Brisbanē piemin Aspaziju

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma dalībnieki.

Šogad tiek svinētas divas 150 gadu jubilejas – Aspazijai (dzimusi 16. martā) un Rainim (dzimis 11. septembrī). Arī Brisbanē sestdien, 5. septembrī, Latviešu namā sanāca prāvs pulciņš literatūras cienītāju, lai Aspazijas jubilejas gadā tuvāk iepazītu mūsu klasiķes dzeju.

Visu gadu internetā parādījās daudz interesantu rakstu par Raini un Aspaziju, un tā nebija grūti papildināt 2004. gadā izdoto Saulcerītes Vieses Mūžīgie spārni stāstījumu par Aspazijas dzīvi un to ilustrēt ar dzeju lasījumiem. Arnis Siksna atstāstīja Aspazijas biogrāfiju, saīsinot garo, raženo mūžu sarīkojuma ierobežotā laikā. Attiecīgo laika posmu dzejas lasīja Ausma Bļodniece, Aina Blūma, Inga Česle, Inta Gertnere, Ilva Sporne, Māra Siksna un Edīte Žagara.

Kaut gan Aspazija vispirms ieguva publikas ievērību ar savām lugām, mēs visi kaut kad savās skolas gaitās bijām lasījuši, dziedājuši vai deklamējuši viņas dzejas un tāpēc meklējām viņas dzīves atspulgu tieši tur. Sarīkojuma beigās mēs visi atzinām, ka iemācījāmies daudz ko jaunu par šo rakstnieci, kuras mūžs un darbs aptver visu Latvijas valsts vēsturi no pirmās atmodas līdz Otrām Pasaules karam.

Viņa bija stipra un droša sieviete, kas apvienoja sevī dziļi izjustu mīlestību pret savu zemi un dabu ar dzelžainu gribu un dedzīgu iestāšanos par sieviešu tiesībām un pret netaisnību un apspiešanu. To spilgti apliecina arī Rīgā skatāmas izstādes nosaukums: Aspazija/Rainis: dumpiniece/humānists.

No lasītajiem dzejoļiem kā ļoti raksturīgas izvēlos šīs rindas no agrīna darba Griba:

Šķīst laime kā putu burbulīts,
Kā lapa bāl mīlestība,
Bet it kā tērauda asmens trīts
Ir cilvēka nopietna griba.

Es priecājos par šo izdevību piedalīties un saprast labāk viņas darbus dažādos laikos. Paldies Sarmai Gertnerei par dzeju lasījumu izvēli un lasītāju sarunāšanu!

Māra Siksna
Laikrakstam „Latvietis“