Bēgļi laivās uz Zviedrijas krastiem pirms 70 gadiem

Palielināt / Enlarge

Izstāde Ļaudonas skolā. FOTO Māra Strautmane.

Palielināt / Enlarge

Liepājas 10. vidusskolas 10. klase. FOTO Māra Strautmane.

Palielināt / Enlarge

Līvānu 1. vidusskola. FOTO Māra Strautmane.

Palielināt / Enlarge

Suitu dziesmas. FOTO Māra Strautmane.

Palielināt / Enlarge

„Cerību bura“ Jūrkalnē. Piemiņas zīme Otrā pasaules kara bēgļiem no Latvijas un viņu pārcēlējiem pāri jūrai uz Zviedriju. Tēlnieks Ģirts Burvis, arhitekts Andris Kokins. FOTO Māra Strautmane.

No 1943.-1945. gadam Gotlandē reģistrēja 3605 latviešu, 6477 igauņu un 242 lietuviešu bēgļus. Fotogrāfs Dāvids Holmerts, kara laikā iesaukts Zviedrijas armijā Gotlandē, ir atstājis vienreizēju fotodokumentu par bēgļu ierašanos, par laivām, par gotlandiešu rūpēm par bēgļiem. Viņa dēls Bengts Jērans sastādīja grāmatu Gotlande, karam sagatavota 1939 – 1945. gados ar tēva fotogrāfijām, aprakstiem par notikumiem un ar intervijām ar bēgļiem un ar vietējiem. 1990. g. līdz 1992. gadam fotogrāfijas tika rādītas gan Latvijā, gan Igaunijā. Atjaunota interese par šo unikālo fotodokumentu radās 2010. gadā sakarā ar Māras Zirnītes dzīves stāstu projektu Zviedrijā, un 2011. g. viņas ierosināts Visbijā Gotlandē notika izstāde un seminārs par bēgļiem. Ellenai Holmertei pēc gadiem ilgas meklēšanas laimējās atrast simtiem foto negatīvu, un 2014. g. Pēteris Iniņbergs sakārtoja izstādi ar agrāk neredzētam fotogrāfijām. Tā tagad apceļojusi vairākas pilsētas Zviedrijā.

70 gadi ir pagājuši kopš masveidīgās bēgšanas no Baltijas valstīm no atkārtotās Padomju varas okupācijas. 70 gadi ir pagājuši kopš neuzvarētie latviešu kareivi Kurzemes cietoksnī saņēma ziņu – karš ir beidzies, varat iet un darīt, ko jūs gribat! 70 gadi ir pagājuši kopš sapnis par brīvu Latviju izgaisa. 70 gadi pagājuši kopš Andrejs Eglītis, Latviešu Nacionālā Fonda dibinātājs, 8. maijā devās bēgļu gaitās no Liepājas uz Gotlandi. Tāpēc LNF pārstāvji devās uz Latviju ar fotoizstādi un 4 stāstiem – par laikmeta liecībām, ko atstājuši Dāvids Holmerts, Valentīne Lasmane ar grāmatu Pāri jūrai, Māra Zirnīte ar grāmatu Mēs nebraucām uz Zviedriju lai kļūtu par zviedriem un Leonīds Siliņš ar grāmatu Zviedru-Latviešu palīdzības komitejas darbība ar sarakstu par 4607 latviešu bēgļiem Zviedrijā 1945. g. 17. maijā, ar stāstu par bezbailīgiem bēgļu vedējiem un bēgļu saņēmējiem Gotlandē, ar stāstu par leģionāriem un viņu izdošanu 1946. gada janvāri uz PSRS un ar stāstu par bēgļu dzīvi Zviedrijā.

Andreja Eglīša Ļaudonas vidusskolas skolēni, skolotāji ar lielu interesi pētīja fotogrāfijas un skolēni jautāja par viļņu augstumu, par ūdens aukstumu, par attālumu un cik ilgi bija jābrauc tādās vienkāršās laivās! Šeit maz dzirdēts par bēgļiem laivās, un visi nav bijuši pie jūras! Toties pat mazie zina stāstīt par deportācijām uz Sibīriju!

Līvānu 1. vidusskolā ieradās ne tikai skolēni, bet arī pensionāri no Pensionāru apvienības! Kādai skolniecei radinieks arī devies laivā uz Zviedriju! Uzmanīgi klausījās stāstu par bezbailīgajiem jaunekļiem, kuri atkārtotos braucienos veda bēgļus uz Gotlandi.

Valmierā izstāde notika muzejā kopīgā sarīkojumā ar represētiem deportāciju piemiņas dienā, 25. martā. Šeit varēja ieklausīties bezbailīgā Ērika Tomsona stāstā par braucieniem pāri jūrai. Pēc 8. brauciena viņu apcietināja, notiesāja uz daudz gadiem smaga darba Sibīrijas vergu nometnēs. Cits bezbailīgais – Pēteris Jansons veica 28 braucienus, bet pārtrauca braucienus, kad viņi ar sievu gaidīja ģimenes pieaugumu! Vēl šodien abi dzīvo Gotlandē.

Liepājā izstāde notika Okupācijas muzejā, un tur ir apskatāma informācija par bēgļiem laivās uz Zviedriju. Lielāko interesi izrādīja par leģionāru traģisko likteni un par bēgļu dzīvi Zviedrijā. Policijas priekšnieks Slitē Bertils Bonde arī pieder pie bezbailīgajiem. Viņš daudzus kareivjus izglāba no izdošanas, jo ar drauga, drēbju veikala īpašnieka, palīdzību sagādāja viņiem civilās drēbes, bet militārās uniformas sadedzināja savas mājas krāsnī! No represēto biedrības atnesa parādīt karogu, ko leģionāri no Baltijas valstīm pasniedza Zviedrijas karalim, kad viņš 1994. g. visu zviedru vārdā atvainojas par leģionāru izdošanu. Pieminēti tika arī liepājnieki – Spēka brāļi, kuriem ar mazu airu laivu 1945. g. augustā izdevās nokļūt Gotlandes krastā! Prieks bija par skolu jaunatnes interesi par tēmu un vispār par vēsturi.

Jūrkalnes bibliotēkā bija izlikta informācija par bēgļu laivām, un uz izstādes atklāšanu bija ieradušies klausītāji no visa novada. Suitu sievas ar dziesmām apsveica viesus no tālienes. Bēgļu vēsture šeit ir saglabājusies, jo katrā mājā toreiz mitinājās bēgļi no visas Latvijas, gaidot laivas uz Zviedriju. Pāris sievietes stāsta, ka viņu ģimenes neesot bēgušas, jo bērnu bija daudz un pārāk maziņi. 2000. gadā te tika atklāts piemineklis Cerību bura. Nesen vietējā avīzē bija aprakstīts par pēdējās laivas no Jūrkalnes veiksmīgo aizmukšanu. Tā iesauktās Līziņa bandas 17 cilvēkus ar starpnieka palīdzību diviem vietējiem zvejniekiem 1945. gada 30. oktobra vēlā vakarā lika ņemt laivā un doties jūrā, lai ko kontrolētu. Kad jau bija labu gabalu jūrā, bēgli ar ieročiem rokās pavēlēja doties Gotlandes virzienā. Kuģītis Irbīte veiksmīgi sasniedza Gotlandes krastu 31. oktobra pēcpusdienā.

No LNF puses izsakām vislielāko paldies par sirsnīgo uzņemšanu visās izstādes vietās, par atsaucīgo sadarbību, par izstādes labo iekārtošanu un par preses iesaistīšanu un atsaucību!

Gotlandē arī tagad ir interese par toreizējiem bēgļiem. Gotlandes avīzē bija raksts Mīlestība kara ēnā par Pētera Jansona un Ingas 70 laulības gadiem; bija aprakstīta viņu bēgļu vešanu drošībā. Šovasar notiks izstāde par bēgļu avotu, ko 1945. gadā latviešu bēgli, lai kavētu gaidīšanas laiku, klintī iekala Lettiska flyktingar (latviešu bēgļi) 1945 un iestādīja ozolu. Tomēr augsme ozolam tur nebija laba, un 1962. gadā Zviedrijas Latviešu centrālā komitejas pārstāvi iestādīja sēru vītolu. Tas izauga liels un skaists, bet pirms pāris gadiem tika nozāģēts, jo traucējis ūdens pieteku avotam! Projekts tagad ir iestādīt jaunu sēra vītolu! Māra Zirnīte gatavo grāmatas ar Dāvida Holmerta fotogrāfijām izdošanu latviešu un angļu valodās, un rudeni paredzēti grāmatas atvēršanas svētki ar fotoizstādi Gaismas pilī Rīgā!

Māra Strautmane
Pēteris Iniņbergs
Laikrakstam „Latvietis“