„Izbraukums krūmos“

Palielināt / Enlarge

„Izbraukums krūmos“ FOTO Betija .

Palielināt / Enlarge

„Izbraukums krūmos“ FOTO Betija .

Kurš nu ir izgudrojis šādu nosaukumu, lai pavadītu dažas stundas brīvā dabā? Tikai to lasot, jau gribas zināt, kādi būs tie krūmi. Ja būs biezi, tad jāuzvelk biezākas drēbes, lai nesaskrāpētos starp tiem, vai arī, ja tie ir tik reti, ka nevar sameklēt aizvēju no aukstā vēja?

Pāris dienas pirms izbraukuma bija skaisti siltas un saulainas. Šajā dienā sola negantu vēju, lietu un pat krusu, bet ziņkārība ir lielāka nekā laika ziņu brīdinājumi. Laikam daudzi no mūsu līdzbraucējiem bija par to noraizējušies un atteikuši šo izpriecu. Esam maza grupiņa drošāko piedzīvojumu meklētāju.

Tālu nebija jābrauc, kad mūsu autobuss piestājās apdzīvoto māju vidū. Es biju iedomājusies, ka brauksim kaut kur mežā un krūmos. Parks bija plašs un labi kopts ar lielākiem un mazākiem kokiem, krūmu ļoti maz. Interesanti izrotājumi – apkārtnes skolas bērni bija daudz piestrādājuši, lai to izrotātu. Uzbūvēti vārti un visa siena noklāta ar skolas bērnu veidotiem sejas attēliem. Šie attēli bija veidoti no māliem, šķīvja lielumā, izkrāsoti kā cilvēka seja un pielīmēti pie sienas. Skaistas atmiņas, jo kā izrādās tas tapa veidots 80.tos gados. Šodien vecāki var atvest savus bērnus un palepoties ar bērnības mākslas darbiem. Vienalga pa kuru taku gāju, visur varēja redzēt šīs idejas rezultātus. Celiņi un mūrīši noklāti ar ķieģeļiem, kuri bija izrotāti ar neparastiem zīmējumiem.

Skaists ezers ar zaļu salu vidū, un tur dzīvo daudzas pīļu ģimenes. Šie putni ir droši un ziņkārīgi, bet tā kā tos nedrīkst barot, tad nenāk pārāk tuvu. Parka stūrī bija skaista estrāde, sēdēšana vairākos stāvos. Šodien tur notika kādas laulības un, tā kā mēs nebijām lūgti ciemiņi, bija jāapskatās tās pa gabalu ar lielu apbrīnu. Staigāšana bija tikai pa līdzenumu ar daudzām ejām, kas veda pāri ūdenim. Krēsli, soli un daudzi mūrīši, uz kuriem varēja apsēsties un atpūtināt kājas. Sēnes auga visās malās kā jau rudenī. Baravikas bija tik lielas, ka varēja pat apsēsties uz tām.

Tagad par to paredzēto negaisu. Mums gandrīz visu dienu spīdēja saulīte, un lietus vai krusa krita citā Melburnas daļā. Koku lapas bija krāsainas un lidoja vējā. Mēs bijām drusciņ par vēlu priekš kokiem rudens rotā. Uzpūta stiprāks vējš, un skats bija tāds, ka zeme kustētos. Lielo lapu daudzumu vējš dzenāja no viena parka stūra uz otru.

Viss bija domāts un skaisti plānots. Daudzas pajumtes ar koka galdiem un krēsliem. Cepamām ierīcēm jāpiespiež tikai poga un virsma paliek karsta. Uzcepām desas, gaļu un citus labumus, saēdāmies kūkas, un ar smaidiem sejās varam braukt mājās.

Tagad es zinu, ko nozīmē – braukt krūmos, kaut arī tie ir jāpiedomā.

Paldies organizētājiem, vedējiem un Ciemam, kas mums sagādā tādus izbraukumus.

Betija
Laikrakstam „Latvietis“