Kristapa Zariņa ceļojuma atskats (4)

Palielināt / Enlarge

Simonstaunas apkārtnē. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Simonstaunas apkārtnē. FOTO no Kristapa Zariņa personīgā arhīva.

Trešais turpinājums. Sākums LL326, LL327, LL358.

Nākošā rītā agri, pat pirms brokastīm, dodamies ceļā uz Sīmonstaunu (Simonstone), netālu no Mančestras, kur dzīvo mūsu bijušie ceļabiedri – Džila un Pēteris.

Iebraucam tieši Pētera mātes 90. dzimšanas dienas svinībās, kur sanākuši visi ģimenes radinieki un tuvākie draugi. Pavadām jauku pēcpusdienu, svinot Konijas jubileju un pastāstot par mūsu dzīvi Austrālijā. Kad viesi aizgājuši, Pēteris ierosina izbraukumu Sīmonstaunas apkārtnē.

Pēteris nupat kā iesācis pensijas dienas, tādēļ nav jādomā par agro celšanos vai iešanu darbā, un tā kā šeit gaišs līdz vēlai stundai, tad ir pietiekami laika izbraukt apkārtni.

Jaunā Landroverī ērta braukšana, un tā kā sēžam mašīnā diezgan augstu, ceļmalas dzīvžogi un mūru sētas neierobežo skatu. Suzanna pat iebilst, ka noderētu trepītes iekāpšanai. Apkārtnes zaļums un auglīgums ļoti iespaidīgs. Ciemi un lauku mājas apkoptas un rāda omulīgumu un labklājību. Piestājamies vairākās vietās fotografēt ainavas, mājiņas, pilsdrupas un arī paēst vakariņas Vaitvelas (Whitewell) miestiņā, Lankaširas tīrelī. Divas dienas mūs izvadā pa visādiem Lankaširas kalniem, lejām un lauku ciemiem.

Pēterim un Džilai patīk braukt laukos, velkot savu karavānu, un sarunājuši pāris dienas mūs pavadīt, lai apskatītu slaveno Ezera rajonu (Lakes District). Viņi pārgulēs savā karavānā, bet mums rezervēta istabiņa Gulta un Brokastis mājiņā karavānas parka tuvumā.

Pa ceļam piebraucam apskatīt Kerkamu (Kirkham), no kurienes nāk Suzannas mātes senči. Iebraucot Kerkamā, pie pirmā ceļa pagrieziena stāv Suzannas onkulis Meks! Nu vismaz viņam līdzīgs, jo Meks jau vairākus gadus aizsaulē! Apbraucam pagriezienu vēlreiz, lai slepeni uzņemtu fotogrāfiju. Bet zini ko? Kad vēlāk apskatām uzņemtās fotogrāfijas, pagrieziens tukšs. Dīvaini gan. Paliekam kādu laiciņu un apstaigājam pilsētiņu, fotografējot sakoptos dārzus un veikaliņus. Kerkama atrodas rajona augstienē, kur romieši jau 1. gs. uzbūvēja cietoksni. Kā rajona komerciālais, sabiedriskais un reliģiskais centrs Kerkama darbojās līdz pat 10. gs., bet tagad galvenā loma esot kā dzīvojamo namu rajonam un iepirkšanās centram. Morisonas universālveikala kafejnīcā Suzanna ievēro viņas mammas slaveno citronputeņu kūkas šķēli! Viena pati šķēle atstāta tieši mums. Suzanna izjūt milzu saviļņojumu, un acīs saskrien mīļas atmiņu asaras. Citronkūka garšīga, bet nekādā ziņā nepārspēj Naulas gardumus.

Ceļš ved tālāk uz Ezeru rajonu, un atkal satikšanās ar Džilu un Pēteri. Atrodam naktsmājas Rožu mājā, un pa laimi mūsu istabiņa pirmā stāvā. Varam ieripināt somas bez celšanas. Būsim šeit trīs dienas un vakarus. Džila un Pēteris labi pazīst Ezeru rajonu un izvadā mūs par visu apkārtni. Visās pusēs skati pēc skata un atkal rādītāja pirksts pārslogots. Prāmis pārved Vinamīras ezeram un, braucot pa šauriem, ceļiem nonākam Hiltopā, kur reiz dzīvoja Bīatriks Potera. Pieturvieta pārpildīta ar busiņiem un japāņiem. Braucam tālāk. Izkāpjam pastaigāties pie dzidra ezera, ap kuru populāra staigāšanas taka, un ieelpojam svaigo gaisu.

Pusdienas pavadām Dzeguzes uzacī (Cukoo Brow), pirms uzbraucam kalnā netālu no Kezvikas (Keswick), kur brīnišķīgi skati uz ezeru Dērventvoter (Derwent Water). Saulīte spīd, un skaisti pasēdēt bērzu ēnā pēc krietnas pastaigas līdz kalna augstienei. Pēkšņi, bez jebkāda brīdinājuma, kara lidmašīna ar milzīgu rūcienu strauji izlido ezeru ielejā. Gandrīz izlecu no ādas! Brīnums gan, jo no mūsu sēdvietas, skatījāmies lejup uz lidotāju viņa kabīnē! Pēteris paskaidro, ka Anglijas kara lidmašīnas bieži izmanto šo rajonu speciālām apmācībām, instrumentu lidošanas spēju pārbaudei. Kad sirds atgūst normālo ritmu, dodamies apciemot Viljama Vordsvorta darbības un kapavietu Grasmīrē. Šeit atkal tūristu drūzma, jo Vordsvorts ļoti pazīstams un populārs angļu 19. g.s. dzejnieks un filozofs. Atceros paša ģimnāzijas dienas, kad bija jāmācas viņa pantiņus.

Pēc trim naktīm un jauki pavadīta laika kopā ar Džilu un Pēteri, turpinām mūsu ceļojumu tālāk ziemeļu virzienā.

Kristaps Zariņš
Laikrakstam „Latvietis“

Turpmāk vēl