Iz Austrālijas latviešu vēsturi: pirms 100 gadiem

Palielināt / Enlarge

Sludinājums par latviešu strādnieku pulciņu „Auseklis“.

Šogad aprit 100 gadi kopš dibināja pirmo latviešu organizāciju Brisbanē. 1915. gadā kādā Brisbanē iespiestā krievu avīzē (Izvestiia Soiuza russkikh emigrantov) parādījās ziņojums, kurā Latviešu strādnieku pulciņš „Auseklis“ lūdza visus latviešus Austrālijā nosūtīt savus adreses pulciņa pārstāvim Iogansona kungam. Laikam uzvārds Johansons bija pārrakstīts uz krievu valodu un tad uz angļu valodu, kas izskaidro sakropļoto uzvārda burtošanu (piem. krievu valodā nav h skaņa un svešvārdos to mēdz atvietot ar g).

Nākamajā gadā kādā citā Brisbanes krievu avīzē (Rabochaia zhizn) pulciņš ziņoja par pirmo trīs mēnešu (t.i., 1915. g. nov. – 1916. g. jan.) darbību: 7 sapulces, 4 lekcijas, 32 grāmatas iegādātas, abonēts laikraksts Strahdnieks, un pulciņš ir sācis laist klajā savu pašu ar roku rakstītu laikrakstu. Līdzīgi citām Austrālijas veclatviešu organizācijām, uzturēt bibliotēku vai lasāmgaldu bija svarīga pulciņa funkcija. Ziņojumā ir minēts, ka pulciņa sekretārs ir J. Ioganson, kasieris ir Lasman un bibliotekārs ir Shmidt (visi uzvārdi šeit ir pasniegti nelocīti un oriģinālā ortogrāfijā).

Sidnejas latviešu pulciņa 1916. g. maija sapulces protokolā ir rakstīts: „Tiek pārrunāts jautājums par vienošanos ar Brisbanes pulciņu. Biedri neredz ceļa klāra priekš tam.“ Šis jautājums bija izsmelts, un Brisbanes pulciņš nav minēts turpmākajos sapulču protokolos. Tas tomēr liecina, ka tā laika Brisbanes un Sidnejas latvieši zināja viens par otru.

Cik ilgi pulciņš Auseklis pastāvēja, nav zināms, bet jādomā, ka tikai dažus gadus. Adelaides veclatviete Erna Strauta dzīvoja Brisbanē dažus gadus 20to gadu beigās. Intervijā 1983. gadā viņa man stāstīja, ka nekāda latviešu organizācija nepastāvēja Brisbanē laikā, kad viņa tur dzīvoja.

Ausekļa biedru skaits nav zināms, bet tas nevarēja būt liels, jo tikai nedaudz latvieši tajā laikā dzīvoja Brisbanē. Varam nojaut, ka pulciņa mērķi bija daļēji politiski, kas ir saprotams, jo liela daļa tā laika latviešu emigrācija notika uz 1905. gada revolūcijas fonu. Ir tomēr skaidrs, ka kopīgais latviskums arī bija svarīgs faktors, kas veicināja tautiešu sadarbību šajā organizācijā.

Dr. Aldis Putniņš
Laikrakstam „Latvietis“