Dzīvot Melburnas Latviešu ciemā

Pa šiem gadiem lielam skaitam vecākās paaudzes Latviešu Ciems bija mājas, parasti pēdējās. Vairākumam aprūpes namā, bet arī mājiņās, un tā tas turpinās. Te mūsu vecākā paaudze latviskā vidē mājiņās neatkarīgi, bet ar iespēju saņemt palīdzību, kad vajadzīgs, vai aprūpes namā ar 24 stundu kvalificētu aprūpi, var apmierināti pavadīt savas vecumdienas.

Manam vīram Edgaram, 2007. gadā bija neliela trieka, no kuras tīri labi atkopās. Taču bija skaidrs, ka veselības stāvoklis var pasliktināties. Apsvērām pārcelties uz Latviešu Ciemu. Tanī laikā bija liels pieprasījums uz mājiņām. Pēc laika izdevās pie mājiņas tikt, kurā ievācamies 2010. gada, novembrī. Varējam visu izkārtot bez steigas, un abi lemt, kā rīkoties.

Ciema mājiņā priecīgi nodzīvojam trīs gadus. 2014. gada sākumā Edgara veselība pasliktinājās. Nonāca uz astoņām dienām slimnīcā, pēc tam mājās vairs nevarēja nākt – un cik labi, ka tieši no slimnīcas varēja sākt dzīvi aprūpes namā pie pilnas kopšanas.

Man bija ļoti īss ceļš no mājiņas uz aprūpes namu, bijām kopā vairākas reizes katru dienu. Bijām šķirti, bet tomēr kopā. Ģimenes saietos mājiņā nebija grūti viņu braucamkrēslā atstumt uz mājiņu, lai piedalītos. Tas viņam un visai ģimenei deva lielu labsajūtu.

Ir skumji vērot vairākas sievas, kurām vīri patreiz ir aprūpes namā, kas vairākas reizes nedēļā brauc tālu ceļu no mājām, lai būtu kopā ar vīru. Man bija daudz vieglāk no ciema mājiņas tikt pie vīra, un abi varējam baudīt viens otra tuvumu, kas, pēc vairāk kā 60 laulībā nodzīvotiem gadiem, mums abiem bija nozīmīgi.

Man pašai bija izdevība izbaudīt dzīvi aprūpes namā. Š.g. martā man bija operācija kājai, pēc kuras nedēļu nedrīkstēju staigāt. Tas bija tik izdevīgi, to laiku pavadīt mūsu aprūpes namā pie pilnas kopšanas un starp ļaudīm un kopējiem, ko jau pazinu, un tuvu pie savas mājiņas; ja ko gribēju no tās, man to atnesa!

Mēs jaunāki nepaliekam. Pie pāriem parasti vienam veselība ātrāk pasliktinās, un otrs tad kļūst par kopēju. Kuriem abu kopība un latviska vide ir nozīmīgi, iesaku apsvērt iespēju pārcelties uz Latviešu ciemu laicīgi, kamēr abi vēl ir spējīgi par to lemt un paši to izkārtot, un kādu laiku kopā nodzīvot mājiņā.

Arī vieniniekiem ir ieteicams padomāt par savu nākotni un pašiem lemt par to. Ciemā patreiz ir pārdošanā vairākas mājiņas gan ar vienu, gan divām guļamistabām.

Saprotam, ir arī citas lietas jāņem vērā – finansiālās vajadzības un sekas, ģimenes uzskati un katram droši vien daudz kas cits.

Laiks nestāv uz vietas; vai nav labāk pašam par savu nākotni lemt nekā atstāt to citiem, kas ne vienmēr ņems vērā, kas Jums ir nozīmīgs un svarīgs. Lai izdodas!

Tuvāka informācija pieejama no ciema vadības, zvanot (03)9800 2977.

Eva Brennere
Laikrakstam „Latvietis“