Tautiņi (tautieši un tautietes) mīļie!

Ja man kāds pirms mēneša būtu teicis, ka es sēdēšu Ķiploku krogā un mielošos ar ķiplokiem, es būtu atbildējis, ka viņš ir apšņākts, aptaurēts, vai kā citādi „-ēts,“ jo ar ķiplokiem, mans vēders saka: mums neiet kopā ceļš un taka. Taisnību sakot, tik traki jau nav. Mans vēders nepanes sīpolus, un tāpēc es izturējos noraidoši arī pret sīpola brālēnu ķiploku.

Es nezinu, kā tas gadījās, kā ne, bet uz Ķiploku krogu mani ar Purciemu aizveda RSU Anatomikuma direktore, prof. Dr. Māra Pīlmane ar savu laulāto draugu Vilni. (Es to pieminu, lai Jūs zinātu, cik izmeklētā sabiedrībā es apgrozos!) Saka, ka iedrošināties esot skaisti. Ja jūs esat ieinteresēti, tad Ķiploku krogs (angliski – Garlic Pub) atrodas Rīgā, Jēkaba ielā 3-5 ar ieeju no Mazās Pils ielas.

Gandrīz visi ēdieni Ķiploku krogā no aperatīva, zupām līdz pamatēdieniem un pat deserti tiek pasniegti ar ķiplokiem – kopā vai atsevišķi. Krogs piedāvā tikai četru veidu zupas; viena no tām, protams, ir ķiploku soļanka. Ēdienkartē sastopami arī dažādi karstie ēdieni, piemēram, krāsnī cepti kartupeļi ar marinētu siļķi un biezpienu, bet firmas ēdiens ir Ķiploku sēņu namiņš ar šitaki un citām sēnēm un tomātu krējuma mērci. Ķiploku skartie deserti – siera kūka, ķiploku parfē vai saldējums ar ogu vai medus – ķiploku mērci. Bet ja nu ķiplokus jūs nepavisam nevarat atļauties ēst, jo gaidāms kāds svarīgs randiņš, tad varat izmēģināt šokolādes fondū vai upeņu saldo zupu ar putukrējumu.

Cilvēks jau nedzīvo no maizes vien, kaut kas jāiedzer ar, piemēram, sulas, atspirdzinošie dzērieni – kafija, tēja, minerālūdens. Alkoholiskie dzērieni ir visai krāšņi pārstāvēti, ir pat ķiploku šņabis un ķiploku alus! Restorāns var uzņemt 50 apmeklētājus. Par cenām neko nezinu teikt, jo rēķinu samaksāja Māra. Es izdzēru vienu ķiploka alu (garšoja saldeni), otru bez ķiplokiem un pagaršoju ķiploku saldējumu. Tas viss. Jā, par apkalpošanu papildus jāmaksā 10% no kopējās summas. Bet Anatomikuma direktore to var atļauties.

Tas viss, kas man par krogiem stāstāms.

Ar ķiplokainu sveicienu,

Uldis Siliņš
Laikrakstam „Latvietis“