Divi Dievnami, divi koncerti

Latvijas vadošais vīru koris Gaudeamus ir Rīgas Tehniskās Universitātes koris, dibināts 1959. gadā. Pagājušā gadā Pasaules koru olimpiādē Rīgā koris ieguva zelta medaļu vīru kora kategorijā un izcīnīja čempiona titulu. Savas darbības laikā, koris ir uzstājies ne tikai Latvijā, bet dažādās Eiropas valstīs, ASV, Austrālijā, Dienvidāfrikā un Ķīnā. Koris atzīmē savus 55 gadus ar diviem jubilejas koncertiem. Pirmais notika š.g. 28. martā Rīgas Vecajā Svētās Ģertrūdes evaņģēliski luteriskā baznīcā.

Šim Dievnamam ir sena un raiba vēsture. Pirmās liecības par to, ka šajā vietā bijusi baznīca, ir no 15. gadu simteņa. Tā vairākkārt cietusi un nopostīta līdz pamatiem, pēc tam atkal atjaunota. Esošā ēka uzcelta 19. g.s., un ērģeles tiek uzskatītas par vienām no labākajām un melodiskākajām Rīgā. 1944. g. 15. martā dievnams piedzīvoja Lūcijas Garūtas komponētās, ar Andreja Eglīša vārdiem, kantātes Dievs, Tava zeme deg pirmatskaņojumu, ar komponisti pie ērģelēm. Gaudeamus jubilejas koncerta vietas izvēle likās ļoti piemērota, jo, sēžot baznīcā, varēja izjust ne tikai svētumu un svinīgumu, bet telpās virmo vēsture. Programmā dzirdējām Johana Sebastiana Baha (J.S. Bach) Pasakalija do minorā, Marsela Diprē (Marcel Dupre) Četri antofoni un Gregorisko dziedājumu Ave Maris Stella, Arvo Perta Pari Intervallo, De Profundis un Moriss Diriflē (Maurice Durufle) Mesa Cum Jubilo.

Kora diriģents un solists bija kora mākslinieciskais vadītājs, mums Austrālijā labi pazīstamais Ivars Cinkuss, bet ērģelnieks Jānis Pelše. Gan koris, gan ērģelnieks bija izcili. Klausītāji taupīja savus aplausus līdz koncerta beigām, tā netraucējot garīgo noskaņu. Bez šaubām, klausītāji augsti novērtēja dzirdēto. Atstājot baznīcu, man nejauši iznāca saruna ar vecāku kundzi, kura izrādījās bija ilggadīga draudzes diakone. Viņa bija manāmi aizkustināta ar kora sniegumu un ar ērģeļu pavadījumu. Viņa nebija sen dzirdējusi, ka ērģeles tik skaisti un vareni izskanējušas. Man bija tā laime dzirdēt Gaudeamus pagājušā gada Pasaules koru olimpiādē, kāarī Dziesmu svētku kora karos* 2013. gadā, kad Gaudeamus izcīnīja pirmo vietu vīru koru kategorijā. Koris savā plašajā repertuārā iekļāvis gan latviešu, gan Rietumeiropas koru klasikas, latviešu mūsdienu mūziku, kā arī garīgo mūziku. Patiešām versatīls koris visaugstākā līmenī. Nākošais kora 55. jubilejas koncerts būs 16. maijā Lielajā Ģildē. Programmā: Nika Gothema cikls korim un pūtēju orķestrim Sapņu pīpe un Uģa Prauliņa tautas mūzikas cikls folkroka grupai un vīru korim Pagānu gadagrāmata.

Korim šogad nāca klāt jauns dalībnieks – Ingus Purēns no Melburnas, Austrālijas. Kora augstais līmenis nozīmēja, ka Ingus nebija pietiekami ilgi nodienējis, lai dziedātu jubilejas koncertā. Tomēr Ingum uzticēja sist gongu attiecīgos gabalos, attiecīgos brīžos, ko viņš paveica teicami! Lai koris vēl ilgus gadus turpina iepriecināt sevi pašu un publiku!

Kā pielikumu varu pastāstīt, ka 7. aprīlī Latvijas Radio studijā britu superzvaigzne Robijs Viljams (Robbie Williams), kurš koncertēja Arēnā Rīga iepriekšējā vakarā, ierakstīja divas dziesmas kopā ar Gaudeamus. Par to plaši runāja gan Latvijas radio, gan Latvijas televīzijā.

3. aprīlī, Lielā Piektdienā, Rīgas Domā notika Latvijas Koncerti 2015 ietvaros garīgs koncerts. Programmā igauņu komponista Arvo Perts Jāņa pasija (1982), Latvijas komponista Ērika Ešenvalda Lūkas pasija (2014) un Latvijas komponista Pētera Vaska Klusuma augļi (2013 ar Mātes Terēzes vārdiem). Programmu izpildīja Sinfionetta Rīga, Latvijas Radio koris, mecosoprāns Ieva Parša, tenors Jānis Kurševs,baritoni Daumants Kalniņš un Rihards Millers, Liepājas Simfoniskā orķestra kvartets un pie Domas slavenajām ērģelēm – Ilze Reine.

Perta Jāņa pasijas ir meditatīvs darbs. Mūzikā ir daudz paužu un ir panākta bezgalīga laika izjūta. Šī koncerta izpildījums izskanēja nepilnā apjomā. Ērika Ešenvalda Lūkas Pasija aizsākas ar brīdi, kad Pilāts nodod Kristu pūlim. Mūzikā izstāstītas vairākas Lūkas evaņģēlijas epizodes no Kristus Golgatas ceļas un nāves. Opusā arī iepīts stāsts par pazudušo dēlu, kurš ir atrodams Lūkas evaņģēlijā. Orķestra kora un solistu sniegumā varēja nepārprotami izjust Kristus Golgatas ceļu.

Pamats Vaska mierīgajai meditācijai Klusuma augļi ir lūgšana, ticība, mīlestība, kalpošana un miers. Man patika, ka koncerts beidzās ar šo gabalu, jo tas man likās maigāks, gaišāks un izraisīja pozitīvākas jūtas. Turpretim pasijas, kurām pamats bija Jēzus lielā un grūtā nasta un ciešanas viņa pēdējā dzīves posmā virs zemes, izraisīja daudz smagākas jūtas. Visa koncerta programma bija ļoti aizkustinoša un tik piemērota Lielai piektdienai. Nevaru iedomāties piemērotāku vietu, kur to noklausīties kā Rīgas Doms, kuram pamatakmens ielikts 1211. gadā. Tas, ka mūzika izskanēja dievnamā, kas ir vairāk nekā 800 gadus vecs, noteikti pastiprināja jūtas, kuras izraisīja gan abas pasijas, gan Vaska meditācija.

Šai vakarā Domā nebija neviena brīva vieta, un pēc koncerta apmeklētāji mierīgi, bet tomēr izjusti ilgi aplaudēja gan komponistiem, gan programmas izpildītājiem. Laikraksta Latvietis Nr 354 numurā par programmu sīkāku informāciju sniedz Rinta Bružēvica, Latvijas Koncertu sabiedrisko attiecību speciāliste.**

Rudīte Bērziņa
Laikrakstam „Latvietis“

* http://www.laikraksts.com/raksti/4633

**http://www.laikraksts.com/raksti/5244