Pertā svin Jāņus

Palielināt / Enlarge

Četri Jāņi Pertā. No kreisās: Latvijas goda konsuls Purvinskis, LAAJ vicepriekšsēdis Pertā Vucēns, Pertas Latviešu biedrības valdes priekšsēdis Kukuls, un Latviešu Centra sekretārs Lūks. FOTO Jānis Purvinskis.

Palielināt / Enlarge

Ausma Džounsa (Jones) un Jānis Purvinskis. FOTO Jānis Purvinskis.

Vienalga, kur latvieši arī nebūtu, kad pienāk Jāņu diena, tad to ir vienmēr bijis, arī pienācīgi jāatzīmē. Kad vēl bijām Vācijas bēgļu nometnēs, atmiņas par Jāņu svinēšanas tradīcijām visiem vēl bija svaigas, un tur tos tad arī varējām svinēt tā kā to darījām Latvijā. Tagad jaunajiem atbraucējiem, emigrantiem, Latvijas Jāņi vēl ir spilgtā atmiņā, un viņi tos meklē arī šeit, bet diemžēl tik plašus un jaukus Jāņus mēs nespējam sarīkot.

Kā jau katru gadu kopš iebraukšanas Austrālijā, Pertā Jāņu sarīkojumu vienmēr ir rīkojusi Latviešu Biedrība. Tā arī svētdien, 21. jūnijā, pertieši pulcējās Latviešu Centrā, Daugavas Vanagu kluba telpās atzīmēt šos latviešu svarīgos svētkus. No kura laika tie ir svinēti, to laikam neviens tā īsti nezina. Tikai zinām to, ka Jāņus svinēja mūsu senči jau tālā pagātnē. Diemžēl, šai no Latvijas tālajā pasaules malā gan daba ir mainījusies, gan mūsu dzīves apstākļi ir pavisam citādāki nekā tie bija mūsu dzimtenē. Nav mums savu lauku, kur kalnā uzkurt jāņuguni, nav arī meža, kur iet papardes ziedu meklēt, bet daudz ko varam piedomāt klāt. Šoreiz to darījām, noskatoties filmu par Jāņu svinībām Latvijā ar visām tām dziesmām, Jāņu tēvu ar alu un Jāņu māti ar sieru, apdziedāšanos un dejošanu. Kad paši pievienojāmies ar dziedāšanu klāt, tad jau arī jutāmies it kā paši būtu Latvijā un varējām filmai dzīvot līdzi.

Mūsu Latviešu biedrības dāmas bija uzstādījušas Jāņu dienu tirdziņu, kur varēja nopirkt gan skaistas krelles, gan grāmatas un ko citu. Jau pie durvīm mūs sagaidīja Jāņu māte ar sieru, kuru tad varējām arī paši nopirkt. Kad mūsu Jāņiem vaiņagi bija uzlikti galvās, tad jau ar dziesmām bija jānopelna pusdienas. Mūs pabaroja, kā jau Jāņos pienākas, ar skābiem kāpostiem un cīsiņiem. Kad bijām ēduši un dzēruši, skatījāmies to filmu par Jāņiem Latvijā. Nu tad jau bija pienācis starpbrīdis, kad atkal ēdām cepumus un dzērām kafiju, un vēl pēc kādām dziesmām laiks bija pienācis taisīties uz mājām.

Bija interesanti ievērot, ka šodienas publikā bija vairāki cilvēki, kurus citreiz reti redzam, bet Jāņu svinības tomēr pievelk arī tos, kuriem varbūt citi sarīkojumi vairs nevelk. Bet tieši Jāņi ir tīri latviski svētki, jo citiem šādu svētku nav. Bija arī vairāki no jau tās paaudzes, kuri tagad ir mūsu jaunie emigranti. Prieks redzēt, ka arī viņiem interesē pabūt mūsu vidū. Paldies Latviešu biedrībai par labi noorganizētajiem Līgo svētkiem. Paldies saimniecēm, cepējām, vārītājām, vaiņagu pinējām, trauku mazgātājiem, galdu licējiem un novācējiem un arī visiem, kuri atnāca mums palīgā nosvinēt Jāņus, jo bez jums mums arī nebūtu nekādi Jāņu svētki. Kaut arī tas mūsu pulciņš ir visai maziņš, tomēr mazs cinītis gāž lielu vezumu. Paldies visiem. Nu šāgada Jāņi aizvadīti, gaidīsim tos atkal nākamgad.

Jānis Purvinskis
Laikrakstam „Latvietis“