Divi latvieši Kanberas starptautiskajā mūzikas festivālā

Palielināt / Enlarge

Arnis Sproģis ar dzīvesbiedri Margotu Vudsu (Margot Woods). FOTO no Arņa Sproģa personīgā arhīva.

Rozalinda Peidža (Rosalind Page). FOTO no Rozalindas Peidžas personīgā arhīva.

Palielināt / Enlarge

Imants Tillers ar dzīves biedri Dženiju (Jenny) pie darba „Tabula rasa“, pēc kura nosaukts otrais darbs Rosalindas Peidžas sērijā „Esamība un laiks“. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

Imants Tillers. „Paradiso“. FOTO no Imanta Tillera personīgā arhīva.

Šī gada Kanberas Starptautiskajā mūzikas festivālā, kas notiek 2015. gada 1. – 10. maijam, ir iesaistīti divi latvieši. Viens ir kanberietis Dr. Arnis Sproģis, kas ir festivāla organizēšanas komitejas priekšsēdis. Dr. Sproģis šim festivālam ir arī pasūtījis komponistei Rozalindai Peidžai (Rosalind Page) skaņdarbu, kura radīšanu ir ietekmējis otrs latvietis – pazīstamais mākslinieks Imants Tillers.

Šī nav pirmā reize, kad latvieši ir iesaistīti Kanberas mūzikas festivālā; – pirms trijiem gadiem komponists Pēteris Vasks piedalījās šajā festivālā, kā viesu komponists, un tika atskaņotas vairākas viņa kompozīcijas.

Arnis Sproģis SBS radio intervijā⁽¹⁾ SBS korespondentam Edgaram Grestem stāsta: „Es jutu jau ilgāku laiku, ka vajadzētu atzīt milzīgi lielo dāvanu man un manai ģimenei, kas nākusi no maniem vecākiem un citiem Otrā pasaules kara bēgļiem, uzsākot jauno dzīvi Austrālijā. Sāku saprast, cik tas ir bijis nozīmīgi manā dzīvē tikai tad, kad man pašam bija sava ģimene. Mūzika un māksla ir divi veidi kā var atzīmēt šo lielo devumu. Man iznāca satikt komponisti Rozalindu Peidžu, kas savukārt bija jau satikusi Imantu Tilleru. No tā veidojās ideja, ka mēs ar manu sievu pasūtījām skaņdarbu. Rozalindas Peidžas jaunais darbs ir viņas trešais sērijā, kas atspoguļo mūzikā Imanta Tillera mākslas darbus par diasporas tēmu – kā tas attiecas uz latviešiem un citiem bēgļiem, pārvietojoties citā kultūras vidē. Kompozīcijas procesa sākumā man bija ilgas pārrunas ar komponisti par manām jūtām pret saviem vecākiem. Pēc tam es neiesaistījos. Man ir bijis liels gandarījums veidot pastāvīgu muzikālu atmiņu saviem vecākiem. Rozalindas Peidžas skaņdarbam ir eiropiska smalkjūtība, un domāju, ka tas uzrunās visus latviešus.“

Rozalinda Peidža teica⁽²⁾, ka Imanta Tillera darbi viņu fascinēja ar pārklāto tekstu, daudziem krāsu un zīmju līmeņiem un vareno lielumu. Peidža sazinājās ar Imantu Tilleru un viņas 2009. gada kompozīcija Esamība un laiks (Being in time, pēc vācu filozofa Heidegera Sein und Zeit) ņēma iedvesmu no Tillera simboliem, teksta un vizuālās ikonogrāfijas. Skaņdarbu, ko pasūtīja Dr. Arnis Sproģis, un kurš tiks atskaņots Kanberas Festivālā, ir trešais Rozalindas Peidžas Esamība un laiks sērijā, un tam pamātā ir Imanta Tillera darbs Paradiso. Skaņdarbs ir čello solo. Radio intervijā⁽²⁾ komponiste teica: „Mans tēvs ir dzimis Skotijā, un es jūtu saites ar Skandināvu zemēm un Ziemeļeiropu. Biju Rīgā, lai redzētu Daugavu un Latvijas krastu, un izjustu Latvijas vēsturi. Tautas dziesmas ir viens veids, kā uzturēt kultūru, un atdarināt atmiņas par dzimto zemi un asociācijas ar dzimteni kā paradīzi. Savā kompozīcijā esmu izmantojusi latviešu tautas dziesmas Pūt, vējiņi! tēmu. Man bija liels prieks sadarboties ar Imantu Tilleru un Arni Sproģi. Ar Imantu man ir kopēji uzskati par to, kas ir svarīgs mākslā, un Arnis ir dziļi iejūtīgs cilvēks, kas atklāti dalījās ar savu pieredzi. Manu kompozīciju sēriju Esamība un laiks ietekmēja Heidegera filozofija, ka mēs neeksistējam, kā neatkarīgas būtnes: mēs esam daļa no plašākas sabiedrības, un mūsu attiecības ar citiem ir tas, no kā rodas dzīves jēga.“

Imanta Tillera Paradiso ir viens no viņa Diasporas sērijas darbiem. Darba nosaukumā ir atrodama vārdu spēle – tas ir saprotams burtiskā nozīme un ir arī salikums no burtiem, kas ir vārdā Diaspora. Diasporas sērijā ir četri darbi – Diaspora (1992), Izkliede (1994), Paradiso (1994) un Farewell to reason (Ardievas saprātam) (1996). Darbu tēmas ir par dzimtenes atstāšanu, jauniem sākumiem un par vajadzību atzīt dažādas balsis. Diaspora sērijas darbu veidošanu mudināja Latvijas neatkarības atgūšana 1991. gadā. Tillers teica, ka darbi šajā sērijā ir starp vislielākajiem viņa darbiem – lielas tēmas prasa lielus darbus⁽³⁾⁽⁴⁾. Diaspora (1992) arī tika izstādīts Latvijā.

Jaunradīto Rozalindas Peidžas kompozīciju, kopā ar pirmajiem diviem darbiem Esamība un laiks sērijā atskaņos Kanberas Starptautiskās mūzikas festivāla ietvaros, piektdien, 2015. gada 8. maijā, plkst. 15.30⁽⁵⁾. Mūziku papildinās Imanta Tillera mākslas darbu projekcijas. Koncerta laikā arī notiks diskusija par mākslu un mūziku starp Imantu Tilleru, Rozalindu Peidžu un komponistu un radio žurnālistu Andrju Fordu (Andrew Ford).

Visi ir laipni aicinātu būt klāt šajā nozīmīgā notikumā latviešu tautas kultūras vēsturē!

Ojārs Greste
Laikrakstam „Latvietis“

^(1)(2)(3) SBS Radio intervijas ar SBS korespondentu Edgaru Gresti.

⁽⁴⁾ Imanta Tillera Diaspora sērijas darbi ir redzami tīmekļa vietnē: http://nga.gov.au/exhibition/tillers/Default.cfm?MnuID=2&GalID=3

⁽⁵⁾ http://www.cimf.org.au/event-calendar/