Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Meža veltes

Adelaides senioru sēņošanas izbraukums

Laikraksts Latvietis Nr. 368, 2015. g. 10. jūlijā
Margota Puķīte -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

No kreisās: Ģenija Janmeja, Regina Berķe un Ilze Tomasa (Thomas), kura pirmo reiz brauc līdzi sēņot. FOTO Margota Puķīte.

Meža veltes. FOTO Margota Puķīte.

Astrai Kronītei labs mešanas stils. FOTO Margota Puķīte.

Katru gadu rudenī vai ziemas sākumā Adelaides seniori dodas sēņot Adelaides kalnos uz savu ierasto un iemīļotu vietu Rokīkrīk Hatu (Rocky Creek Hut) Kuipto mežā. Ir zināma grupiņa, kura pirms sēņošanas brauciena brauc pārbaudīt, vai tiešām ir sēnes. Atgriežoties no sava izlūka brauciena, paziņo, cik spaiņi ar sēnēm salasīti vai nav vērts braukt, jo sēņu nav. Neskatoties uz viņu atsauksmēm, mēs tomēr braucam cerību pilni, ka šoreiz mežs būs pilns ar sēnēm. Tā tas bija šogad!

Kāpjot autobusā ceturtdien, 18. jūnijā, dažas satrauktas balsis vaicāja, kāpēc tik vēlu braucām sēņot – Jāņi pēc dažām dienām. Pēdējos gados ir samērā grūti saprast klimatiskos apstākļus, pie kuriem esam jau gadiem pieraduši. Bija skaidri zināms, ka aprīļa mēnesī pirmie lieti un tad brauc sēņot. Tagad pirmie lieti nāk tikai maijā un dažreiz pat jūnijā. Esam vienu gadu bijuši sēņot un neredzējām nevienu sēni un pat, braucot mājās, pa radio paziņoja, ka izcēlies ugunsgrēks mežā – Kuipto, no kurienes mēs braucam. Šogad pirms nedēļas bija neparasti siltas, saulainas dienas, un pa nakti lija lietus – ideāli apstākļi sēnēm.

Kā jau gadiem iepriekš, sēņotāju grupiņa laicīgi klāt, bet šoreiz esam mazākā skaitā, kaut atnākuši jauni sēņotāji. Visiem rokās spaiņi, cepures galvā un šalles ap kaklu, jo ir ziema, un kalnos vienmēr drusku vēsāks nekā pilsētā. Braucot ar autobusu pāri kalniem, pa autobusa logu spīdēja saulīte, zilas debesis, un kaili koki atgādināja, ka ziema klāt.

Tuvojoties mūsu sēņošanas vietai, caur logu varēja saredzēt sēnes, un visiem balstiņas kļuva skaļākas, un rokas tvēra ciešāk spaini, gatavībā ātrāk izkāpt no autobusa. Mani vienmēr pārsteidz, cik ātri seniori kustās, jo tiklīdz autobusa durvis vaļā, bez palīdzības visi ārā, mežā iekšā un nevar saredzēt nevienu cilvēku, tikai Artūru, kas rīkojās ap ugunskuru vietu, šoferi, kas palīdz izlikt krēslus, un Daina ar Ināru, kas palīdz sakrāmēt ēdamo uz galdu. Pat tie, kas lieto rāmīti staigāšanai, arī pazuduši mežā. Tāds klusums iestājās, saulīte spīd, putniņi dzied, ugunskurs drusku sprēgā, un liesmas kāp augšup.

Nepagāja pat stunda, kad pirmie sēņotāji atpakaļ ar pilniem spaiņiem. Jau pa gabalu varēja saredzēt oranžas galviņas no salasītām rudmiesēm. Pēc brīža atgriežas vēl daži sēņotāji ar pilniem groziem un iepirkumu somām un žēlojās, ka vajadzēja tomēr atnest vēl vienu spaini, jo tik daudz sēņu! Arī mūsu sēņu sviešanas sacensībām sēņu gana. Kaut nebija tālu jāiet, lai salasītu sēnes, apetīte gan bija liela, īpaši, – kad sasmaržoja desas, kuras cepās virs ugunskura.

Beidzot pēdējie sēņotāji klāt, un varam sēsties pie galda un baudīt mūsu mielastu. Tik bagātīgs galds, ieskaitot lielu kūku un cepumu izvēli. Tātad, jāēd daudz, lai visu spētu nogaršot. Ļoti labs iemesls ēst saldumus, jo vajadzīgs spēks un enerģija sēņu mešanas sacensībām. Ceļojošais kauss stāv galda vidū kā atgādinājums, ka atkal kauss būs citam goda vietā. Pirms sacensībām ir laiks dots patrenēties, jo gads ir pagājis, kopš pēdējo reizi esam metuši sēnes. Tie, kas pirmo reizi piedalīsies šādās sacensībās, uzmanīgi skatījās un vēroja, kā turēt sēni un kā noturēt ķermeņa līdzsvaru tā, lai sēne lido pa gaisu gandrīz kā putns. Speciālisti sēņu mešanā, jo viņi ir šo kausu uzvarējuši, ļoti labprāt dalījās ar padomu un pat demonstrēja, kā vislabāk iegūt zināšanas par šo sporta veidu.

Treniņa posms bija lustīgs gan metējiem, gan atbalstītājiem. Smieklus, kā padomus varēja sadzirdēt no liela attāluma, kā arī izbrīnu saucienus, kad sēne nokrita turpat pie kājām. Dalībnieki šinīs sacensības piedalās ar sirdi un dvēseli, un var gandrīz redzēt sviedrus uz pieres un deguna. Nu tagad pienācis laiks mest pēdējo sēni, un izskatās, ka Artūrs Berķis būs pirmais metējs, kam kauss būs otro reizi savā īpašumā uz gadu. Artūra sēne nokrita tikpat tālu, kā mūsu pirmās reizes dalībniekam, Rasa Feias mazdēlam Jake. Rezultāts neizšķirts. Tagad abiem jāmet vēl vienu reizi. Pirmā reize, kad piedzīvojām šādu situāciju. Abi vīrieši uzmanīgi izvēlējās sev sēni un met. Jake par dažiem milimetriem uzvarēja. Izskatās, ka jaunākam cilvēkam ir zināma priekšroka.

Laiks skrien uz priekšu, un pienācis atkal laiks kāpt autobusā, jo visiem stāv liels darbs priekšā – tīrīt sēnes. Pirms katrs pacēla savu grozu vai spaini, viņi uz brītiņa apbrīnoja un priecājās par bagātīgo meža velti!

Margota Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com