Alfs Kamols mūžībā

Alfs Kamols
12.VIII.1926. – 12.VI.2015.

Brisbanes latviešu sabiedrība, līdz ar Kamolu ģimeni, 19. jūnijā dziļās sērās atvadījās no Alfa Kamola, izcila drauga un darbinieka.

Alfs Kamols dzima 1926. gada 12. augustā Limbažos, un bērnību pavadīja lauksaimniecību skolās Lečos un Kaucmindē, kuras vadīja viņa tēvs, agronoms Jānis Kamols. 1934. gadā ģimene pārcēlās uz Rīgu, jo tēvs kļuva par pārzini visām Latvijas lauksaimniecības skolām. Alfs mācījās 46. Ausekļa pamatskolā Rīgā un Priekuļu Lauksaimniecības vidusskolā.

1944. gadā, kad latviešu leģionāri ātri atkāpās līdz Aiviekstei, Alfs palika nepareizā frontes pusē. Pēc veiksmīga brauciena ar divriteni pa meža ceļiem viņš nonāca Cēsīs un savā 18. dzimšanas dienā pieteicās iesaukumam leģionā. Viņš piedalījās kaujās Pomerānijā, bet kara pēdējos mēnešos raka prettanku grāvjus, tad soļoja uz gūstu pie amerikāņiem un nonāca gūstekņu nometnēs Putlosā un Cēdelgēmā. No Nirnbergas Valkas DP nometnes Alfu pieņēma baltiešu sargu rotā, kas apsargāja dažādas amerikāņu armijas iestādes, ieskaitot Nirnbergas cietumu.

1948. gada beigās Alfs apprecējās ar bērnības draudzeni Astru un iebrauca Sidnejā 1949. gada vidū. Abi strādāja savus līguma gadus Grētas nometnē un 1950. gadā ieradās Brisbanē. Blakus maizes darbam Alfs mācījās Kvīnslandes Universitātē, kur 1957. gadā ieguva Diploma of Architecture grādu. No 1957. līdz 1960. gadam strādā Commonwealth Department of Works Brisbanes birojā. No 1961. līdz 1986. gadam Alfs strādāja Queensland Works Department, pēdējos 7 gadus kā galvenais arhitekts. Alfa Kamola plānotā ēkā vēl šodien mīt Kvīnslandes valdība.

Pēc aiziešanas pensijā Alfs vēl vairākus gadus palīdzēja dēla, arhitekta Pētera Kamola, uzņēmumā Kamols Membrane Structures. Astras un Alfa ģimenē izauga arī ārste-pataloģe meita Inta, un izvadīšanā ar sirsnīgām atmiņām dalījās vairāki no viņu 6 mazbērniem.

Bez darba un ģimenes pienākumiem Alfs un Astra rosīgi piedalījās Brisbanes latviešu sabiedrības dzīvē. Viņi sastāvēja Kvīnslandes latviešu ev. lut. draudzē un aktīvi piedalījās Svētdienas rīts Dievam pārrunās. Alfs bija starp Daugavas Vanagu Brisbanes nodaļas dibinātājiem un ilgus gadus bija kasieris. Alfs bija rosīgs stud. korp. Phylironia loceklis un Brisbanes Korporāciju kopas darbinieks un arī Latvijas Arhitektu Biedrības Austrālijas kopas biedrs. Bet varbūt visilgstošāko vērtību brisbaniešiem deva Alfa loma Brisbanes Latviešu nama tapšanā, kuru izvadīšanā aprakstīja šādi:

„Alfs Kamols ir bijis iesaistīts Latviešu nama vēsturē no nama tapšanas, ko aprakstījis Brisbanes žurnālists Arvids Biela. Viņš min arhitekta Alfa Kamola vārdu starp tiem deviņiem vīriem, nama krusttēviem, kuri tikās 1953. gada 19. jūlijā pārliecībā, ka topošai latviešu sabiedrībai ir nepieciešams savs nams. Biela mums atgādina, ka jāapbrīno šī vīru tālredzība, nesavtība un pašaizliedzība, kas bija nepieciešama, lai izvestu šo projektu līdz galam. Alfs Kamols ir vienīgais no minētiem deviņiem, kurš gadiem ejot, turpināja iesaistīties Latviešu nama izveidošanā, ilgus gadus esot Latviešu nama sabiedrības Saule Ltd direktors un tikai pirms nedaudziem gadiem izbeidzot savu darbību. Alfa Kamola zināšanas un viņa mierīgā praktiskā pieeja problēmām vienmēr tika augsti novērtēta un spēlēja lielu lomu nama veiksmīgā 60 gadu garā darba posmā. Latviešu nama saime to nekad neaizmirsis.“

Pēdējos gadus Alfa veselība traucēja viņam piedalīties latviešu sabiedrības pasākumos, un pēc dažām slimnīcā pavadītām nedēļām Alfs aizgāja mūžībā 12. jūnijā. Pateicībā par Alfa ar Dievu un godu nodzīvoto garo un raženo mūžu, no viņa bērēs atvadījās kupls ģimenes, draugu un darba biedru pulks!

Māra Siksna