Māra Branča skatījums

Nu jau pagājis krietns laika sprīdis, kopš saņēmu Rasmas Augusts vēstuli, ka viņas vīrs mākslinieks Gvido Augusts palaidis pasaulē savu mājas lapu, kas atrodams pēc adreses gvidoaugusts.com. Tas ir vērā liekams notikums, jo latviešu mākslinieki, pie tam vēl gados, nav ņipri interneta lietotāji un kur nu vēl šādas lapas radītāji. Drīz vien pēc tam arī avīzē Laiks šis notikums atzīmēts, runājot par divām izstādēm, kurās skatāmi viņa darbi.

Tad aptveru, ka dienas ir aiztecējušas nemanot; beidzot taču mājas lapā ir jāieskatās. Enciklopēdiskais izdevums Māksla un arhitektūru biogrāfijās paziņo, ka tūlīt – 24. maijā – Gvido Augustam ir dzimšanas diena, kad kuldīdznieks svinēs savus 83. šūpļa svētkus.

Atverot mājas lapu, uzreiz sastopamies ar rindu mākslinieka darbu. Tie ir ļoti krāsaini, atraktīvi, šad tad mulsinoši, bet piesaistoši. Jaušams, ka viņš ir līniju meistars un ka viņam ir daudz ko teikt. Var jau likties, ka tie ir savrupināti no pasaules, taču par pasauli tie vēsta gan. Darbi ir stāstoši, brīžiem līnijas un krāsas piepilda visu gleznas vai zīmējuma laukumu (darbiem nav norādīts ne datējums, ne tehnika). Viņš smejas par ļaužu vājībām, bet var būt arīdzan dzēlīgs. Gvido Augusts deformē cilvēka figūru, seju un kustības, kas pastiprina grotesko izteiksmi, padziļina stāstījumu.

Sadaļā Bio jeb Biogrāfija mākslinieks īsumā pastāsta par savu radošās darbības ceļu no studijām Sanhozē valsts koledžā (San Hose State College) un Sanfrancisko mākslas institūtā (San Francisco Art Institute) līdz dalībai izstādēs un tēmu, interešu un daiļrades īsam pārskatam. Tur arī uzzinām, ka patlaban viņš dzīvo Vilamete ielejā Willamette Valley, Oregonā, ozolu ieskautā mājā. Mājas lapā ievietotie uzņēmumi rāda viņu sēžam plašā, gaišā darbnīcā, kurā viss kalpo radošajam procesam. Tajā turpat vai no visām pusēm ieplūst gaisma, un nekas netraucē gleznot un zīmēt.

Ziņu lapā tiek izklāstīts par pēdējām izstādēm.

Blakus nodalījumā sakoncentrēti Gvido Augusta pēdējie darbi. Te var iepazīties ar piecām gleznu sērijām un zīmējumiem. Viena no sērijām, piemēram, rāda cilvēkus brīvdienās, autoram krietni vien pazobojoties par viņu brīvā laika izpratni: kāds klejo pa svešām zemēm, lai izbrīvēto brīsniņu atpūstos no darba un ikdienas pienākumiem, cits mēģina izrauties no realitātes, īstenības un pat pats no sevis. Dzeltenie gleznojumi vēsta par sengrieķu mītiem šodienas interpretācijā. Melnie portreti atkailina cilvēku tumšās kaislības.

Mani īpaši ieinteresēja tondo gleznojumi, kas, kā šķiet, tapuši uz šķīvjiem (papīra?). Tie ir koncentrētāki, mazvārdīgāki. Te publiskots arī kāds 1960. gadu darbs, kas ir savdabīga parafrāze par Pikaso Aviņjonas sievietēm. Tomēr visvairāk piesaistīja Gvido Augusta ieskats skiču albumā, kas, kā pats mākslinieks saka, ir nepieciešams līdzeklis ideju uzmešanai uz papīra, vienlaikus tā ir arī dienasgrāmata un laboratorija: „Tā ir vieta, kur skricelēt, kur uzkavēties un eksperimentēt. Tā ir vieta, kur atbrīvot zemapziņu un paklaiņot, atjaunot vecas idejas un radīt jaunas sakarības.“ Skiču burtnīcas dod iespēju ielūkoties mākslinieka radošajā domāšanā.

Vispār jāteic, ka Gvido Augusta darbi to mazliet primitīvās, mazliet provokatīvās formas, satīriskā satura dēļ prasa lēnu skatīšanos, iedziļināšanos un līdzdomāšanu. Iejušanos mākslinieka domu un tēlu pasaulē.

Vispār – varens vīrs ar milzu enerģiju.

Daudz laimes dzimšanas dienā!

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“