„Māsas Dimantas“ Melburnā

Palielināt / Enlarge

Koncerta vadītāja Anita Andersone. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Māsas Dimantas. No kreisās: Laima, Alise, Katrīna. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Māsas Dimantas. No kreisās: Laima, Alise, Katrīna. FOTO Roberts Birze.

Palielināt / Enlarge

Pēc koncerta turpinājās lustīgi danči Lielajā zālē Māsu Dimantu muzikālā vadībā. FOTO Roberts Birze.

No 6. līdz 20. jūnijam Austrālijā notiek Latvieši Apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē (LAAJ) rīkotais Ziemas festivāls. Tā ietvaros Austrālijas latviešu centros notiek „Māsu Dimantu“ koncerti.

Tumšā, dzestrā sestdienas, 6. jūnija, vakarā devāmies uz Hugo Misiņa zāli, Melburnas Latviešu namā. Kad ieradāmies, zāle jau bija klausītāju pilna. Šis bija jau otrais koncerts šajā dienā; pirmais bija jau izskanējis plkst.15.00, un no savas ģimenes locekļiem dzirdēju, ka tas ir bijis krāšņs un jautrs, kā arī teicami apmeklēts.

Koncerta vadītāja Anita Andersone (Red.: Koncerttūri Austrālijā rīko LAAJ Skaņu mākslas nozare kopā ar Jaunatnes nodaļu – Jānu Andersoni un Lailu Grosu.) iepazīstināja klausītājus ar Māsām Dimantām, kuras svecīšu gaismiņā staroja ar krāšņiem, saskaņotiem un vasarīgiem tērpiem un ar ziedu vainadziņiem galvās. Uzreiz likās, ka mūsu ziema ir pazudusi, un bijām gatavi izbaudīt vasarīgu Jāņu nakti.

Māsas – Laima, Alise un Katrīna uzreiz draudzīgi savienoja klausītājus ar skaistiem smaidīgiem, spontāniem un gaišiem stāstījumiem par dziesmām, par mūsu tautas spēcīgo dziesmu varu un par Jāņu tradīcijām.

Katrīnas dzidrā un spēcīgā balss ieveda pirmo saucēja dziesmu Pavasara balsī, un kopā ar māsām Laimu un Alisi sabalsojās dziļā kopskaņā. Trīsbalsīgais harmonizējums bija izcils, rezonējošs. Dziesma Neba lielas lietas dēļ(i) izsauca skaistu instrumentālo pavadījumu: ar Laimas vijoli, Alises kokli un Katrīnas čellu. Muzikālās starpspēles deva dziesmām kontrastu, variāciju un struktūru, un ar katru pantu pieauga kopskaņa un kāpinājums. Katrīnas sinkopes čella pavadījumā radīja efektīgu ritmisko interesi.

Aiz upītes zaļa zāle ievadīja Laimas solo balss kokles pavadījumā. Divbalsīgi piepildījās skaņas ar Alises balsi, tad pievienojās arī Katrīna. Pilnā krūtī Līgo! Līgo! No koncerta programmas citēju: „Māsas Dimantas – unikāls balsu sajaukums, kurā reizē saklausāms skaņas kuplums un tembrāla vienotība. Tādu iekšējo spēku var sajust tikai māsu dziedājumā!“ Māsu harmonijas, balanss (balance) un saplūšana (blend) bija izcila. Alises kokles skaņas izlikās kā lietus lāsītes.

Teica Laima: „Līgo – the most magical time of the year!“*

Sekoja teicēja dziesma (Programmā drukāts Viņpus upes ozoliņi) Ceļiet brāļi – Rotā. Skanēja spēcīgi divtoņiem un vilcējas pamattoņiem. Tembrālās krāsas un balsu vienotība bija izcili šai izpildījumā. Sekoja jautra, līksma un saulaina dziesma Es jauna būdama. Katrīnas čella pizzicato deva pavadījumam ņiprumu un līksmu apmierinātību, un Alises koklēšana plūstoši ievijās muzikālā audumā. Katrīna un Laima pastāstīja par kokles vēsturi – kokli mūsu sirmā senatnē spēlējuši vīrieši. Ja meitene mežā sadzirdēja kokles skaņas, tad bija koklētāju jāapprec. Turpināja vēl jautriem un spontāniem iestarpinājumiem, kuros māsas pastāstīja par savu plašo ģimeni.

Visi vēji bija pilnbalsīgi un kupli izpildīta ar instrumentālām starpspēlēm. Turpinājās stāsts par Līgo nakti – The magical powers of Midsummer**. Vainagus pin ne tikai meitām, bet pat govīm un kazām ar', lai tās neaizskartu ļaunie gari. Dziesma Jau sauļeite lēni līgojās kokles skaņās. Garie, dzidrie čella toņi izcēla pavadījumu. Kāpinājums, veicināts ar modulāciju no la minora uz re minoru bija ļoti efektīgs un rezonējošs. Šeit spīdēja saulīte ar saviem sārtiem saulstariem, izsaucot to brīdi pirms norietēšanas, kad saulīte liekas visspilgtākā un debess viskrāšņākā. Starpspēle ievirzījās dejas ritmā, līdzīgi Klezmera vai čigānu dejām, paātrinot tempu accelerando.

Joņu dīna, svēta dīna izskanēja ar skanīgām stīgu kvintām, dodot dziesmai dziļumu un tautisku pamatu.

Sekoja a cappella Līgo dziesma Kas Jānīti ielīgoja, kura, līdzīgi kā Jāņos, brīžiem unisonā un tad pilnbalsīgi, kas radīja spēcīgu kontrastu. Stāstīja māsas par Jāņiem – par alu, sieru, pīrāgiem un lēkšanu pār jāņuguni. Celies(i), brālīti izskanēja ar skanīgo piedziedājumu Rūtoj, rūtoj.

Māsas turpināja uzgleznot Jāņu vakaru ar dziesmām un stāstiem. Tautas dziesmās sievieti apraksta kā liepu un vīrieti kā spēcīgu, kuplu ozolu. Skanēja dziesma Ozoliņi, ozoliņi – Līgo dziesma par ozola vareno kuplumu. Daudzi no klausītājiem sāka pievienoties dziedāšanā, ko arī Laima enerģiski mudināja: Līgo dziesmām var droši pievienoties!

Līgo, Jānīti, Līgo instrumentālās starpspēlēs Alises āķīgā klauvēšana deva ritmisku enerģiju un pievilcīgumu. Katrīna izmantoja basu līnijas un dejoja pa čella stīgām. Sekoja Līgo dziesma kokles pavadījumā Melna odze ietecēja. Dinamiskie kontrasti bija ļoti patīkami, un māsu izpildījums efektīgi attēloja dziesmas stāstu.

Jautrais stāsts par dziesmu Jāņos gāju, Pēterosi bija humora pilns un jauks. Ar katru pantu dziesmā nosauc meitas iespējamo Jāņos iegūto brūtgānu: Vispirms Jānis, Pēteris, Jēkabs, Bērtulītis, Labrencītis, Miķelītis un... Ja Andreja nedabūju – Līgo Līgo, Tad man vairs(i) nevajaga! Līgo!

Ar skaisto solo Alise gaiši ievadīja dziedājumu Kur Tu jāsi? Dziesmas jautrība un fifīgums bija ļoti pievilcīgs ar niansētu gandrīz jodelēšanu un kāpinājumiem harmonijā un tekstūrā. Kokles ritmiskais pamats bija jautrs un efektīgs.

Sekoja tautas dziesma Jau rudens tuvojās, kura bija tieši izmeklēta, lai atspoguļotu mūsu ziemu. Patīkama modulācija no Do mažora uz re minoru man izteica izteiktu krāsu maiņu, līdzinoties gadalaiku mijām.

Skanēja dziesma Cīrulīti, mazputniņ'i, man likās, ka varētu klausīties šīs siltās skaņas visu ziemu!

Ar smaidīgu siltumu māsas izpildīja Ai, kad es būtu zinājuse – tautas dziesmu ar pilnu instrumentāciju. Bija ļoti patīkams kontrasts no panta uz panta, beidzamo rindiņu nodziedot a cappella, Māsu unikālā balss kopskaņa palika atmiņā.

Klausītāju dedzīgiem aplausiem skanot, Anita Andersone sirsnīgi apsveica Māsas Dimantas ar ziediem. Skanīgie aplausi kā pērkons nodārdēja. Piedevās māsas jautri izpildīja Upe nesa ozoliņu ar āķīgo čukai-ņukai piedziedājumu. Visa zāle piebiedrojās dziesmai.

Pēc koncerta turpinājās lustīgi danči Lielajā zālē, Māsu Dimantu muzikālā vadībā. Mūzikas ansamblim pievienojās arī mūsu pašu Rita Hach (čells) un Viktors Brenners (ar sitamiem). Bija jauki pavadīts vakars pie glāzes vīna, gardām uzkodām un ar jautro muzicēšanu.

Sandra Birze
Laikrakstam „Latvietis“

* angl.: Līgo – gada burvīgākais laiks.

** angl.: Jāņu nakts burvestības spēja