14. jūnija mākslas izstāde un „Stūra māja“

Palielināt / Enlarge

Debra Filipsa (Phillips). „Stūra māja“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Debra Filipsa (Phillips) pie savas gleznas „Es vēl dzirdu savu vecāko kliegšanu“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Debra Filipsa (Phillips). „Mūsu sāpes ir izsmērētas pa sienām“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Debra Filipsa (Phillips). „Viņi sadedzināja manas smadzenes“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Biruta Klarka (Clark). „Eikalipti“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Dzidra Mičele (Mitchell). „Zaļums“. FOTO Ojārs Greste.

Katru gadu Sidnejā latviešu sabiedrība atzīmē 1941. gada 14. jūnija un komunisma deportāciju upuru piemiņu kopā ar igauņiem un lietuviešiem, kopējā sarīkojumā Sidnejas Latviešu namā. Vienlaikus ar šo sarīkojumu Austrālijas Latviešu mākslinieku apvienība (ALMA) organizē Baltiešu mākslas izstāde. Šogad izstādei ir īpaša saistība ar 14. jūnija tēmu. Izstādē redzamas piecas iespaidīgas gleznas par Stūra māju Rīgā.

Stūra māja ir nosaukums, ar ko rīdzinieki pazīst padomju okupācijas laika Valsts Drošības Komitejas (Čekas) ēku, kas atrodas uz Brīvības un Stabu ielas stūra. Latvijas okupācijas piecdesmitgadē Stūra māja kļuva par totalitārās varas spilgtāko simbolu. Šajā vietā daudzi tika pratināti, spīdzināti, nošauti vai deportēti uz GULAG nometnēm pēc pratināšanas. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas šeit līdz 2008. gadam darbojās Valsts policija, pēc tam Stūra mājā kādu laiku bija stāvēja tukša. 2014. gadā, kad Rīga bija Eiropas kultūras galvas pilsēta, „bija īstais brīdis, lai mainītu „Stūra mājas“ likteni, lai atvērtu durvis un saskartos ar ēkā ieslēgto pieredzi, likteņiem, tos pilnībā apzinoties, izprotot un pārradot“⁽¹⁾.

Austrāliešu māksliniece, sidnejiete Debra Filipsa (Phillips) 2014. gadā redzēja Stūra māju no iekšpuses, un šis piedzīvojums mudināja viņu izteikt gūtos iespaidus gleznās. Debras interese par Latviju un latvietību sākās no draudzības ar sidnejieti Ilonu Brūveri, kuru Debra pazīst 35 gadus. Kopā ar Ilonu Debra ir vairākas reizes bijusi Latvijā un ir gleznojusi Latvijas ainavas dažādos gadalaikos. Intervijā ar SBS radio korespondentu Edgaru Gresti, Debra Filips stāsta: „citās vizītēs Rīgā redzēju Stūra māju no ārpuses un zināju par drausmīgajām lietām, kuras tur notika. Redzot šo māju no iekšpuses, man radās spēcīga sajūta, ka sienas mēģina runāt.“ Debras spēcīgie darbi neprasa paskaidrojumu – tie uzrunā skatītāju tieši, emocionāli.

Man pašam arī bija izdevība piedalīties ekskursijā Stūra mājā 2014. gada oktobrī, un varu liecināt par dziļām un satrauktām emocijām, kuras šī vieta izraisa.

Edgara Grestes SBS radio intervija ar Debru Filips var noklausīties šeit: http://www.sbs.com.au/yourlanguage/node/245972

Bez Debras darbiem, izstādē Sidnejas Latviešu namā piedalās arī latviešu mākslinieces Dzidra Mičele (Mitchell) ar trim iejūtīgām gleznām un Biruta Klarka (Clark) ar divām gleznām, kas rāda Austrālijas agro kolonizācijas vēsturi un Austrālijas dabu. No igauņiem piedalās Malle Morlija (Morley) ar trijām Austrālijas ainavām un Vela Pīlaka (Vella Pihlak) ar diviem patriotiski noskaņotiem darbiem. Lietuviešu māksliniekus pārstāv Leeka Gruzdeff-Krauceviciute ar diviem darbiem par mūzikas tēmu, kā arī četri mākslinieki katrs ar vienu darbu (Elyte Blansjaar, V. Kabaila, V. Meškenas un V. Petravičius).

Šī izstāde ar Debras Filipsas spēcīgiem darbiem ir skatāma Sidnejas Latviešu biedrības nama Baltajā zālē līdz 2015. gada 27. jūnijam.

Izstādi iekārtoja Ojārs Greste un Dzidra Mičele (Mitchell).

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

¹ http://riga2014.org/KGB/