Rupjmaize

Ints Puķītis sestdien, 18. jūlijā otro reizi mums demonstrēja, kā cept rupjmaizi. Šoreiz gan bija īsais variants, pielietojot tehniku – maizes mašīnu (bread maker). Kaut Ints bija atnesis abru, tomēr to nelietojām. Tā bija apskatei jauniem dalībniekiem. Process daudz ātrāks ar maizes mašīnu, tikai rūpīgi jāatceras sekot instrukcijām, kuras ir atšķirīgas vienai no otrās. Viss atkarājās no firmas. Vienai, piemēram, pirmie ir jāieber milti, citai – ūdens. Kad visas sastāvdaļas iebērtas, tad tikai jāieslēdz un jāgaida kamēr samīcās. Galvenais labums, ka nav jāpielieto fiziskais spēks. Kad mašīna apstājās, mīklu izceļ ārā un izveido pēc vēlēšanās – vai lielu kukuli, vai mazākus – kā franču bagetes. Apsmērē mazliet ar eļļu un ļauj uzrūgt siltā telpā sevišķi ziemā. Dažas saimnieces gan saka, ka maizi arī var raudzēt uz elektriskās segas vai automašīnā uz sēdekļa saulīte – galvenais ka uzrūgst! Ints jau bija iepriekš izcepis kukuli rupjmaizes, lai dalībniekiem nebūtu jāgaida kamēr izcepas. Ļoti garda maize ar sviestu tika baudīta pie kafijas. Paldies Intam.

Margota mums pastāstīja par parašām un tradīcijām, kas saistītas ar maizi. Kā piemēram, uz laukiem visu nedēļu cepa un ēda rupjmaizi, bet svētdienās baltmaizi. Ja maizes gabaliņš nokrīt zemē, tad to paceļ un nobučo. Maizi nekad nedrīkst mest prom jo maize ir svēta. Tāpat, ja liek maizi krāsnī cepties, biezi pārvelk krustu pāri kukulim vai klaipam. Ir pieņemts, ka iet ciemos uz sāls maizi, tas nozīmē, ja iet pie drauga, kurš ievācies jaunā mājā vai dzīvoklī, tad ciemiņš aiznes maizi un sāli kā ciemkukuli – tas nozīmē, lai mājas saimnieks vienmēr būtu paēdis un nekad nebūtu badā.

Liels paldies Intam un Margotai un Brigitte Sigur no LAIMAS par labi noorganizēto pasākumu!

Jolanta Lūse
Laikrakstam „Latvietis“