Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Uz klinšu kraujas

Pārdomas ar dziesmas vārdiem

Laikraksts Latvietis Nr. 380, 2015. g. 29. sept.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Sēžu savā istabiņā, šad tad apēdu pa kartupeļu skaidiņai (protams, sausai, ne taukainai) un skatos televizoru. Parasti tur nav ne ko skatīties, ne ko redzēt – rāda tikai ķiņķēziņus, kas šauj un kauj viens otru un reizēm nedabīgi iebrēcās – vai varbūt iesmejās – kas to var saprast? Bet šoreiz rāda Himalaju kalnus – ieskaitot majestātisko Everestu. Kas tie par sniegainiem milzeņiem. Kas par varenām klinšu kraujām! Un man galvā sāk skanēt: „..un uz augstās klinšu kraujas – sevim līgaviņu gūt“. Sāku smieties pilnā balsī... Vai tiešām dziesmas sacerētājs bija tā sagribējies, tā izkāmējies, ka bija ar mieru ne tikai precēties, bet pat rāpties milzīgajā Everestā, lai atrastu sievu?

Man tā latviešu mēle palikusi tāda stīvāka, tik ilgus gadus dzīvojot starp naturalizētiem austrāliešu letiņiem... Vai varbūt līgaviņu gūt nozīmē kaut ko pavisam citu nekā sievu meklēt. Bet tādā gadījumā – kāpēc viņam tas bija jādara uz klinšu – tas man nav izprotams. Viņš pašā sākumā jau min priežu mežu, un nekas nav mīkstāks un maigāks, kā gadiem sakritušas un sagūlušas priežu skujas. Kāpēc jāmeklē pliku klinti? Kāpēc viņš dzied, ka viņš grib būt tikai pie Gaujas un tad taisās braukt prom uz Himalaju kalniem meklēt augstu klinšu krauju? Lai kāds bija viņa nodoms ar to līgaviņu, – to vajadzēja nokārtot mājas kārtībā. Nekāda dauzīšanās pa svešzemēm.

Divas naktis negulēju domādams un prātodams par savādo dziesminieku, kurš gan deklarē jau pašā dziesmas sākumā, ka viņš ir gaujmalietis un piesiets ar dārgiem striķiem pie Gaujas, – tātad īsts patriots. Bet pa kluso tomēr taisās sievu meklēt (jeb gūt) Nepālā, Himalajos.

Meklēju citu dziesmu grāmatu. Protams, laicīgo, ne jau garīgo. Baznīcas dziesmas nav tā vieta, kur jums mācīs, kā atrast sievas klinšu kalnos. Domāju – varbūt atradīšu kādu skaidrību. Atradu ar! Laikam cits dziesminieks, jo par sievas meklēšanu ne vārda. Ne kalnos, ne priežu mežā. Kā liekas, vecpuisis, jo uz klinšu kraujām viņam gan ar nesās prāts, tikai ne sievas meklēšanai, bet lai kārtīgi izdziedātos.

Ar viņa paša vārdiem: „Tur uz augstas klinšu kraujas mana dziesma brīvi plūst...“

Ja visu savelk kopā un divreiz pārlasa, tad varētu gandrīz vai teikt, ka visa tā dziesma ir par Gauju... Gandrīz... ja tikai nebūtu minētas tās augstās klinšu kraujas... Mēs taču visi zinām, ka Himalaju kalni līdz Gaujai nesniedzas.

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com