Opera un teātri maksās dividendes

Otrdien, 11. augustā Ministru kabineta sēdē valdība atļāva piecām Kultūras ministrijas (KM) kapitālsabiedrībām paturēt valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – 90% no kapitālsabiedrības tīrās peļņas. Šādu vēlmi bija izteikušas deviņas KM kapitālsabiedrības.

Naudu valsts budžetā pēc valdības lēmuma jāiemaksā VSIA Latvijas koncerti, Latvijas Nacionālajai operai un baletam, Latvijas Leļļu teātrim un Jaunajam Rīgas teātrim (JRT).

Kultūras ministre Dace Melbārde atzīst – šis valdības lēmums ir signāls, ka teātriem, operai, orķestriem nevajag censties piesaistīt ziedojumus un papildu finansējumu.

„Pats uzstādījums, ka kultūras institūcijas tiek pielīdzinātas lielajām kapitālsabiedrībām ar daudzu miljonu eiro apgrozījumu, nav pareizs. Kultūras institūcijām ir ilgos gados uzkrājušās akūtas problēmas, kas saistītas gan ar ēku, gan tehniskā aprīkojuma un mūzikas instrumentu stāvokli, un šīs iestādes būtu pelnījušas problēmas atrisināt ar nopelnītajiem līdzekļiem, jo no valsts budžeta to nav iespējams nodrošināt.

Šajā gadījumā gan nav runa tikai par valsts budžetu, bet arī par sabiedrisko labumu. Ko izglābs Leļļu teātrim neatvēlētie desmit tūkstoši eiro, par kuriem mūsu bērniem varētu iegādāties jaunus krēslus, vai JRT peļņa, kas ļautu iegādāties jaunu transportlīdzekli viesizrāžu nodrošināšanai Latvijas reģionos? Tas principiāli neglābs budžetu, tikai apliecina nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām nozarēm. Visi tie darbi, kuru īstenošanai kultūras iestādes bija iecerējušas izmantot peļņas daļu, būs jādara tik un tā, taču nu jau tas notiks uz mākslinieciskās kvalitātes un cilvēku rēķina,“ uzsver kultūras ministre.

Latvijas Nacionālā opera un balets savu peļņas daļu 113 840 eiro apmērā vēlējās ieguldīt ēkas pagalma izbūvē.

VSIA Latvijas koncerti 37 737 eiro bija plānojuši izmantot informācijas tehnoloģiju infrastruktūras atjaunošanai. Valdes priekšsēdētājs Guntars Ķirsis atzīst: „Valsts pārvaldes sistēma radījusi priekšnoteikumus, kas ikdienā paredz komplicētu un operatīvu dažādu formu atskaišu, datu apkopojumu, veikto darbu arhivēšanu un uzglabāšanu, kam nepieciešamas atbilstoša līmeņa tehnoloģijas. Šobrīd Latvijas koncertu datoru parks, serveri un mūzikas ierakstu arhivēšanas sistēmas ir katastrofālā stāvoklī un jebkurā gadījumā būs jāatrod līdzekļi to atjaunošanai. Ņemot vērā, ka valsts nespēj nodrošināt pietiekamu finansējumu kultūras iestāžu saturam, mūsu ieņēmumi vienmēr tikuši novirzīti jaunu māksliniecisko programmu veidošanai. Katru gadu dažādos nodokļos valsts budžetā iemaksājam gandrīz miljonu eiro. Valdības lēmums nekādā ziņā nav motivējošs, ņemot vērā to, ka labie rezultāti tiek sasniegti nevis ar valsts nodrošinātu infrastruktūru kā, piemēram, transporta, mežsaimniecības vai komunikāciju nozarēs, bet gan pateicoties cilvēku lojalitātei, talantam un profesionalitātei.“

JRT par savu peļņas daļu 24 576 eiro plānoja iegādāties jaunu automašīnu, ar kuru pārvietot dekorācijas Rīgā starp vairākām JRT izrāžu norises vietām un uz viesizrādēm reģionos. Kā atzinusi JRT valdes priekšsēdētāja Gundega Palma, situācijā, kad teātris nopelna 70% no visa finansējuma, valdības lēmums neatbrīvot kapitālsabiedrības no dividenžu izmaksas valstij nestimulē censties nopelnīt vairāk. Teātrim piederošais 1996. gada izlaiduma minivens Dodge Grand Caravan ir tehniski novecojis, bieži jāremontē, tā virsbūvi klāj korozija un vairākkārt tālākos maršrutos, piemēram, ceļā uz Ventspili automašīna ir sabojājusies, apdraudot veiksmīgu viesizrāžu norisi. Kad automašīna salūzīs pavisam, teātrim tik un tā būs jāiegādājas jauna, kā rezultātā, iespējams, nāksies atteikties no kāda jauniestudējuma, jo īrēt auto vai iegādāties to līzingā ilgtermiņā būtu ekonomiski vēl neizdevīgāk.

Savukārt Latvijas Leļļu teātris par 10 369 eiro cerēja pakāpeniski veikt Lielās zāles krēslu nomaiņu. „Mūsu Lielās zāles skatītāju krēsli ir katastrofālā stāvoklī. Tie ir koka krēsli, kuri kalpo jau 30 gadus, un koks ir burtiski sadrupis – to vairs nevar ne saskrūvēt, ne salīmēt. Šie krēsli ir specifiski, tie domāti maziem bērniem un aprīkoti ar īpašu mehānismu, kas padara iespējamu krēslu augstuma regulēšanu. Par šiem desmit tūkstošiem bijām cerējuši nomainīt vismaz daļu krēslu, jo pilnībā tas par šādu summu nav iespējams. Būs nopietni jāpārdomā, kā dzīvot tālāk, ja turpmāk nevaram rēķināties ar šo peļņas daļu – teātra saimnieciskajai darbībai tas ir liels mīnuss,“ pauž valdes priekšsēdētājs Vilnis Beķeris.

KM kapitālsabiedrības, kurām valdība atļāvusi paturēt valstij dividendēs izmaksājamo peļņas daļu – Rīgas cirks, Liepājas Simfoniskais orķestris, Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris, Valmieras Drāmas teātris un Daugavpils teātris – naudu ieguldīs dažādu saimniecisko vajadzību īstenošanā. Rīgas cirks peļņas daļu 127 423 eiro apmērā novirzīs materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai un ugunsgrēka seku likvidācijai. Liepājas Simfoniskais orķestris savu peļņas daļu 23 311 eiro apmērā veltīs jaunu darba telpu iekārtošanai koncertzālē Lielais dzintars, pārvākšanās procesam un morāli un tehniski novecojušo mūzikas instrumentu nomaiņai. Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris par 4580 eiro iegādāsies mūzikas instrumentus, Valmieras Drāmas teātris par 2398 eiro turpinās 2014. gadā aizsākto Lielās zāles skatuves rekonstrukcijai, bet Daugavpils teātris savu peļņas daļu 27 251 eiro atvēlēs gaismu aparatūras iegādei.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Grīnfelde
Kultūras ministres padomniece sabiedrisko attiecību jautājumos
12.08.2015.