Bēgļi

Līdz šim bēgļu un emigrantu vidū Somija nav bijusi pārāk iecienīta. Iespējams, tur vainojama tālā atrašanās vieta, pusgadu ilgstošā krēsla un grūtā valoda. Neraugoties uz to, Somijā var atrast cilvēkus, kuri uzskata, ka ārzemnieku ir pārāk daudz. Somiju nekādi nevar salīdzināt ar Zviedriju, kur ik gadu ierodas līdz pat simts tūkstošiem patvēruma meklētāju un kur, piemēram, musulmaņu ir pus miljons.

Šī pavasara vēlēšanu rezultātā somu partija (Perussuomalaiset, tiešā tulkojumā: fundamentālie somi vai īstie somi) kļuva par parlamenta otru lielāko frakciju, un pirmo reizi tā tika uzaicināta valdības sastāvā. Šī labēji populistiskā partija pretojusies Eiropas Savienībai, atbalsta sniegšanai Grieķijai, globalizācijai un kritizē emigrantu uzņemšanu.

Runa ir par aizmirstās tautas partiju, kas pārvērtusies tipiskā nacionālistiskā protesta organizācijā. Nokļūšana pie varas viņus pārsteidza un nozīmē to, ka protesta vietā tagad jāuzņemas atbildība.

Partijas priekšsēdētājs Timo Soini kļuva par ārlietu ministru, citiem vārdiem sakot, viņam jāuzvedas tā, lai varētu uzturēties sabiedrībā. Partijai jau nācies lauzt solījumus. Somijas valdība ir atbalstījusi Grieķijas jauno atbalsta programmu, turklāt pēc ES lūguma tā piekritusi uzņemt papildus bēgļus. Atbalstu jaunattīstības valstīm tomēr nolemts apcirpt.

Somu partijai ir radikālis spārns, un tā pārstāvji nav apmierināti ar jauno līniju, kas, šķiet jau samazinājusi atbalstītāju skaitu. Ja Soini neizdosies saturēt kopā partijas biedrus, tā var par izšķīst.

Partijas radikāli noskaņotie pārstāvji brāļojas ar mazu galēji labēju organizāciju un sociālajos medijos publicē apvainojošus un rasistiskus komentārus, piemēram, par musulmaņiem un afrikāņiem; daži no viņiem pat nonākuši līdz tiesas zālei. Daļa politiķu tic, ka ārzemnieki izmanto somu sociālās nodrošināšanas labumus.

Īsto somu jauniešu izdotā žurnālā nesen izsludināja karikatūru konkursu par islama tēmu, bet pēc policijas ieteikuma no tā atteicās.

Šovasar uzmanību pievērsa politiķa Olli Immonena raksts. Viņš rakstīja, ka sapņojot par stipru valsti, kas pieveiktu murgu, ko dēvē par daudzkultūru sabiedrību un cīnīšoties līdz galam par mūsu dzimteni un vienu vienīgu īstu somu tautu. Daži pat uzskatījuši, ka viņš ir norvēģu masu slepkavas Beringa Breivika gara radinieks.

Neilgi pirms tam Immonens piedalījās galēji labējo sanāksmē. Tajā svinēja atentāta gadadienu pret krievu ģenerālgubernatoru Nikolaju Bobrikovu 1904. gadā.

Viena no pēdējo gadu lielākajām demonstrācijām Somijā Helsinkos un citās pilsētās sapulcināja tūkstošiem cilvēku, kuri aizstāvēja daudzkultūru sabiedrību. Tajā nolasīja arī prezidenta Sauli Nīnistes sveicienu.

Premjerministrs Juha Sipile (centra partija) šonedēļ paziņoja, ka Somija ir atvērta sabiedrība, bagāta daudzkultūru zeme, kurā dzīvo daudzu kultūru pārstāvji, kas runā dažādās valodās. Viņš neatzīst nekādu naida kurināšanu un rasismu ne runās, ne darbos. Arī no Soini tiek sagaidīta skaidrāka nostāja.

Sipile uzskata, ka Somijai jāuzlabo veids, kā tiek uzņemti iebraucēji, vienalga, vai viņi ierodas darba vai patvēruma meklējumos.

Tāpat kā Latvija, arī Somija neatbalstīja bēgļu kvotas, tomēr iekšlietu ministrs sarunās piekrita, ka šogad Somija uzņems 800 no bēgļiem, kuri ieradušies Dienvideiropā. Valdība arī atzinusi, ka pieaugs saspriegums pie Somijas robežām. Jau tagad dažādās valsts vietās patvēruma meklētājiem tiek būvēti uzņemšanas centri.

Šonedēļ Soini kritizēja tik liberālu politiku. No otras puses, daudzi somi ir gatavi uzņemt vēl vairāk bēgļu un viņiem arī palīdzēt.

Iespējams, ka, nomierinādams savus atbalstītājus, Soini paziņoja, ka iebraucēju pagātne tiks rūpīgi izpētīta. Tas ir pats par sevi saprotams, jo patvērumu pēc iesnieguma var saņemt tikai tāds bēglis, par kuru ir zināms, ka viņa dzīvība tiešām ir briesmās un viņam nepieciešams patvērums.

Īpaši labprāt Somija tagad uzņem bēgļus no Sīrijas. Somu pārstāvji pat bijuši bēgļu nometnēs viņus izvēlēties. Vispirmām kārtām uzņem slimos un invalīdus. Somijas parastā bēgļu kvota ik gadu bijusi 1050 cilvēku.

Oficiālā Somija cenšas iedrošināt ārzemniekus ierasties valstī. Tiek uzskatīts, ka sabiedrība no tā iegūst. Iebraucēji, arī uzturēšanās atļaujas saņēmēji, lielākoties ir labi integrējušies, ātri iemācījušies somu valodu, uzsākuši mācīties, studēt vai meklē darbu. Kaut arī viņi nav aizmirsuši savas saknes, agrākie bēgļi kļuvuši par labiem somiem. Daži pievērsušies politikai, citi pat pievērsušies rakstniecībai vai žurnālistikai.

Darba tirgū tomēr vēl valda arī aizspriedumi, un ārzemniekiem ir grūti atrast savai specialitātei atbilstošu darbu. Bažas modina tas, ka daļa no jauniešiem atsvešinās. Iebraucēji (gan melnie, gan baltie) ir vairāk nekā somi pārstāvēti noziedzības statistikā, un kādi no bijušajiem bēgļiem vai viņu pēcnācēji devušies uz Tuvajiem Austrumiem, lai papildinātu ISIS rindas.

Somijas lielākajās pilsētās darbojas mošejas, kuru vadība principā īsteno izlīdzinātu un samierniecisku līniju. Tomēr fakts ir arī tas, ka sunnītu un šiītu savstarpējos konfliktus sāk just arī somu sabiedrībā.

Pilsētu skolās bērni runā jau desmitiem valodās. Lielākā ārzemnieku grupa un lielākā valodas minoritāte ir krievi. Helsinkos vien viņu ir 17 000 (latviešu 219). Nākamā grupa ir igauņi, tad somāļi (8 000). Somāļu jaunā paaudze ir jau izaugusi Somijā.

No krieviem reti kurš ir bēglis, tomēr dažiem Somija piešķīrusi politisko patvērumu. Pret jauno krievu minoritāti vienkāršie somi parasti izturas ar aizdomām, un nesen parlamentā pat gribēja iesniegt likumprojektu, kas ierobežotu krievu tiesības iegādāties Somijā īpašumus.

Juka Rislaki
Laikrakstam „Latvietis“