Baltiešu 14. jūnija atcere Kanberā

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Dr. Uldis Ozoliņš, Kanberas Lietuviešu biedrības priekšniece Židra Pembere (Žydra Pember), igauņu saimes pārstāve Rēta Bergmane (Reet Bergman) un Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Ēriks Ingevics. FOTO Imants Skrīveris.

Kanberas baltiešu kopīgi rīkotā 14. jūnija atcere notika šī gada 14. jūnijā, Austriešu kluba telpās, Mosonā (Mawson).

Atceres aktu atklāja Kanberas Latviešu biedrības priekšnieks Ēriks Ingevics. Savā uzrunā, pieminot 14. jūniju, viņš teica, ka arvien mazāk paliek tās dienas un vēlāko gadu deportāciju acu liecinieku, un šie notikumi iegulstas vēsturē. Viņš pieminēja savu tēvu, kas tika notiesāts un deportēts uz Sibīriju 1945. gadā un palika izsūtījumā 15 gadus. Tālāk viņš runāja par šodienas politiskiem notikumiem – Krievijas agresivitāti Ukrainā un iespējamiem līdzīgiem draudiem Baltijas valstīm.

Atceres runu teica Dr. Uldis Ozoliņš no Melburnas. Dr. Ozoliņš ir politologs. Viņa pirmie divi akadēmiskie grādi ir Melburnas Universitātes bakalaura un maģistra grādi (BA un MA), kam sekoja Monaša Universitātes doktora grāds (PhD). Patlaban viņš ir Adjunct Associate profesors Rietumsidnejas Universitātē un māca Starptautiskās attiecības La Trobe Universitātē.

Padomju Savienības un Krievijas meli, terora un melu impērijas, bija doma, kas dominēja Dr. Ozoliņa teiktajā runā.

Savu runu viņš ievadīja, dodot skaitlisku statistiku par deportētiem visās trijās Baltijas valstīs kā 14. jūnijā, tā arī lielajās 1948/49. gada deportācijās.

Pirmsākums šiem traģiskiem notikumiem bija: 1. Molova-Ribentroppa 1939. gada līgums; 2. Padomju Savienības militārās bāzes Baltijas valstīs; 3. Padomju Savienības iebrukšana Baltijas valstīs 1940. gadā un uz viltus vēlēšanām pamatota inkorporācija Padomju Savienībā, 1940. gada augustā. Visi šie līgumi un notikumi bija Padomju Savienības interešu lokā, un visi dotie solījumi tika lauzti, bija tikai meli.

1941. gada 14. jūnijs ir atgādinājums pasaulei par totalitārismu un valstu neatkarības zaudēšanu; tas ir atgādinājums šodienas Baltijas valstu iedzīvotājiem par patiesību, kas notika, un par Padomju Savienības un Krievijas meliem, kas tika pausti toreiz, tiek vēl pausti šodien, un kam vēl arī daļa cilvēku notic.

Bet vēsture nav tikai par pagātni. Melu Impērija arvien vēl pastāv, un ja melo ilgi un daudz, tā it kā, ar laiku, meliem sāk ticēt.

Noslēgumā Dr. Ozoliņš pievērsās politiskajiem notikumiem Ukrainā. Politiski domājošās aprindās ir zināms satraukums par Rietumu valstu militāro spēku atturēšanos Ukrainas konfrontācijā ar Krieviju, bet vēl lielāks ir par pasaules valstu valdību, it sevišķi Eiropas atturēšanos atspēkot Putina melus. Diemžēl, Eiropā ir viena sabiedrības daļa, kas tic Putina meliem; ir sabiedrības daļa, kas ir uzpirkta, kā arī daļa, kas nevēlās Putinu aizkaitināt.

Šīs melu pasaules lielākie upuri ir Krievijas tauta, kas jau 98 gadus dzīvo šajā melu pasaulē. Mūsu uzdevums ir stāstīt patiesību.

Dr. Ozoliņa runai sekoja Baltijas valstu himnas. Sekoja čellistes Lindijas Rekstenes (Lindy Reksten) klasiskās mūzikas atskaņojumi. Noslēgumā atceres dalībnieki pakavējās sarunās pie glāzes vīna un uzkodām.

Skaidrīte Dariusa
Laikrakstam „Latvietis“