Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


1984

„Karš ir miers“, „Brīvība ir verdzība“, „Nezināšana ir spēks“

Laikraksts Latvietis Nr. 363, 2015. g. 4. jūnijā
Anita Apele -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Maijā daba plaukst un zaļo, un Liepājas teātris ar izrādēm būs Rīgā. Izrāde, kas mani piesaista ir Džordža Orvela futūristiskā vīzija, romāna 1984 dramatizējums latviešu valodā. Pirmizrāde šai izrādei notika 2014. g decembrī, bet ziemā bija dziļi sniegi, apledojuši, bedraini ceļi un uz Liepāju neuzdrošinājāmies braukt. Izrādes režisore Laura Groza-Ķibere jau savu varēšanu pierādījusi Dailes teātrī ar dramatisko izrādi M.Butterfly, tāpat arī Liepājas teātrī ar izrādi Piafa. Ražena, jauna režisore ar virkni izrādēm, kas nominētas 100 g kultūras balvai.

Orvela 1984 varētu izrādīties par cietu riekstu, tomēr dzirdētais par izrādi sola interesantu režiju, tādēļ jāpērk biļete kamēr vēl nav izpārdotas.

Programmā ievietota Skaidrojošā vārdnīca, tur tad arī atrodami šie trīs augšminētie Partijas saukļi. Paskaidrots arī, ka Partijas paspārnē darbojas četras ministrijas – Mīlestības ministrija (izspiego un apspiež cilvēkus), Patiesības ministrija (falsificē faktus un vēsturi), Pārticības ministrija (organizē resursu mobilizēšanu karam) un Miera ministrija (rūpējās par kara lietām).

Nacionālā teātra skatuvi scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis iedalījis trīs stāvos: pagraba telpa, no kuras tumšās mutes izkāpj un nokāpj izrādes tēli; pamattelpa, kas neuzkrītoši iedalīta Vinstona Šmita istabā ar skrejceliņa trenažieri, partijas biedru ēdamtelpa ar sterili auksto, balti flīzēto galdu un sienu (telpa pārtop par pratināšanas, inkvizīcijas celli), slepenā mīlnieku tikšanās vieta ar platu gultu, pārklātu ar sarkanu magoņu raksta segu (Vinstona un Džūlijas mīlas skatiem). Trešais spēles laukums, stāvu augstāk, ir šaurs balkons ar lielu ekrānu, no kura biedrus uzrunā Lielais Brālis. Ekrāns kalpo arī citiem biedējošiem nolūkiem (teicams video mākslinieka Andra Vētras darbs) piemēram: Partijai nelojāla pilsoņa asiņaina nāves soda izpilde; žurku skriešana pa caurredzamiem vadiem, kas novedīs pie Vinstona galvai piemontētā krātiņa. Balkonā atrodas arī atejas pods, kur Parijas pilsoņi, paredzot sev neglābjamu situāciju bendes rokās, pēc vajadzības var izvemties.

Kā tukšas acis pie sienām karājās televizora ekrāni, kas šad un tad blisina zilu gaismu. Ik reizes, ejot tiem garām, aktieri – visi kā viens – veic rituālu kustību, jo ekrāni tiek uztverti kā svētbilde, kā altāris, kam jāveic krusta rituālā pārmešana Lielajam Brālim bijības apstiprināšanai. Pateicoties horeogrāfei Lienei Gravai, visi ansambļa dalībnieki enerģiski izpilda līnijdejas kā Partijai slavinošus vingrojumus. Vinstona (Egona Dombrovska) un Džūlijas (Agneses Jēkabsones) kaislīgie mīlas skati ir fiziski komplicēti, pat akrobātiski, ko abi aktieri apbrīnojami spēj izpildīt.

Kostīmu mākslinieces Ilzes Vītoliņas košās, dzīvelīgās krāsas šajā scenogrāfijā labprāt izmanto arī Vilkārsis, radot veiksmīgu mākslinieku sadarbību. Tapešu musturi, mēbeļu krāsojumi parādās Ilzes Vītoliņas veidotos aktieru kostīmos, ļaujot kā hameleoniem saplūst ar sienām, mēbelēm, krēsliem, lai šie tēli nekustīgi klausītos, vērotu. Vītoliņa pratināšanas skatam O'Braienu (Gati Maliku) ietērpusi stilīgā kombinezonā, kam musturis ir identisks tapetēm no mīlnieku istabas – sarkanas magones ar sulīgi zaļām lapām. Šovmens/spīdzinātājs O'Braiens ir fiziski spēcīgs, bezkaislīgs monstrs, un šāds kostīms ironiski pastiprina visa skata necilvēcību, jo spīdzināšanas skatā piedalās un ņirdzīgi vēro arī pārējie Partijas lojālie. Visbiedējošakais tēls ir zombētais, nežēlīgais bērns (Terēze Laukšteina), kas ietērpts sarkanā samtā ir pratināšanas skata dalībnieks.

Agnese Jēkabsone IR Džūlija; Egons Dombrovskis IR Vinstons, bez piebildēm no manas puses. Režisore Laura Groza-Ķibere ir saliedējusi izcilu mākslinieku ansambli.

Bija vērts izrādi apmeklēt un iesaku to arī citiem drosmīgiem skatītājiem. Izrādes tēls O'Braiens pareģo, ka ļaudis nesacelsies, nepacels acis no ekrāniem, lai pamanītu, kas īsti ap viņiem notiek. Pārbaudiet paši, cik daudz jūsu dzīve, pasaule ir mainījusies kopš 1948. gada, kad Džordžs Orvels sarakstīja savu anti­utopisko romānu 1984.

Anita Apele
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com