierobežoto darbību pagaidu telpās. Tikpat skaidrs ir, ka turpinās pieaugt tiešie un netiešie zaudējumi, kas jau tagad Muzejam sasnieguši ap EUR 500 000 un valstij vairāk nekā EUR 400 000. Uzskatām, ka šais apstākļos kavēšanos var labākajā gadījumā uzskatīt par bezatbildīgu. Šādi termiņi neliecina par labas pārvaldības praksi Rīgas domē. Par to noteikti runāsim pirmdien, 5. oktobrī, ar Rīgas mēru Ušakovu.

Kā izskanējis presē, Ušakova kungs jau norādījis, ka viņš neesot „PSRS laiku izpildkomitejas priekšsēdētājs“ un neiejaukšoties Rīgas pilsētas arhitekta un Rīgas pilsētas būvvaldes profesionālās darbības jomā.

Tas ir pilnīgi skaidrs un saprotams, un tas jau nav arī vajadzīgs. Taču pilsētas vadītājam ir jāraugās uz labas pārvaldības principu ievērošanu savu iestāžu darbā. Vai ir laba prakse, ka Rīgas pilsētas arhitekts savu atzinumu sniedz divas dienas pirms trīs mēnešu termiņa beigām, ka tāpēc Būvvalde nevar pieņemt lēmumu un Attīstības departaments dod Būvvaldei astoņus mēnešus (!) lēmuma pieņemšanai. Ja Rīgas mēram tik tiešām rūp Muzeja attīstība un Latviešu strēlnieku laukuma ātra sakārtošana, jāprasa, vai atbildīgās Rīgas pilsētas institūcijas rīkojas atbilstoši šīm visnotaļ apsveicamajām vēlmēm un kā viņš var veicināt lietu izskatīšanu saprātīgā laikā. Jāpiebilst, ka gan Rīgas vēsturiskā centra aizsardzības un attīstības padome, gan arī Valsts vēstures pieminekļu aizsardzības inspekcija savus pozitīvos atzinumus iesniedza laikus. Katrā ziņā, mums rūp šī acīmredzamā birokrātiskā projekta bremzēšana, bet vēl vairāk – projekta veicīga virzīšana uz priekšu.

Kādi varētu būt Muzeja biedrības un Muzeja ieteikumi Rīgas mēram, lai šo virzīšanu veicinātu?

Izteiksim Rīgas mēram gatavību piedalīties konstruktīvā Rīgas pilsētas arhitekta konstatēto projekta nepilnību novēršanā un aicināsim viņu veicināt iespējami drīzu visu projektā iesaistīto pušu tiešas sarunas, lai rastu konkrētus risinājumus. Mūsuprāt, tikai tā iespējams lietu kārtot pragmātiski un nezaudējot laiku. Jāievēro, ka rekonstrukcijas projektā iesaistītas vismaz septiņas puses: Muzeja biedrība un Muzejs, projekta autors Gunārs Birkerts, projekta īstenotājs VAS Valsts nekustamie īpašumi, tehniskā projekta izstrādātājs arhitektu birojs 5. iela, Kultūras ministrija, Rīgas pilsētas arhitekta birojs un Rīgas pilsētas būvvalde. Šais apstākļos lietas nevar un nedrīkst kārtot birokrātiski, lai nonāktu pie vēlama rezultāta. Ar saviem sadarbības partneriem esam jau pārrunājuši konkrētus iespējamus risinājumus, kas varētu apmierināt gan Muzeja vajadzības, gan arī arhitektu iebildumus. Ceram, ka Rīgas mērs sapratīs: labu rezultātu varēsim sasniegt tikai, konstruktīvi pie tā kopā strādājot. Esam uz to gatavi.

Inese Krieviņa, Līga Strazda
Latvijas Okupācijas muzeja Sabiedrisko attiecību nodaļa



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com