Atzinība literatūrvēsturniecei

Dzejnieka un žurnālista Ērika Raistera piemiņas fonda valde ar gandarījumu var pavēstīt, ka pirms 44 gadiem dibinātais fonds arī šogad ir piešķīris gadskārtējo balvu – šoreiz latviešu kultūras kopējai un sargātajai Latvijā – rosmīgajai un erudītajai literatūrvēsturniecei Ingūnai Daukstei-Silasproģei par viņas ieguldīto lielo darbu trimdas rakstniecības un literārās dzīves norišu pētīšanā un šo pētījumu sakopošanā Latvijā publicētos apjomīgos sējumos, kā arī par citiem trimdas kultūrvēsturei nozīmīgiem devumiem.

Šīspuses lasītāji apbalvoto literatūrzinātnieci jau iepazinuši no viņas daudzajām iejūtīgajām un informatīvi bagātajām apcerēm ievērojamāko trimdas literātu cienījamu dzīves gadu jubileju reizēs laikrakstā Laiks.

Ja līdz šim allaž esam apbalvojuši trimdā aktīvos kultūras darbiniekus, tad šogad esam izvēlējušies Latvijā aktīvo un zinīgo literatūrvēsturnieci, jo viņa ir paveikusi lielo, latviešu kultūrvēsturei tik nozīmīgo darbu mūsu vietā (jo paši to savlaicīgi nebijām paveikuši). Tādēļ vislielākā atzinība un pateicība mūsu viešņai Ingūnai Daukstei-Silasproģei, kas ir apsolījusies pati ierasties ASV, lai balvu saņemtu!

Lai lasītājus tuvāk iepazīstinātu ar laureāti, turpinājumā citādā veidā sniegšu daļu no viņai lūgtās informācijas vēstules, Ingūna Daukste-Silasproģe par sevi raksta:

„1992. gadā beigusi Latvijas Universitātes Filoloģijas fakultāti, iegūstot filologa un latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju. Kopš 1992. gada janvāra strādāju Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūtā, šobrīd par institūta Literatūras nodaļas vadošo pētnieci. 1997. gadā ieguvuši filoloģijas doktores grādu literatūrzinātnē par doktora darbu Latviešu literārā dzīve bēgļu nometņu gados Vācijā (1944 – 1950). Pētnieciskās intereses jau kopš pirmajiem darba gadiem institūtā kā laborantei saistītas ar latviešu trimdas rakstniecības un literāro procesu un dzīves izpēti. Šeit būtiska nozīme ir akadēmiķim Viktoram Hausmanim, kā arī labai draudzenei, literatūrzinātniecei Lalitai Muižniecei, kuri ievirzījuši šajā pētniecības ceļā un allaž palīdzējuši ar labu padomu. Esmu daudzu zinātnisku publikāciju autore dažādos krājumos Liepājas Universitātē, Daugavpils Universitātē, humanitāro zinātņu žurnālos Letonica un Humanitārais Vēstnesis, un citur. Regulāri piedalos ar zinātniskiem priekšlasījumiem un referātiem konferencēs gan Latvijā, gan iespēju robežās arī ārpus Latvijas. Esmu Latviešu literatūras vēstures 3. sējuma autore (2001). Piedalījusies kā autore arī četrsējumu akadēmiskajā izdevumā Latvija un latvieši ar rakstu par latviešu trimdas kultūru. Piedalījusies PBLA un Latvijas arhīvu organizētajās konferencēs Trimda. Kultūra. Nacionālā identitāte (2004) un Latvija ārpus Latvijas (2014). Esmu trīs monogrāfiju autore: Latviešu literārā dzīve un literatūra bēgļu gados Vācijā, 2002.g.; par šo monogrāfiju saņēmusi Latvijas Zinātņu akadēmijas Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē, 2003), Latviešu literārā dzīve un literatūra ASV un Kanādā 1950 – 1965 (2007) un Tāla zeme, tuvi ļaudis. Latvieši Austrālijā: dzīve, literārais process, personības (2014). Abas pēdējās izdotas ar latviešu trimdas organizāciju atbalstu: PBLA Kultūras fonda, Edgara Sūnas fonda, apvienības Tilts, kā arī Haralda Biezā fonda un Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē Kultūras fondu finansiālu atbalstu.“

Ingūnas Daukstes-Silasproģes interešu lokā ir arī Baltiešu literatūra, un viņa ir līdzautore 2008. gadā publicētā kopmonografijā Latvieši, igauņi un lietuvieši: literāri un kultūras kontakti. Viņa arī kalpojusi Valsts kultūrkapitālfonda literātūras nozarē no 2004. – 2006. gadam. Mums, trimdiniekiem, nozīmīgs viņas ieguldītais darbs Elzas Ķezberes kopoto rakstu 3 sējumu sakopošanā, kuri iznāca Latvijā 2005., 2006., 2011. gadā.

Balvas pasniegšana – ar laureātes līdzdalību – notika svētdien, 12. aprīlī plkst. 14.00. tautiešu iecienītajā latviešu kultūras centrā Priedaine Ņudžersijā.

Balvas pasniegšanas sarīkojuma programmā piedalīsies pati laureāte un Ņujorkas apkaimes dzejnieki ar savas dzejas lasījumiem: Voldemārs Avens, Baiba Bičole, Rita Gāle, Jānis Krēsliņš, Sarma Muižniece Liepiņa, Modris Mednis, bet mūžībā aizsaukto dzejnieku darbus lasīs Sandors Abens un Laila Saliņa. Dzirdēsim arī dziedones mūzikālas interlūdes. Sekos pakavēšanās pie cienasta, kad varēsim sadraudzīgā gaisotnē paciemoties ar Latvijas viešņu, kā arī ar mūsu vēl arvien aktīvo dzejnieku pulciņu, dzejas lasītāju Sandoru Abenu un iecienīto dziedoni Lailu Saliņu. Paliekam cerībā, ka 12. aprīlī Priedainē arī jau ciemosies pavasaris!

ĒRPF valdes vārdā,

Eleonora Šturma
Pirmpublicējums laikrakstā „Latvija Amerikā“