Desmit gadi

Uldis Brūns Saeimā. FOTO Ilze Garoza.

Šomēnes ir pagājuši desmit gadi, kopš es atbraucu uz Rīgu no Austrālijas uz gadu, lai izmēģinātu dzīvi Tēvzemē. Tā kā es jau sešus gadus esmu šad un tad rakstījis avīzēm par maniem piedzīvojumiem Latvijā, man palūdza uzrakstīt pāris vārdus, atskatoties uz līdz šim piedzīvoto, un arī pāris ieskatus, kuri varētu interesēt tiem, kuri domā atgriezties Latvijā un, iespējams, pielikt roku Latvijas turpmākā attīstībā.

Nodarbinātības ziņā es pa šiem gadiem neesmu strādājis manā profesijā kā jurists, toties es esmu izmēģinājis visādus citādus iepriekš neizmēģinātus darbus, tādā veidā arī beidzot atrodot tulkošanu kā man vispiemērotāko darba veidu.

Pirmais darbs bija Ārlietu ministrijā kā angļu valodas redaktoram, tad Uzņēmējvalsts transporta koordinators Rīgas NATO Samita Organizēšanas Komitejā, projektu vadītājs būvuzņēmēju firmā un pēc tam vēl Aizsardzības ministrijā kā Latvijas 90 gadu proklamēšanas jubilejas mājaslapas tulkotājs.

No sākuma Latvijā mana latviešu valoda, mājas virtuves līmenī, drusku kliboja. Mana teikumu struktūra arī vietējiem izklausījās tāda eksotiska, un man bieži prasīja, vai es neesmu uzturējies ārzemēs kādu laiku. Nebija ilgi, pirms es pieradu pie Eiropas dzīves tempa, kur apkalpošana tāda lēnāka un parasti arī bez Austrālijā pierastās laipnības un smaidiem. Saprotot, cik zemas algas šeit ir apkalpojošam personālam, es sapratu, ka arī es, varbūt, nebūtu īpaši smaidošs. Arī krievu valodas žargons un vārdi, kuri iemaisīti parastos teikumos, apmulsināja. Teikums tā kā izklausās latviešu valodā, bet kopumā nesaprotams, jo kāds svešs vārds iekļauts. Pēc laika jau iemācās tos un pie tā pierod.

Iedzīvoties vietējā vidē man palīdzēja citi līdzīgi cilvēki, kuri jau agrāk atgriezušies, un arī fakts, ka es sāku spēlēt veterānu basketbolu Tukuma pilsētas komandā. Iesaistīties kultūras aktivitātēs vai sportā ir ieteicams veids, kā iedzīvoties vietējā sabiedrībā. Tas man palīdzēja labāk saprast, kā cilvēki domā, viņu humoru, raizes un tā tālāk. Daži no sportistiem nezināja, ka es biju Austrālijas latvietis, bet, ieklausoties manā drusku arhaiskā valodā, jautāja no kurienes esmu cēlies. Tagad es esmu ar komandas biedriem ceļojis uz turnīriem ārzemēs, piedalījies ar dažiem biedriem garos pārgājienos pa Latvijas laukiem un jau skaitos mūsējais.

Dzīvojot Rīgā, man kā kaismīgam ceļotājam, ir bijis samērā lēti un izdevīgi paceļot pa Eiropu un citām zemēm – kā Turcija, Horvātija, Izraēla, Čehija un citām valstīm. Es esmu saticis šeit ilgi pazudušos radus no Brazīlijas (kuru senči izceļoja 1906. gadā) laikā, kad viņi ciemojās Latvijā, kā arī pie viņiem ciemojies, un arī atjaunojis saites ar ilgi pazudušiem ģimenes zariem Latvijas laukos.

Dzīvojot samērā mazā valstī, parādās visādas iespējas izmēģināt roku agrāk nepiedzīvotās sfērās. Mana balss skan angļu valodā Laimas šokolādes muzejā, stāstot par šokolādi un Laimas fabrikas vēsturi. Pagājušo mēnesi trīs dienas Liepājā piedalījos kā aktieris īsfilmā, kas man sniedza interesantu ieskatu filmu veidošanā.

Mans oriģinālais mērķis, ierodoties Latvijā, bija kaut kādā veidā pozitīvi piedalīties valsts veidošanas procesos. Man sanāca iespēja sasniegt šo vēlmi, piedaloties NATO Samita organizēšanā.

Pagājušajā gadā es arī piedalījos vairākos desmitos Saeimas komisijas sēžu, lobējot Pilsonības likuma maiņas dubultpilsonības jautājumā, un pēc šīs pieredzes, kandidēju arī Saeimas vēlēšanās Rīgas vēlēšanu apgabalā. Jo, lai kaut ko uzlabotu ekonomikas, tautsaimniecības jomā Latvijā, jāiet arī valsts pārvaldes procesos jeb politikā. To arī šos pāris gadus daru sabiedriskā kārtā un caur šo procesu es ceru turpināt manu interesi diasporas un arī tautiešu atgriešanos Latvijā jautājumos.

Tā tie desmit gadi ir aizskrējuši, un jūtos šeit, Latvijā, kā mājās. Starp citu, nākamo mēnesi Rīgā tiek organizēts Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kur dalībnieki varēs veidot kontaktus biznesa jomā un iesaistīties Latvijas ekonomikas veicināšanā. Es ceru, ka mana līdzšinējā pieredze kaut mazā veidā varētu arī uzrunāt dalībniekus eventuāli atgriezties Tēvzemē uz ilgāku laika posmu. Te dzīve ir interesanta!

Uldis Brūns
Laikrakstam „Latvietis“