„Latvijas bāreņi, kuri pazaudēja savu dzimteni“

Palielināt / Enlarge

Grāmatas „Latvijas bāreņi, kuri pazaudēja savu dzimteni“ vāks.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas autors Jānis Riekstiņš.

Izdevuma autors Jānis Riekstiņš (1942) – vēsturnieks, Naukšēnu bērnu nama kādreizējais audzēknis – grāmatā stāsta par ļaudīm, kuri Otrā pasaules kara laikā aprūpēja Latvijas bāreņus Vācijā. Iecere noskaidrot 1944. gadā aizvesto latviešu bērnu likteņus, viņu aprūpētāju vārdus, kā arī ikdienas darbus un problēmas, radās jau sen, un šogad, pateicoties laikabiedru atsaucībai, iznāk iepriekš nepublicētu dokumentu un fotogrāfiju krājums, atmiņu stāsti, kas veido priekštatu par latviešu bāra bērnu dzīves apstākļiem, valdošo varu interesēm un latvisko patriotismu.

Vācijā piedzīvoto, sākot no bīstamā ceļojuma uz kara plosīto zemi, atceras bijušie bērnu nama aprūpētāji no Valsts Rīgas zīdaiņu nama, Valsts Majoru bērnu nama un Liepājas bērnu nama. Viņu aprūpē nonāca ap 400 bāreņu no zīdaiņu vecuma līdz pilngadībai, kuriem, pateicoties kopējiem un audzinātājiem, bija iespēja dzīvot latviskā vidē līdz brīdim, kad viņi, jau adoptēti, aizceļoja uz savām jaunajām ģimenēm ASV, Austrālijā, Kanādā, zaudējot saikni ar latvisko, daži – arī savu īsto vārdu un dzimto valodu.

Iznākot jau trešajai Jāņa Riekstiņa veidotajai grāmatai par šo tematu (iepriekš izdotas Bāra bērni (1992) par Latvijas bērnu namiem un Sauli dzīves pabērniem (2012) par bāreņu un trūcīgo bērnu aprūpi Latvijas brīvvalsts laikā un Otrā pasaules kara laikā), jo īpaši izgaismojas šobrīd aktuālā bēgļu uzņemšana, kā arī daudzu gadu desmitu laikā neatbildētie jautājumi: kādēļ latviešu bāreņi un viņu audzinātāji pret pašu gribu tika aizvesti uz kara plosīto Vāciju un kādi liktensceļi gaidīja bērnu namu audzinātājus, kad pēdējais rūpjubērns tika aizvests uz Rietumiem.

Īpaši emocionālas ir krājuma iekļautās vēstules starp krustmāmiņu Amerikā un bērnu nama darbinieci Hānenklē, Vācijā par latviešu meitenes Anneles adopciju. Likuma ievērošana garajā un emocionālajā adopcijas posmā beidzas ar personisku traģēdiju – labajai krustmāmiņai neļauj Anneli adoptēt konfesiju nesakritības dēļ.

Grāmata izdota sērijā Nospiedumi ar Valsts kultūrkapitāla fonda un Jāņa Mežaka atbalstu. Sērijā Nospiedumi tiek izdotas vērtīgas pagātnes liecības, kā arī vēsturnieku, sociālo un humanitāro zinātņu pētnieku un literātu darbi par vēstures un sociālās atmiņas problemātiku. Sērijā jau izdotas šādas grāmatas: (Divas) puses. Latviešu kara stāsti latviešu un krievu valodā, kā arī klausāmgrāmatas formātā; Veras Kacenas romāni Kājāmgājējs karā un Balle beidzās pusnaktī; sagatavošanā – Otomāra Kalpiņa atmiņu stāsts Sāļumā.

Grāmatas atvēršana norisināsies Rīgas svētku ietvaros 15. augustā plkst. 14.00 Vērmanes dārzā grāmatu ielas pasākumu teltī.

Rīgas svētkiem par godu Mansards 15. augustā izsludina atlaides vēstures grāmatām, bet 16. augustā – tulkotajiem romāniem.

Informāciju sagatavoja

Arvis Ostrovskis
Apgāds „Mansards“