Valarū 2015

Palielināt / Enlarge

Lia mācās no Paulīnas kā pareizi lietot vingrošanas aparatūru.

Palielināt / Enlarge

Brašākie staigātāji.

Palielināt / Enlarge

Ļoti laimīgs Zigurds – vienīgais vīrietis starp daiļavām.

Palielināt / Enlarge

A .Berķis un I. Puķītis pie zivju tīrīšanas.

Palielināt / Enlarge

Anna Didrichsone priecājās par savu pirmo zivi. FOTO Daina Bērziņa.

Kā stārķi Latvijā katru gadu pavasarī atgriežas no siltās Āfrikas uz savu ligzdu, tāpat Adelaides LAIMAS seniori pēc pāris gadiem atgriezās uz savu iemīļoto vietu pie jūras Valarū (Wallaroo). Mērķis braucienam no 14. līdz 16. aprīlim bija dot makšķerniekiem iespēju parādīt savu māku ar makšķeri, atpūsties pie jūras, ieelpot svaigu jūras gaisu, sasildīt savus kaulus saulītē un uzēst vietējas zivis, atgūt spēku, lai spējam turpināt dzīvot.

Kā jau ierasts mūsu izbraukumos, pārāk daudz laika atpūtai autobusā neiznāk, jo tūlīt, kā nāk tāds snaudiens, dzirdams rīkojums no vadītājas, ka esam klāt un jākāpj ārā no autobusa, kaut neesam tikuši līdz galapunktam. Šoreiz apstājamies jūrmalas krastā Tomsona jūrmalā (Thompsons Beach)! Viens no 18 dalībniekiem pazina šo vietu, jo sen, sen atpakaļ, kad bija jaunāks, nāca šeit ķert vēžus. Šī vieta ir vēžotājiem slavena. Kad piebraucām, knapi varējām saredzēt ūdeni kaut kur pie apvāršņa, bet daudz jūras zāles pie kājām. Par brīnumu turpat bija galds ar beņķiem, kur apsēdamies un iedzērām krūzi kafijas vai tējas un pārrunājām par Austrālijas skaisto plašumu, savu jaunību un garšīgu kūku, ko tagad visi izbaudīja. Šoferis drusku izmeta līkumu gar krastu, un redzējām skaistas, jaunas vasarnīcas, bet neviena cilvēka. Secinājām, ka cilvēki brauc pa nedēļas nogalēm, un tāpēc viss tik kluss un skaists.

Pirms Valarū apstājamies pie zvejnieka Portveikfīldas (Port Wakefield) un nopirkām zivis divām vakariņām, jo nebijām pārliecināti, ka mūsu 8 makšķernieki varēs noķert tik daudz zivju, lai visus 18 pabarotu. Tūlīt, kad iebraucām mūsu apmešanās vietā, īpašnieks mūs sagaidīja un pat palīdzēja koferus ienest mūsu mājiņās. Visiem bija dots laika drusku atpūsties un tad daži, kas vēlējās, aizgāja uz pastaigu gar agrām kapara raktuvēm, daži pastaigājās pa jūrmalu, kamēr vakariņām sagatavoja salātus. Kā jo gadiem ierasts, mēs sēžam ap lielo galdu ārā pie BBQ, uzēdām vakariņas un pavadām laiku, runājot par šo un to. Tūlīt jau pirmā vakarā manīju, ka visiem ļoti laba apetīte, un nekas no ēdiena nepalika pāri.

Nākamā rītā pēc brokastīm makšķernieki aizbrauca uz laivas vietu, un mēs pārēju devāmies uz pilsētiņas centru baudīt vietējo kafiju un kūkas. Ne tikai izbaudījām kafiju un kūkas, bet arī nopirkām dažas vecu laiku mantas (antīkas), kuras izstādītas pa visu kafejnīcu. Pārnācām mājās un gaidījām mūsu makšķerniekus. Gandrīz sākām domāt, ka būs noķēruši tik lielu zivi kā Hemingveja stāstā, ka zivis aizvilka makšķerniekus ar visu laivu tālu jūra 3 dienas un naktis. Mūsu īpašnieks, garām ejot, paziņoja, ka laiva redzēta atgriežamies, un drīz būs makšķernieki klāt. Mēs tūlīt salasījām ziedus, lai sagaidītu mūsu makšķerniekus un ļoti gribējām klausīties viņu stāstos, ko piedzīvojuši, kamēr mēs atpūtāmies.

Tūlīt, kad dzirdējām autobusu iegriežoties sētā, gājām apsveikt makšķerniekus. Kas par priekiem! Beidzot izvilka maisiņu, ne maisu, maisiņu ar 8 zivīm un vienu vēzi! Labi, ka nopirkām zivis no zvejnieka. Nu tad bija jāklausās, ka zivis, ko bija noķēruši, bija par mazu un bija jālaiž jūrā atpakaļ, lai paaug. Izklausījās, ka bija vairāk zivis atgrieztas jūrā nekā savos maisos. Paldies Dievam, ka neviens neiekrita ūdeni un ka lielā zivis neaizvilka tālā, dziļā jūrā.

Pēc garšīgām vakariņām bija norīkots Kviz vakars, un tēma bija par Adelaides latviešu sabiedrību un Tālavu. Bija ļoti interesanti redzēt, kaut starp mums bija daudz sabiedriski darbinieki, bet nezināja, pa cik durvīm var ieiet Tālavā un kas īsti ir DALOA priekšnieks. Uzvarētāji bija B. Sigur un M. Kolomitsev. Liels paldies tiesnešiem Z. Kapelim, A. Berķim un A. Didrichsonei! Visi samērā agri gāja gulēt, jo no rīta pankūku sacensības starp 4 mājām, un gan cepējiem un tiesnešiem labi jāizguļas, lai nepielaistu kļūdu, jo starp mums ir ļoti labas un pazīstamas saimnieces, un jābūt uzmanīgam, ka kādu neapvaino.

Brokastīs atnācām vēlāk nekā bija paredzēts, jo pankūku cepēji nepaspēja tik ātri visu veikt. Gan vainoja, ka plīts vai panna, vai pat eļļu, kurā cepa pankūkas. Bet latviešiem ir labs sakāmvārds – labs nāk ar gaidīšanu. Mums arī laimējās, ka Brigitte Sigure svinēja savu dzimšanas dienu, un tagad iemesls svinēt ar dziesmu, šampānieti un kūku, nerunājot par gardajām pankūkām! Ilgi gaidījām tiesneša pankūku vērtējumu. Bija jāvērtē 3 kategorijās: 1. izskats, 2.  vienāda krāsa, 3. garša. Tiesneši ļoti nopietni ņēma savu uzdevumu un pat apskatījās pankūkām abas puses. Katrs cepējs izvēlējās tikai vienu pankūku, ko iesniegt tiesnešiem. Uzvarētāja bija Regīna Berķe.

Nebija sūdzību, un visi ātri sapakojamies, jo sāka smidzināt, un bija pienācis laiks doties uz mājām. Pusdienas ēdām lielā dārzniecībā, kur bija iedots laiks apskatīties un nopirkt stādus un piederumus dārzam.

Izsaku lielu, lielu paldies I. Strazdai un D. Bērziņai par palīdzību, kā arī šoferim I. Puķītim. Izlasot izbraukuma vērtēšanas lapu, varu secināt, ka visi augšminētie mērķi sasniegti. Zivis maisā, plaušas pilnas svaigā jūras gaisa, vēderi pilni ar labu ēdieni un tagad visiem spēks turpināt dzīvot. Ierosinājums no klātesošiem, ka nākamo braucienu vajadzētu pagarināt uz ilgāku laiku, divas naktis par īsu!!

M. Puķīte
Laikrakstam „Latvietis“