Latvieši divos portretu konkursos Austrālijā

Palielināt / Enlarge

Pēteris Ciemītis pie sava Pētera Grestes portreta. FOTO Džila Ciemīte (Jill Ciemitis).

Palielināt / Enlarge

Anita Andersone pie Jāņa Vēgnera portreta. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Lois Greste pie portreta. FOTO Juris Greste.

Divi no visprestižākiem portretu konkursiem Austrālijā ir Poršas Gīčas Piemiņas godalga (Portia Geach Memorial Award) – konkurss māksliniecēm un Rietumaustrālijas Melnā gulbja balva (Black Swan Prize). Abiem konkursiem šogad ir saites ar latviešiem.

Porša Gīča bija austrāliešu māksliniece, kas dedzīgi cīnījās par sieviešu tiesībām. 1965. gadā Poršas piemiņai viņas māsa Florence Gīča nodibināja portretu konkursu māksliniecēm – sievietēm. Pirmā godalga ir $30 000 vērtībā. Šogad konkursā piedalījās 295 mākslinieces, no kurām 55 tika izraudzītas konkursa izstādei. Starp šīm ir divi darbi ar latviskām saitēm: Austrālijas latviešu operdziedātāja Jāņa Vēgnera (John Wegner) portrets un Austrālijas latviešu žurnālista Pētera Grestes mātes Lois portrets.^{(1, 2)}

Vēgnera portretu gleznoja Sallija Vesta (Sally West) ar nosaukumu Saslēgts – Jānis Vēgners Jokanāna lomā operā Salome (Enchained – first sitting – John Wegner as Jokanaan in Opera Australia's Salome). Vēgners bija izcils operdziedātājs un saņēma vairākas godalgas, ieskaitot Roberta Helpmana (Robert Helpmann) godalgu kā labākais 2009. gada mākslinieks. Sallija Vesta raksta: „Satiku Vēgneru, kad viņš atnāca uz manu izstādi pirms dažiem gadiem. Tad uzzināju, ka viņam bija Parkinsona slimība un nolēmu viņu gleznot, lai atzīmētu viņa varenās operdziedātāja spējas. Vēgnera pēdējā uzstāšanās bija Jokanāna lomā Austrālijas Operas Salome inscenējumā. Tāpēc bija piemēroti viņu gleznot šajā lomā. Bija vairākas paralēles starp Vēgnera tēlu un viņa stāvokli būt saslēgtam Parkinsona slimībā.“

Lois Grestes portretu gleznoja Sidnejas māksliniece Sallija Raiana (Sally Ryan), kas sazinājās ar Lois pēc Pētera notiesāšanas Ēģiptē uz septiņu gadu ieslodzījumu kopā ar viņa Al Džaziras kolēģiem 2014. gada jūnijā. Lois kopā ar savu ģimeni neatlaidīgi darbojās, lai Pēteri atbrīvotu. Portrets tika iesākts nesen pēc tiesas sprieduma. Sallija Raiana raksta: „Kā pati māte būdama, es neredzēju politisku aktīvisti un lobētāju. Es redzēju māti dziļā izmisumā, bet bez rezignācijas. Gleznas bardzība un drūmā gaisma atspoguļo Loisas personīgo cietumu, kurā viņa bija tajā laikā.“ Gleznas nosaukums ir Grestes māte, – Pēteri gaidot.

Poršas Gīčas konkursa gleznas ir skatāmas Sidnejā, S. H. Ervin galerijā, The Rocks, Observatory Hill, līdz 2015. gada 25. oktobrim.

Vēl jāpiemin, ka 1998. gadā Poršas Gīčas konkursu vinnēja latviešu māksliniece Anita Rezevska ar savu pašportretu Sieviete no Rīgas.

2015. gada janvārī Ēģiptes apelācijas tiesa atzina, ka prāva pret Gresti un viņa kolēģiem bijusi ar kļūdām un paziņoja par pārtiesāšanu. Pirms pārtiesāšana iesākās, Ēģiptes prezidents Pēteri Gresti izraidīja no Ēģiptes. Neskatoties uz to, pārtiesāšanā Pētera vārds arī tika ieskaitīts, un viņš, kopā ar kolēģiem Baheru Mohamedu (Baher Mohamed) un Mohamedu Fahmiju (Mohamed Fahmy) tika notiesāts uz trijiem gadiem.

Kad Greste atgriezās Australijā 2015. gada februārī, viņa portretu uzgleznoja Pertas latviešu mākslinieks Pēteris Ciemītis. Glezna tika iesniegta Rietumaustrālijas Melnā gulbja (Black Swan) portretu konkursā. Diemžēl, Pētera Ciemīšā glezna netika izraudzīta 40 gleznu finālistu grupā (no 370 dalībniekiem). Tomēr Ciemīša portrets ir redzams atsevišķā izstādē, kā daļa no atzītākiem darbiem, kuri netika finālā – tā saucāmā Salon de refusés.^{(3, 4)}

Kā redzams no Ciemīša gleznas attēla, portrets ir ļoti spēcīgs. Darbs ir uz četriem paneļiem, kuri ir pakārti ar atstarpēm, lai simbolizētu cietuma kameras režģus. Ir pārsteidzoši, ka Ciemīša darbs netika Melnā gulbja finālā, jo 2010. gadā Ciemītis pats vinnēja šo konkursu. Ciemītis arī bija slavenā Arčibolda (Archibald) portretu konkursa finālists 2007. un 2008. gadā. Var iedomāties, ka viens iemesls bija tas, ka Melnā gulbja fināla gleznas tika izraudzītas nevis no gleznam pašām, bet no darbu attēliem, kurus žūrija skatīja datora samērā mazā ekrānā.

Black Swan „Salon de refusés“ darbi ir skatāmi līdz 2015. gada 2. oktobrim, Brookfield Place Foyer, 125 St George Terrace, Perth no plkst. 8.00 līdz 18.00.

Par Pēteri Gresti tagad

Pētera Grestes tagadējais stāvoklis ir šāds: 2015. gada 22. septembrī Ēģiptes prezidents al-Sisijs (al-Sisi) paziņoja, ka tiek atbrīvoti Pētera kolēģi Bahers Mohameds un Mohameds Fahmijs, kā daļa no simts cietumniekiem, kuriem ir piešķirta prezidenta piedošana (Pardon). Grestes vārds nebija starp šiem simts. Bet 25. septembrī, Ņujorkā, Ēģiptes ārlietu ministrs teica Austrālijas ārlietu ministrei Džūlijai Bišopai (Julie Bishop) – prezidenta al-Sisja klātbutnē – ka, Grestes neieskaitīšana atbrīvoto sarakstā bija tehniska iemesla dēļ, un tas tiks atrisināts tuvākā nākotnē.⁽⁵⁾

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

1. http://www.artistprofile.com.au/2015-portia-geach-memorial-finalists/

2. http://www.shervingallery.com.au/whats-on/calendar/item/122-portiageach2015

3. http://www.blackswanprize.com.au/portraiture_prize/overview.phtml

4. http://www.blackswanprize.com.au/events/salon_des_refuses.phtml

5. http://www.smh.com.au/world/australian-journalist-peter-greste-to-get-full-pardon-from-egypt-julie-bishop-20150925-gjvfdw.html