Pieminot arhitektu Kārli Elmāru Bērziņu

Pirms dažām nedēļām Melburnā no mums šķīrās arhitekts Kārlis Elmārs Bērziņš, kurš savā gandrīz 98 gadu ilgajā mūžā daudz deva un sasniedza gan Austrālijas arhitektūras laukā, gan arī Latvijas Architektu Biedrības labā.

Viņš dzima 1917. gada 8. augustā un Latviju atstāja 1944. gadā. Latvijas Universitātē iesāktās arhitektūras studijas viņš turpināja Vācijā, iegūstot Dipl. Ing & Arch. grādu Hanoveras Tehniskā Universitātē 1948. gadā un 1949. gadā ieradās Austrālija.

Pirmajiem iebraucējiem bija 2 gadus jānostrādā valdības norādītā darbā, un Vācijā iegūtās kvalifikācijas neatzina automātiski. Tomēr jau 1950. gadā Kārlim Bērziņam laimējās strādāt par tehnisko zīmētāju Commonwealth Department of Works & Housing (CDWH) Melburnas nodaļā un pēc tam pāris gadus Brisbanes nodaļā. 1952. gadā viņš ieguva reģistrēta arhitekta tiesības Kvīnslandē, gadu vēlāk arī Viktorijā un jau 1953. gadā ieguva arhitekta posteni pie CDWH Melburnā.

Šai iestādē, kurai laika gaitā mainījās nosaukumi, viņš pildīja vecākā arhitekta posteni (1957. – 1959.) un nobeidza kā virsarhitekts Commonwealth Department of Transport & Construction Melburnas nodaļā (1959. – 1982.). Viņa atbildībā bija daudzi jaunu ēku projekti un pārbūves, to skaitā: 14 skolas, 12 slimnīcas, 7 biroju ēkas, 6 laboratorijas, 2 tiesu ēkas, 2 bankas, 2 hosteļi, 2 dzīvokļu bloki. Privātpraksē viņš vēl projektējis 5 savrupmājas.

Jau no 1953. gada viņš bija Royal Australian Institute of Architects biedrs (kopš 1970. gada Fellow statusā) un no 1958. – 1968. gadam arī International Hospitals Federation biedrs. Kārlis Bērziņš turpināja būt arī Latvijas Architektu Biedrības (LAB) biedrs. LAB nodibināja 1924. gadā, apmēram, 80% no tās biedriem devās trimdā, un LAB savu darbību atjaunoja Vācijā 1947. gadā. Sākoties izceļošanai uz citām zemēm, par tās galveno mērķi kļuva sakaru uzturēšana starp LAB biedriem. Kārlis Bērziņš 1950. gadā uzņēmās šo darbu Austrālijā un 10 gadus apzināja ieceļojušos arhitektus, bijušos un esošos studentus, un iesaistīja tos LAB.

Lai gan Austrālijā ieceļoja mazāk nekā 20 latviešu arhitektu, gadu gaitā to skaits pieauga pāri simtam. Tikai pateicoties Kārļa Bērziņa iesāktajam un Kārļa Sātiņa (1961. – 1981.) turpinātajam darbam, man vēlāk bija vieglāk apzināt informāciju par latviešu izcelsmes arhitektiem, pilsētplānotājiem, ainavu arhitektiem, iekštelpu arhitektiem un sakopot to rakstā „Latviešu izcelsmes architekti Austrālijā.“*

Atskatoties uz Kārļa Bērziņa lielo devumu arhitektūras un latviešu sabiedrības laukā, pateicos viņam par ilggadīgo ieguldījumu LAB darbībā Austrālijā, it sevišķi sākuma gados.

Vēlu vieglas smiltis pēc raženā darba garajās dzīves gaitās!

Arnis Siksna
„Latvijas Architektu Biedrības“ pārstāvis Austrālijā

* Siksna Arnis, Latviešu izcelsmes architekti Austrālijā, Konferences Trimda, kultūra, nacionālā identitāte referātu krājums: 2004. gada 30. septembris – 2. oktobris, Nordik, Rīga, 2004. 477. – 494. lpp.