Jauna grāmata

Palielināt / Enlarge

Grāmatas vāks.

Palielināt / Enlarge

Grāmatas atvēršana folkklubā ALA. FOTO Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes).

Palielināt / Enlarge

Grāmatas atvēršana folkklubā ALA. FOTO Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes).

Muzejs un pētniecības centrs Latvieši pasaulē sagatavojis un izdevis atmiņu stāstu grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve, kurā apkopotas mutvārdu liecības par dziesmu svētku tradīciju ārpus Latvijas, kas izveidojās uzreiz pēc Otrā pasaules kara un turpinās līdz pat šai dienai.

Uzreiz jānorāda, ka grāmata Dziesma. Svētki. Dzīve sniedz pavisam neparastu un nebijušu skatu uz latviešu dziesmu svētku fenomenu ārpus Latvijas. Tā piedāvā dažādu paaudžu dalībnieku – galvenokārt dejotāju, dziedātāju un skatītāju – atmiņas, pārdomas un vērtējumus par dziesmu svētku nozīmi viņu dzīvē. Izdevumā iekļauti arī daži svētku organizētāju atmiņu stāsti, tomēr jābrīdina, ka grāmatā nebūs atrodami visu pazīstamāko ārzemju latviešu dziesmu svētku rīkotāju vārdi un nopelni. Tas darīts ar nolūku, jo vairākās citās, nu jau par klasiku kļuvušajās grāmatās (piemēram, V. Bērzkalna Latviešu dziesmu svētki trimdā, 1946-1965, V. Dulmaņa Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1950-1970, M. Biezaites Latviešu kultūras dienas Austrālijā 1971-1991 u.c.) ir iespējams gūt detalizētu un izsmeļošu informāciju par ārpus Latvijas notikušajiem dziesmu svētkiem un kultūras dienām, to rīkotājiem, norises vietām un aktivitātēm.

Ar grāmatu Dziesma. Svētki. Dzīve muzejs Latvieši pasaulē vēlas atklāt unikālus un aizraujošus atmiņu stāstus par piedzīvoto dziesmu svētkos, dziesmu dienās un kultūras dienās Vācijā, ASV, Kanādā, Austrālijā, Lielbritānijā un Zviedrijā. Grāmatā ir iekļauti atmiņu stāsti no pieciem Austrālijas latviešiem: Viktora Brennera, Jāņa Čečiņa, Vitas Eversones, Valdas Liepiņas un Krišjāņa Putniņa.

Latvijas lasītājiem grāmata būs atklājums par apbrīnojamo enerģiju un mērķtiecīgajām, izdomas bagātajām trimdas latviešu sabiedrības aktivitātēm, savukārt bijušiem trimdas latviešiem izdevums uzjundīs pieredzē glabātas atmiņu ainas un izjūtas, kas radušās, piedaloties dziesmu svētkos ārpus Latvijas.

No vienas puses, izdevumā publicētie stāsti dokumentē dziesmu svētku tradīciju no individuālu cilvēku perspektīvas, no otras puses, tie negaidīti rada dziesmu svētku īpašo garšu, aizrauj līdzi lasītāju svētku dalībnieku piedalīšanās priekā, sniedzot visdažādākās atbildes uz tādiem jautājumiem – kāpēc cilvēki paaudžu paaudzēs piedalījās svētkos? Kāpēc viņiem bija tik svarīgi ieguldīt savu laiku, talantus un līdzekļus dziesmu un kultūras svētku kustības uzturēšanā?

Atmiņu stāstus grāmatā papildina neliels Maijas Hinkles sagatavotais vēsturiskais pārskats par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas no 1946. līdz 2014. gadam un to nozīmi diasporas dzīvē un pastāvēšanā. Noslēgumā publicēts arī grāmatā pieminēto personu, vietu un organizāciju rādītājs.

Pie izdevuma sagatavošanas strādājuši Latvieši pasaulē darbinieki, biedri un atbalstītāji Marianna Auliciema, Kristīne Jansone, Maija Hinkle, Ināra Reine, Arta Savdona, Ieva Vītola, Brigita Tamuža un Juris Zalāns. Grāmatas vāka noformējumam izmantoti attēli un fotogrāfijas no muzeja Latvieši pasaulē krājuma, Ādolfa Avena, Andra Matīsa un Astrīdes Sīles personīgajiem arhīviem. Vāka dizainu veidojis Džeremijs Smīds (Jeremy Smedes).

Izdevuma sagatavošanu un publicēšanu atbalstījis Valsts Kultūrkapitāla fonds un Amerikas Latviešu apvienības Kultūras fonds.

Sākot ar 15. aprīli, grāmata ir pieejama grāmatnīcās Latvijā (Jānis Roze, Valters un Rapa un Mansards u.c.), kā arī būs iespējams to pasūtīt muzeja Latvieši pasaulē mājas lapā www.lapamuzejs.lv

Daži citāti no izdevuma Dziesma. Svētki. Dzīve. Atmiņas par dziesmu svētkiem ārpus Latvijas

Ieviņa Picka-Emharte (Vācija): Gotlandes Dziesmu dienas notika pirmsjāņu nedēļā. Man vēl tagad rodas zosāda, kad to stāstu. Mēs sēžam Baltijas jūras krastā un skatāmies saulrietu, čalojam, dziedam un te piepeši viena motorlaiviņa, nez no kurienes uzradusies, brauc mums garam ar lielu, garu, plīvojošu Latvijas karogu! Vai sapnis, vai īstenība?!

Jānis Čečiņš (Austrālija): Tajā gada bija īpaši karsts, un no karstuma sliedes saliecās. Gandrīz puse no tiem, kas bija tajos vilcienos (ceļā uz Kultūras dienām), bija latvieši. Vilcienos bija salonu vagoniņi, kuros bija bārs un parasti arī klavieres, un kāds spēlēja, tur notika jautras dziedāšanas. Un tad mēs tā lēnām braucām pāri Austrālijas vidienes tuksnesim, apstājamies katrā pilsētiņā, kur tad visi kāpām ārā un parasti izdzērām sausu vienīgo krogu.

Mārtiņš Štauvers (Kanāda): Vecie koru vadītāji toreiz teica tā: „Jūs jaucat mūsu darbību, jo visiem jaunajiem ir jānāk dziedāt vecajos koros.“ Tur nebija, ko strīdēties. Jaunie negribēja iet uz veco kori, un mēģinājumiem viena vienkārša apstākļa dēļ – tie mēģinājumi netika veltīti simtprocentīgi kora dziedāšanai. Tur bija jāiedzer un jāuzdzīvo un tā tālāk, un jaunie tolaik teica: „Mēs to negribam.“ Un tā mēs dabūjām visus tos jaunos dziedātājus. Trīs simtus! (Par pirmajiem Latviešu Jaunatnes dziesmu svētkiem Monreālā 1974.)

Ieva Vītola
Latvieši pasaulē – muzejs un pētniecības centrs
Laikrakstam „Latvietis“