Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Pavasara svētki

Sarīkojums Latviešu ciemā Melburnā

Laikraksts Latvietis Nr. 379, 2015. g. 24. sept.
Jancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv
LatviesuCiems

No kreisās: Rūta, Ingrīda, Betija. FOTO Iveta Laine.

Pavasara svētku dalībnieki. FOTO Iveta Laine.

Pavasara svētku dalībnieki. FOTO Iveta Laine.

Ingrīda Houka ar loterijas laimestiem. FOTO Iveta Laine.

Laila Grosa. FOTO Iveta Laine.

Pavasar, ak pavasar
Tu sirdis atkal jaunas dar…

Tādu vai tamlīdzīgu pantiņu zināju un skaitīju gadus atpakaļ, un, cik atceros, bija tāda savāda jušana krūtīs – tāds kā prieks, kā kutēšana, varbūt pat kaut kas līdzīgs pacilātībai...

Vakardien, kad ieraudzīju, ka bērzu birztaliņā, kas te pie Latviešu Ciema, ir iemeties tāds kā zaļums un uz ziņojumu dēļa krāsaina bilde ziņo, ka būšot Pavasara svētki, tad nometu biezo puloveri un villainās bikses un skrēju ārā svaigā gaisā, cerēdams izjust to priecīgo jušanu, par ko ieminējos jau iepriekš. Svaigu gaisu dabūju cik uziet, bet jušana ne kripatiņas. Nez kas ar to sirdi noticis, ka negrib just... Laikam būs jāaiziet pie daktera. Bet jāatliek līdz paiet tā pavasara balle. Neiešu tak sirds nejūtības dēļ rīt iekšā antibiotiķus un laist garām svētku svinēšanu. Un labi darīju. Dabūju izjust pat jušanu! – Bet – visu pēc kārtas.

Pienāca svētdienas, 6. septembra, rīts. Pavasara svētku diena. Es jau no agra rīta pa vannas istabu vien grozos. Nevar tak aiziet tur šā tā vien sapravījies. Jābūt kārtībai un tīrībai uz visas līnijas.

Uzpucējos cik labi vien apstākļi atļāva. Pie nelabvēlīgiem apstākļiem pieskaitāms tas, ka nevienam kreklam vairs krādziņas podziņu aizpogāt nevaru. Tā jāiztiek bez šlipses. Vēl viens apstāklis – uzvalka biksēm augšējo pogu un āķīti neparko nedabūju ciet. Ja šito podziņu neaiztaisa, tad citas podziņas, kas zemāk, taisās vaļā – un tas neizskatās smuki. Vienreiz – kad ievilku dziļāk elpu, pat gadījās, ka bikses pēkšņi nošļuka zemē pavisam. Vēl tagad šermuļi iet caur kauliem, kad atceros. Tā nu – jāiztiek bez uzvalka. Ar treniņbiksēm, kam gar stilbiem uz leju iet baltas stīpas, – nav sevišķi patīkami cilvēkos, svētku gadījumos rādīties, – bet labāk tā, nekā bez biksēm. Tādas ir manas domas. Kreklu uzvelku košu jo košu – rozā, lillā puķītes iet juku jukām. Tas pilnīgi nepieciešams, lai novērstu cilvēku skatus no biksēm uz kreklu. Tas parasti izdodas tīri labi, un tad cilvēkiem jāmeklē kāds cits ko aprunāt.

Ieeju svētku zālē – tā pilna ar galdiem un cilvēkiem. Meņģējos starp cilvēkiem, meklēdams brīvu vietu, no kurienes var viegli saskatīt kā skatuvi, tā kūku galdu. Tā nekad netrūkst acīm ar ko mieloties. Uz skatuves ir liels galds pilns ar mantām – priekš loterijas. Kūku galds ir pilns ar kūkām – priekš pirkšanas un ēšanas. Tas man dikti pa prātam. Nopērku divus šķīvīšus ar kūkām AI... AI... AI! Un apsēžos pie galda. TĀ, – nu manis dēļ var sākties, kam jāsākas.

Ilgi jau arī nav nemaz jāgaida. Vēl tikai viens šķīvītis tukšs, kad Ingrīda – talcinieču priekšniece, saka atklāšanas vārdus un kaut ko par pavasari. Šis tas man pagāja garām, jo man tās biezās ausis, un bez tam – kā parasti – viens galds, pie kura sēdēja nekultūrnieki – nepārstāja pļerkšķēt, – lai kas uz skatuves notika. Pat kad viens puisēns no visas sirds pūta trompeti, – tie turpināja savas tērgas. Tādus nākamreiz nevajadzētu laist iekšā, bet kas tad uz mani klausīsies.

Es savu jušanu dabūju izbaudīt, kad puisēns ar trompeti pūta... Šeit ir Latvija, šeit ir Gaujmala, šeit ir mūsu tēvu dzimtene.

Un mēs visi dziedājām līdz... tas bija skaisti!

Priekšnesumos vēl baudījām divas dziesmas, ko dziedāja viena smuka latviešu meitene un kuru uz klavierēm pavadīja otra smuka latviešu meitene.

Par aplausiem, kas sekoja priekšnesumiem, jau nav ko stāstīt, tie negribēja vien beigties – man gandrīz krampis iemetās pirkstos.

Jāaplaudē noteikti ir arī dāmas – talcinieces; tās nepārtraukti kā čaklas bites staigāja šurp un turp – gan gādādamas par ēdienu, gan nesot prom tukšos trauku kalnus, gan pārdodot kūkas, gan gādājot par atspirdzinājumiem. Un šeit es domāju kārtīgus atspirdzinājumus – ne biešu sulu. Un tos mums piedāvāja pati Ciema priekšniece; uzreiz cita garša.

Dziedājām kopdziesmas, parunājamies ar ilgi neredzētiem tautiešiem un tad bija jālozē loterijas mantas. Tas prasīja krietnu laiciņu, jo mantu klāsts bija bagāts. Un tad – kā visām labām lietām – pienāca beigas un gājām mājās.

Paldies Ingrīdai un talciniecēm par skaistu dienu un galvenais – par to labo jušanu!

Jancis
Laikrakstam „Latvietis“

* * *

Neliels papildinājums

Svētdien, 6. septembrī, mēs piedzīvojām sekmīgu un jauku pēcpusdienu, jo mūsu vidū ir daudz čaklu un labvēlīgu palīgu. Paldies Ingrīdai Houkai (Hawke) un visām talciniecēm par garšīgi gatavotām pusdienām un bagāto kafijas galdu. Betijai Plūmei par milzīgo loterijas galdu. Ivetai Lainei par priekšnesumu rīkošanu, kur piedalījās pašas dēls Magnuss ar trompetes solo, Lisai Jaunalksnei, kura iepriecināja ar savu dziedāšanu un Lailai Grosai par klavieru pavadījumu.

Pavasara svētki ir ne tikai prieka un labas omas uzlabošanas svētki, tā ir svarīga tik ļoti vajadzīgu līdzekļu vākšanas akcija mūsu Ciema labā. Talcinieces, kopš 2000. gada ir ievākušas gandrīz $100 000 par labu Latviešu ciemam!

Mīļi aicinu jūs piedalīties mūsu nākošajā sarīkojumā, Melburnas Kausa dienā, š.g. 3. novembrī, plkst. 14.00, kad jūs varēsiet atkal baudīt mūsu viesmīlību!

Rūta Šķoba
Ciema priekšniece
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com