Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Mārtiņam Gaujam – 100

Grafiķis un mākslas recenzents

Laikraksts Latvietis Nr. 363, 2015. g. 4. jūnijā
Guntars Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

2000. gada izstādes reklāma pie Valsts mākslas muzeja. FOTO Guntars Saiva.

No kreisās: Brigita Saiva, Guntars Saiva, Rita Trence izstādē. FOTO S. Purviņa.

Šķēpmetēja Inese Jaunzeme 2000. gadā ciemojas pie mākslinieka un apskata viņa darbus. FOTO Guntars Saiva.

Mārtiņa Gaujas grafika.

Mārtiņa Gaujas grafika.

Nesen apritēja 100 gadi kopš 1915. gada 22. aprīlī Tirzā piedzima Austrālijas latviešu grafiķis un mākslas recenzents Mārtiņš Gauja.

Agrā bērnībā vecāki bija pārcēlušies uz Rīgu, tamdēļ viņš sevi uzskata par rīdzinieku. Jau kādu 5 gadu vecumā viņš ar saviem zīmējumiem bija radījis skolotāju interesi. Ap 1930. gadu bija nācis saskarē ar toreizējo Latvijas mākslas akadēmijas profesoru Jāni Kugu. Mācoties Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā, vasarā bija strādājis par dzelzceļa apkalpotāju Ikšķilē, kur tajā laikā dzīvojis Kuga. Vilcienu gaidot, profesors ir bieži pakavējies pie Gaujas zīmējumiem un ieteicis pēc skolas beigšanas doties uz Mākslas Akadēmiju. Tam nav piekrituši vecāki, jo tie ir vēlējušies, lai dēlam būtu drošs maizes darbs. Viņš gan bija pierunājis vecākus atļaut iestāties Rīgas Daiļamatniecības skolā, bet krāsotāja amats viņu nebija interesējis un ir skolu atstājis.

Tajā laikā viņš bija iepazinies ar Kārli Padegu, Sigismundu Vidbergu, Ernestu Rirdānu un Jāni Dresleru. Šo mākslinieku ietekmē viņš bija sācis pievērsties ilustrācijai un karikatūrai. Kādu laiku mācījies Tautas augstskolas mākslas studijā un arī privāti. Brīvajā laikā staigājis pa Rīgas mākslas izstādēm un darbojies ar zīmuli, spalvu un tinti. Sākumā mēģinājis strādāt temperā un pastelī, bet šīs tehnikas nav viņu interesējušas. Vairākas viņa ilustrācijas bijušas iespiestas Atpūtā, Sikspārnī u.c. mazākos žurnālos.

Otrā pasaules kara laikā Gauju iesauca leģionā; sekoja gūsts Beļģijā, pēc kara beigām dzīvoja bēgļu nometnē Vācijā. Strādāja par tehnisko zīmētāju pie IRO un arī kā ilustrators Jāņa Daņķena grāmatu apgādā Grāmatnieki.

Austrālijā Gauja nonāca 35 gadu vecumā. Korespondences ceļā ieguva diplomu tehniskā zīmēšanā un nostrādāja līdz 70 gadu vecumam. Pēc iekārtošanās jaunajos dzīves apstākļos, sāka sadarboties ar vairākām vietējām austrāliešu mākslinieku sabiedrībām un piedalījās to izstādēs. 1958. gadā veiksmīgi izturēja pārbaudījumu, un viņu uzņēma par biedru vecākajā un slavenākajā austrāliešu mākslas savienībā Royal Art Society. 1998. gadā ieguva associate member statusu, un aiz sava vārda varēja lietot burtus A.R.A.S. (Associate Royal Art Society).

Sākot ar 1960. gadu, Gauja aktīvi strādāja arī latviešu mākslinieku saimē. Bija viens no Austrālijas latviešu mākslinieku apvienības (ALMA) dibināšanas ierosinātājiem, un vairākus gadus bija šīs apvienības valdes vicepriekšsēdis un priekšsēdis. 1979. gadā izdotās grāmatas Latviešu mākslinieki Austrālijā izdevēju komitejas priekšsēdis. Sākot ar 1965. gadu, laikraksta Austrālijas Latvietis Sidnejas latviešu mākslas izstāžu recenzents un laikraksta līdzstrādnieks. ASV iznākošajā mākslas žurnāla Latvju Māksla redakcijas kolēģijas loceklis un rakstu sērijas Mākslinieka portrets par Austrālijas latviešu māksliniekiem autors. 1993. gadā saņēma PBLA Kultūras fonda Atzinības rakstu par Austrālijas latviešu mākslinieku darbu aprakstiem presē.

Ar Mārtiņu Gauju un viņa dzīvesbiedri jau iepazināmies Sidnejas dzīves sākuma gados. 1994. gadā, kad pārcēlāmies uz Braitonlesandsas (Brighton-Le-Sands) priekšpilsētu, viņi kļuva par mūsu tuvākajiem kaimiņiem un ļoti labiem draugiem.

Laikā no 1960. līdz 1988. gadam Sidnejā sarīkoja 7 personālizstādes un regulāri piedalījās latviešu un austrāliešu mākslas izstādēs, saņemot vairākas godalgas un uzslavas. Ilustrēja vairākus latviešu un austrāliešu izdevumus, to skaitā žurnālu Mazputniņš, skolas grāmatu Balsis un atbalsis, Sidnejas Latviešu biedrības Informācijas biļetenu Ritums. Vēl joprojām Ritumā izmanto Gaujas darinātās vinjetes.

1995. gada februārī Gauja ar 5 darbiem piedalījās Astoņi Austrālijas latviešu mākslinieki kopējā izstādē Rīgas mākslas galerijā Daugava.

Kā jau lasījām, sākot ar 1965. gadu, Gauja bija avīzes Austrālijas Latvieša latviešu mākslas izstāžu recenzents. Pārrunās ar mākslinieku vienojāmies, ka daudzu gadu garumā laikraksta slejās izkaisītās recenzijas būtu vēlams sakārtot vienkopus, un es uzņēmos šo recenziju sakārtošanu. Ar SLB un ALMA atbalstu autora izdevumā 1999. gadā recenzijas iznāca Sidnejā 50 eksemplāros grāmatā Latviešu tēlotāja māksla Sidnejā Mārtiņa Gaujas skatījumā 1995- 1999. 2000. gadā grāmata 50 eksemplāros vēlreiz iznāca Rīgā.

Nākošā Gaujas izstāde Latvijā notika Rīgas Valsts Mākslas muzejā (tagad Latvijas Nacionālais mākslas muzejs) 2000. gadā no 13. aprīļa līdz 14. maijam. Kā tas bija iespējams, ka Latvijā maz pazīstamam māksliniekam izdevās izstādīties tieši šajā muzejā? Strādājot pie savām grafikām, Gauja bija allaž klausījies ļoti populārās dziedātājas Ritas Trences kasetes. Bija iegādājies visas Latviešu biedrības grāmatnīcā pieejamās kasetes. Mēs ieteicām, lai viņš vienu savu darbu uzdāvina dziedātājai. Ritu Trenci labi pazinām un, nākošo gadu braucot uz Latviju, apsolījām šo darbu aizvest. Rita par dāvāto krāsaino grafiku ar ģitāras motīvu bija ļoti sajūsmināta un solījās mēģināt sarīkot Gaujam izstādi. Pateicoties viņas plašajam paziņu lokam, izstāde varēja notikt Rīgas visprestižākajā izstāžu vietā.

Izstādes atklāšana notika plašajā pirmā stāva vestibilā, bet paši darbi bija skatāmi grafiķu galā. Blakus zālē bija skatāma Sigismunda Vidberga darbu pastāvīgā ekspozīcija. Izstādē bija redzami 40 Gaujas darbi, galvenokārt pēdējos gados darinātie krāsainie darbi, kurus mēs ar sievu aizvedām uz Rīgu. Bija arī vairāki agrākos gados darinātie melnbaltie darbi. Tos no savas kolekcijas aizdeva Gaujas sievas māsa Daina Rozenšteina.

Izstādi atklāja pazīstamā mākslas zinātniece Ināra Ņefedova, ar kuru mākslinieks bija ticies ALMA sanāksmē viņas Austrālijas apmeklējumā laikā 1995. gadā Sidnejā. Reizē ar izstādes atklāšanu notika arī jau minētās grāmatas Latviešu tēlotāja māksla Sidnejā Mārtiņa Gaujas skatījumā 1965-1999 atvēršana. Man bija uzticēts pastāstīt par grāmatas tapšanu un tur lasāmo.

Pēc šīs sekmīgās izstādes pāris mēnešus vēlāk Vernisāžas mākslas galerijā notika mini izstāde, kuru atklāja mākslinieks Jānis Anmanis.

Pēdējos gados Gaujas darbi retāk un mazākā skaitā bija skatāmi Sidnejas Latviešu nama izstādēs. Tas nenozīmēja, ka mākslinieks būtu uzdevis radošo darbu. Nebūt nē, mākslinieks turpināja strādāt gandrīz katru dienu. Pāris pēdējie gadu desmiti bija visražīgākie gadi visā viņa garajā mūžā. 2000. gadā mākslinieks pats par sevi bija teicis: „Strādāju tikai uz papīra, lietoju tušu, spalvu, krāsu zīmuļus un ūdenskrāsu, sistemātiski un kritiski. Neizdevušos darbus iznīcinu. Krājumā vēl labs skaits nekur neizstādītu darbu. No 1983. līdz 1993. gadam darināti 250 darbi izstādēm. Esmu pieradinājis zīmēt katru dienu zināmu laiku.“

No 2001. gada 15. līdz 30. septembrim Mārstaļu ielas 6 otrā stāva galerijā notika Gaujas trešā personālizstāde, kurā bija skatāmi 24 krāsu darbi, no kuriem 18 nebija nekur iepriekš izstādīti. Izstādi apsolījās atklāt bijušais Latvijas kultūras ministrs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors (tagad Latvijas Zinātņu akadēmijas prezidents) Dr. Ojārs Spārītis. Diemžēl sakarā ar Čehijas kultūras ministra viesošanos Rīgā, viņam tajā pašā laikā bija jāierodas pieņemšanā Čehijas vēstniecībā. Viņa vietā izstādi atklāja LMA docente Ingrīda Burāne.

Izstādes atklāšanā piedalījās arī Latvijas Mākslinieku savienības valdes loceklis gleznotājs Juris Ģērmanis. Sajūsmināts par redzēto un īpaši par to, ka tā bija jau trešā Gaujas izstāde dzimtenē nepilnu divu gadu laikā, viņš ierosināja māksliniekam pašam kļūt par Latvijas Mākslinieku saimes locekli. Bija jāiesniedz lūgums, sīks profesionālās izglītības, izstāžu, publikāciju saraksts, trīs Latvijas Mākslinieku savienības biedru atsauksmes un 10 A4 formāta darbu reprodukcijas un 3 darbi žūrijas komisijas apskatei. Pēc iepazīšanās ar iesniegumu un viņu darbu apskati visi 9 valdes locekļi bija vienbalsīgi nolēmuši Mārtiņu Gauju uzņemt Latvijas Mākslinieku savienībā par pilntiesīgu biedru.

Mārtiņa Gaujas 4. izstāde Rīgā notika turpat, kur viņš ar 5 darbiem bija pirmo reizi debitējis Latvijā kopējā izstādē Astoņi Austrālijas latviešu mākslinieki 1995. gadā – galerijā Daugava, Alksnāja ielā. Šo izstādi 2004. gada 27. augustā ar vadmotīvu Austrālijas eksotika atklāja atkal viņa darbu labā pazinēja Ināra Ņefēdova, kas šo izstādi apzīmēja par Gaujas 90 gadu jubilejas izstādi.

Savu ļoti respektablo gadu dēļ gan pats mākslinieks nevienā izstādē nevarēja piedalīties. Mēs ar sievu bijām ļoti gandarīti, ka varējām izpalīdzēt mūsu draugam pie tiem dažādiem darbiņiem, kas bija nepieciešami gan pie izstāžu rīkošanas, gan pie uzņemšanas Latvijas Mākslinieku savienībā.

Pēc īsas slimības Sidnejas latviešu mākslinieku seniora Mārtiņa Gaujas mūžs noslēdzās 91 gadu vecumā 2006. gada 17. jūlijā.

Vēl divas Gaujas krāsu grafikas bija skatāmas no 2013. gada 10. maija līdz 28. jūlijam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja rīkotā izstādē Latviešu māksla trimdā Arsenāla izstāžu zālē. Izstādes kuratores Daces Lambergas rakstā (Laikraksts Latvietis Nr. 256, 2013. gada 8. maijā) par izstādē reprezentētiem māksliniekiem Gaujas vārds gan bija izlaists.

Raksta autora arhīvā glabājas ieskanēti Gaujas 59 melnbaltie un 194 krāsainie darbi.

Guntars Saiva
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com