Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Miķeļdienas gadatirgus Rīgā

Atrādīšanās un izrādīšanās

Laikraksts Latvietis Nr. 380, 2015. g. 29. sept.
Aina Gailīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Miķeļdienas gadatirgus Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Jura Krompāna keramika. FOTO Aina Gailīte.

Jura Krompāna keramika. FOTO Aina Gailīte.

Kokamatnieks Ādolfs Šudeiķis no Jelgavas. FOTO Aina Gailīte.

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Aina Gailīte.

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Aina Gailīte.

Miķeļdienas gadatirgus. FOTO Aina Gailīte.

Nu jau divdesmito rudeni Doma laukumā notiek Miķeļdienas gadatirgus, un visas dienas garumā sestdien, 26. septembrī uz skatuves Valtera Krauzes vadībā notika ballēšanās ar dziesmām un dejām un pūtējiem. Skatītāju pūlītis pie skatuves ik pa brīdim mainījās, mainījās opīši un omītes, kuri ar foto un video kamerām iemūžināja savu mazbērnu uzstāšanos, es no malas to pavēroju, jo ieraudzīju kādu pazīstamu opi – ziniet, ļoti mīļš skats.

Tālāk devos inspekcijas gājienā, apstaigāju visas tirdzniecības teltis, jo gribēju redzēt vai kas jauns un arī nopirkt kaut ko vajadzēja. Sāku ar āboliem, šoreiz pirku tur, kur pati varēju izlasīt, jo pagājušo gadu diemžēl tirgotājs man bija salicis neatbilstošus uzliktajai cenai. Manuprāt ābolu piedāvājums varēja būt lielāks, bija bumbieri, plūmes, vīnogas, cidonijas, smiltsērkšķi, dzērvenes gan savvaļas, gan lielogu no audzētavām.

Visi rudens krāsainie dārzeņi svaigā veidā un arī jau sagatavoti burciņās ziemai. Burciņas skaisti noformētas, etiķetes ar katru gadu kvalitatīvākas. Biju ārkārtīgi patīkami pārsteigta, redzot skābētos kāpostus ar burkāniem un ķimenēm; tādus Centrāltirgū neatrast. Par šo tēmu aprunājos ar tirgotāju – saprotu, ka tirgus un gadatirgus ir nesavienojamas vietas, bet skābos kāpostus tak vajag biežāk.

Tālāk pievērsos mājražotāju sieram, tieši svaigajam un mīkstajam; Skrīveru saimnieces Astrīda Bergmane un Elfa Cāne (māte un meita) piedāvāja 14 dažādus svaigos sierus – varu paslavēt, jo gandrīz visus nogaršoju, sākot no bezsāls rituļa līdz žāvētajam. Ļoti vilinošas bija žāvējumu letes, no cūkas šņukura līdz kūpinātām strausa desiņām. Es no Tērvetes kūpinājumu letes nopirku putraimdesas jeb asinsdesas rituli, tiešām garšīga, nav pārsālīta. Vissmaržīgākās, protams, ir kūpinātās zivis no jūrmalciemiem. Saldo pusi pārstāvēja: gotiņas, karameles, mājas saldējums, dažādi našķi un piparkūkas (manā uztverē diemžēl ar arvien graujošākiem uzrakstiem un noformējumu). Augu tējas, sēkliņas un kas tik vēl tur nebija... Ievēroju, ka bija likts uzsvars uz dabīguma reklāmu. Cepta maize dažādās variācijās. Man jaunums bija pildītā maize, tikai uzmetu skatu – ar dažādām sēkliņām un laikam kādām ogām. Gribēju nopirkt viršu medu, bet katram biteniekam tas izskatījās savādāks, un arī cenas stipri atšķīrās; būs jāpērk no kāda pazīstama.

Pinumi, koka izstrādājumi, kalēja meistardarbi, keramika, adījumi, izšuvumi, kleitas un audumi, Pāces vilnas fabrikas krāsota dzija ficēs (liela piekrišana). Koka izstrādājumi bērniem – puzles, saliekamas mājiņas un pat Eifeļa tornis un kaķenes (!) – tās – ar gumiju šaujamās. Meistars Juris Cepure no Aizkraukles piedāvā koka magnētiņus ar optimistiski pamācošiem teicieniem un latviskiem skatiem. Koka zīmuļi ar teju vai visiem kalendāra vārdiem, tāpat ar vārdiem austas grāmatzīmes. Jā, koka izstrādājumus, piem. cukurtrauku, vajag ik pa laikam ieeļļot ar lineļļu un ievaskot!

Tagad – kas man mazliet nepatika un šausmīgi nepatika: nu jau ir daudz kiča un nežēlīgi tiek ekspluatētas latvju stiprās zīmes un karoga krāsas gaužām lētos nekvalitatīvos izstrādājumos (ne cenas nozīmē); es tos nefotografēju, jo man bija kauns un gāju ātrāk prom.

Izstaigājot visu gadatirgus teritoriju, nekur neredzēju nevienu Miķelīšu pušķīti. Nebija arī tāda izteikti centrālā punkta, kas izraisītu sajūsmu kā citus gadus ar ķirbjiem. Šogad bija viena lete ar dekoratīvajiem ķirbīšiem un pāris lielajiem.

Kas man ļoti patika un kā dēļ es noteikti apmeklēšu arī citus gadatirgus: tā ir tradicionālā keramika, Latgales keramika. Jau vairākus gadus esmu ar sajūsmu aplūkojusi Rēzeknes novada Tautas daiļamatniecības vecmeistara keramiķa Jura Krompāna darbus: vāzes, bļodas, šķīvjus, krūzes, kannas un svečturus. Šai tirdzniecības vietai vienmēr apkārt ir interesentu pulciņš, pircējs un pārdevējs bieži sarunājas latgaliski, plašajā piedāvājumā katrs atrod tieši savu trauku. Lielie svečturi ir apbrīnojami! Skaista ir arī citu meistaru mūsdienu keramika, bet man tā patīk kādu brīdi, un vēlāk jau atkal mode mainās. Ar gadiem esmu sapratusi, ka tradicionālajai keramikai nav konkurentu, tā ir paliekoša vērtība.

Ir vērts pastaigāt pa gadatirgiem, lai saprastu, kas ir labs!

Aina Gailīte no Miķeļdienas gadatirgus
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com