Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Māris Platais. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Māra Platā glezna. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Māra Platā glezna. FOTO Māris Brancis.

Tā varētu saukties romantisma laika novele vai romāns, tomēr ar tik senu laiku notikumam nav nekāda sakara. Ar nedaudz jaunāku gan ir – Jelgavas Svētās Trīsvienības baznīcā reiz tika kristīts vēlākais mākslinieks Māris Platais. No iespaidīgās baznīcas palicis tikai tornis, kurā pašā augšā zem stikla piramīdas iekārtota neliela izstāžu zālīte. Tur kopš 21. augusta un visu septembri skatāma augšminētā jelgavnieka darbu izstāde, kam dots tāds pats nosaukums kā rakstam.

Māris Platais ir dzelzceļa lokomotīves vadītāja dēls. Šis arods tēvu un ģimeni paglāba gan krievu, gan vācu laikā – kādam kravas taču jāpārvadā, lai cik varai viņš nebūtu tīkams. Zinādams, kāds liktenis viņu sagaida, ja paliks dzimtajā Jelgavā, Plato ģimene 1944. gada oktobrī, pārvarot visus šķēršļus, devās uz Rietumiem, pieredzēja Berlīnes bombardēšanu un apmetās mazajā Latvijā Eslingenā.

1949. gadā Platie ieceļoja Bostonā. Peldot pāri milzīgajam okeānam, pusaugu Māris īsināja dienu vienmuļību zīmējot. Reiz pie viņa pienācis solīdi ģērbies kungs žaketē un kaklasaitē, brīdi noskatījies zēna zīmējumā un tik vien noteicis: „Strādā vien tālāk.“

Vēlāk tēvs painteresējās: „Vai tu zini, dēls, kas tas bija? Tas bija Sigismunds Vidbergs.“

Puisēns mulsumā sastinga. Vidbergs bija pats slavenākais zīmētājs, kura līnijas bija apbrīnojis.

Zīmēt viņam patika un padevās. Māris saņēma pat stipendiju, lai papildus mācītos zīmēšanu Bostonas Mākslas muzeja Mākslas skolā.

Pieaudzis un sakrājis naudu studijām, Māris turpināja mācības šai skolā. Pēc beigšanas strādāja Bostonas firmā Dennison Manufacturing Company par reklāmas mākslinieku, darinot ilustrācijas, preču iesaiņojumu un cita veida dizainu. Paralēli Māris strādāja arī par pedagogu tai pašā Bostonas Mākslas muzeja Mākslas skolā. 1980. gadā viņš beidza darba gaitas un nodibināja savu privāto zīmēšanas studiju, kuru vada joprojām.

Mākslinieku piesaista daba. Visbiežāk Māra zīmējumos, ofortos un akrila gleznojumos atainota, tā vien šķiet, cilvēku neskarti dabas stūrīši ar veciem kokiem, kas plaši izpletuši savus zarus kā putni spārnus pārlidojumos, ar mežu biežņām, kur koki dzīvo savu patstāvīgo, no cilvēkiem savrupināto dzīvi, ar ezeru un upju līčiem, kuru krastos piemetušās laivas vai vēžotāji izlikuši murdus. Debesis ir zilas, kas atspīd uz ūdens virsmas. Cauri lapotnēm un gar koku skupsnām laužas saules stari, ceļas migla. Ziemā, pavasarī, vasarā vai rudenī mainās ainava un apgaismojums.

Zīmējumos lapotne vai zaru rokas iegravējušās lapā vissīkākajās detaļās, taču tās pakļaujas mākslinieka iecerei – atklāt dabas nesatricināmo mieru un neatkārtojamību, viņa prieku par dzīves pilnasinību. Tā uz pasauli skatās mīlētāja acis.

Gleznās, kā autors pats brīnās, kaut arī iemūžinājis tuvējo Amerikas apkārtnes un pat Īrijas dabu, tomēr krāsās atklājas latviskā krāsu izjūta un pat sentiments. Arī latviskā kautrība viņā mājo, neraugoties uz garo mūžu, kas aiztecējis citā krastā, tik tālu no dzimtās zemes, citos ļaudīs, kas ar pazemību neizceļas. Kautrība bijusi par iemeslu tam, ka viņu Latvijā tikpat kā nepazīst. Iecere par izstādi dzimtajā Jelgavā radusies viņam jau sen, bet bija vajadzīgs uzaicinājums.

Jelgavas 750 gadu jubilejas reizē tas beidzot ir noticis – Māris Platais ir atgriezies mājās, bet ne tukšām rokām – ar izstādi un dāvanu. Visi darbi tiks pārdoti un iegūtā nauda ziedota pilsētas trūcīgajiem bērniem. Tā ir izšķērdīga dāvana, ko Jelgava – un neesmu dzirdējis par līdzīgu precedentu visā Latvijā – saņem pirmo reizi.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“