Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


Māra Branča skatījums

Fantāzijas par Jelgavu un pasauli nākotnē

Laikraksts Latvietis Nr. 363, 2015. g. 4. jūnijā
Māris Brancis -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

1. vietas ieguvējas latviešu tēlnieces Agneses Rudzītes-Kirillovas darbs „Nākotnes atlanti“. FOTO Māris Brancis.

Kārļa Īles vadībā veidotā demo skulptūra „Jaunā un vecā“, kura rāda kāda Jelgava ir šodien un kādu tēlnieki to redz nākotnē pēc 750 gadiem. FOTO Māris Brancis.

Žūrijas simpātiju balvu ieguvējs. „Kad debesis kļūst par mājām“. Andrejs Košeļevs (Krievija). FOTO Māris Brancis.

„Nākotnes pilsēta“. Boguslavs Zens (Boguslaw Zen) (Polija). FOTO Māris Brancis.

Žūrijas simpātiju balvu ieguvēja. „Neapzinoties“. Eda Kaytan (Turcija). FOTO Māris Brancis.

23. un 24. maijā Jelgavā norisinājās kārtējais starptautiskais smilšu skulptūru festivāls, jau pēc kārtas – devītais. Šis festivāls bija īpašs ar to, ka tas notika īsi pirms Jelgavas 750 gadu jubilejas svinību kulminācijas dienām pašās mēneša beigās, arī tēma bija tam piemērota – Nākotne pēc 750 gadiem. Bez tam pirmo reizi festivāls izvērsās atjaunotajā Pasta salā. Milzīgajā smilšu kalnā izraka dziļu un garu iedobi, kur tagad izvietotas jaunradītās skulptūras.

Festivālam bija sagādāts 900 tonnas smilšu. Tad nu 15 mākslinieki no 11 valstīm – Latvijas, Bulgārijas, Francijas, Igaunijas, Krievijas, Somijas, Turcijas un Ķīnas – varēja fantazēt par to, kas notiks ar Jelgavu un cilvēci pēc tik ilga laika. Šie mākslinieki piedalījās konkursā, bet tajā pat laikā mākslinieki no četrām valstīm veidoja pasūtījuma darbus – Inese Valtere no Latvijas un Donāts Mockus no Lietuvas radīja smilšu bāru, bet Kārļa Īles vadībā strādāja Aivars Zingniks no Latvijas, Ferencs Monostori no Ungārijas un Ruslans Korovkovs no Bulgārijas pie lielās demo skulptūras Jaunā un vecā.

Tā ir īpaši iespaidīga – ap sešus metrus augsta, bet platumā savi 10 metri. Tās tēma – Jaunā un vecā, kāda Jelgava ir šodien un kādu tēlnieki to redz nākotnē pēc 750 gadiem. Iespaidīgās būves vidū paceļas smiltīs darināta sievietes galva, kuru vidū pāršķeļ iedomāta plaisa – vienā pusē jaunas sievietes gludā, otrā vecas sievietes grumbu izvagota seja. Blakus vecajai sievietei plecu vietā tēlnieki rūpīgi atveidojuši šodienas Jelgavas ievērojamākās celtnes – pili, baznīcas torņus, Academia Petrini, kamēr pretējā spārnā vizualizējuši, kā pilsēta (un pasaule) mainīsies – modernas, domās uzburtas ēkas. Abām sievietēm virs galvas kronis, ko simboliski tēlo mūsdienu un nākotnes Jelgavas nami.

Smilšu bāram aiz letes grēdās sakrautas alus mucas, uz augšējās uzraksts Mītava, kas vēsta par to, ka Cēsu alus pēc grupas Prāta vētra iniciatīvas speciāli Jelgavas jubilejai radījis jaunu alu ar šādu nosaukumu. Turpretim skulptūras otrā pusē attēloti senatnīgi vīri, starp kuriem nostājoties katrs skatītājs var iemūžināt sevi fotogrāfijā.

Kādu mākslinieki iedomājas pasauli pēc 750 gadiem, par to stāsta konkursanti. Vieniem liekas, ka pa zemi staigās kiborgi (Steve Armance, Francija), citiem, ka cilvēki brauks mākoņos ar laivām (Maija Puncule, Latvija). Konstantīnam Jevdokimovam no Krievijas šķiet, ka modernās tehnoloģijas, rūpniecība un bruņošanās traucēs saglabāt dabisku, veselu planētu. Daudzi uztraucas par dabas saglabāšanu nākotnē (turciete Eda Kaytan, bulgāriete Irina Tafļevska). Andrejs Košeļevs (Krievija) domā, ka nākotnē cilvēka pastaigāsies debesīs tāpat kā uz zemes. Gan viņš, gan poļu tēlnieks Boguslavs Zens (Boguslaw Zen) savos darbos iesaista kādas Jelgavas celtnes.

Sacensība bijusi ļoti sīva – katra skulptūra piesaista vai nu ar izpildījumu, vai domas lidojumu, arīdzan ar profesionālo līmeni. Tomēr 1. vietu ieguva latviešu tēlniece Agnese Rudzīte-Kirillova ar darbu Nākotnes atlanti. Tas izcēlās ar profesionālismu, kompozīcijas tehnisko risinājumu un stilistisko viengabalainību, ar ko zaudēja daudzi citi mākslinieki. 2. un 3. vietu dalīja Aleksandrs Skarednovs (Krievija) un Irina Tafļevska (Bulgārija). Savukārt turciete Eda Kaytan un tēlnieks no Krievijas Andrejs Košeļevs saņēma žūrijas simpātiju balvu.

Festivāla saimnieki pilsētas pašvaldības iestāde Kultūra padomājuši arī par jauno paaudzi – tā galvenais sponsors vietējā ceļu būvniecības sabiedrība Igate ierīkojusi tai īpašu smilšu laukumu, kur viņiem darināt pašiem savas skulptūras.

Skulptūras Jelgavā vietējie skatītāji un tūristi varēs baudīt visu vasaru, taču jau tagad šī iecienītā notikuma rīkotāji sāk domāt par jubilejas – 10. smilšu skulptūru festivālu, kas notiks visai tuvā nākotnē – jau 2016. gadā.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com