Māra Branča skatījums

No 13. marta līdz 17. aprīlim Līdsas Mākslas koledžā (Leeds College of Art) bija sarīkota Laimoņa Mieriņa (1929-2011) darbu izstāde. Tajā viņš savulaik bija mācījies un pēc tam no 1965. līdz 1994. gadam bija strādājis. Izstādē tika rādītas gleznas, zīmējumi, iespiedgrafika un fotogrāfijas, kas vēstīja par mākslinieka dzīvi un daiļradi no 1940. gadiem. Tā bija arī iespēja bijušajiem kolēģiem un studentiem atcerēties Lemu, kā visi – pedagogi un studenti – viņu sauca Līdsas Mākslas koledžā, bet jaunajiem – iepazīties ar neparastu mākslinieku, pedagogu un lielu personību.

„Es domāju, ka es kļuvu par labu dizaineri tikai Lema dēļ. Viņš iemācīja man patiesi skatīties un rūpīgi visu pārdomāt,“ raksta Fils Dīns (Phil Dean, Managing Director Turn-Key, London).

Citi bijušie skolnieki uzsver, ka Laimonis mācīja viņiem bezbailību savā radošajā darbībā, nebaidīties no savas izteiksmes – tādas citiem nebūs. Kāds atcerējās, ka viņi, studenti, bieži jautājuši sev, kādēļ tik daudz laika jāpavada zīmējot un klausoties pedagoga ekscentriskos un dedzīgos ekskursus mākslas vēsturē, ja pa to laiku varētu zīmēt grāmatu vākus vai jebko citu. Nu gan pēc gadiem viņi apjēdzot, cik tas bijis derīgi, nepieciešami. Tagad viņi paši to darot, nepārtraukti zīmējot, uzmetot savas ieceres uz papīra, tagad viņi saprotot novērtēt viņa prasības pēc līnijas kustības un precizitātes. Viņa mācīšanas stils bija aizraujošs un pareizs. Studenti viņu, Laimoni Mieriņu, joprojām ar mīļu prātu piemin un stāsta visādus jokus par viņa mācīšanas metodēm un sauc par leģendu. Audzēkņi redz viņā to visaptverošo, nozīmīgo personību, kas viņus iespaidojis visu mūžu. Viņi lepojas, ka mācījušies pie Lema, šī sasodītā latvieša.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“