Notikumiem bagāta nedēļas nogale Adelaidē

Palielināt / Enlarge

Š .g. 28. martā notika lietuviešu šefu gatavotas pusdienas DV namā Adelaidē. Šādas pusdienas kuras ar šefiem organizē Andris Jaudzems, notiek divas reizes gadā, pulcinot vienmēr ap 120 gardēžus. Šoreiz varēja izvēlēties vai nu cāla gaļas veltnīti vai Ceptu atlantijas laša fileju. Pusdienas sakrīt vienā sestdienā ar Latvijas palīdzības tilpņa lādēšanu, tātad čaklajiem darbiniekiem iznāk lieliskas pusdienas.
Uzņēmumā bijušais Adelaides nodaļas priekšnieks Imants Kronītis, kā vienīgais ērkšķis starp rozēm, bauda dāmu sabiedrību pie galda. Tas tikai pierāda, ka viņa popularitāte dāmu starpā nebija atkarīga no augstā posteņa! FOTO Inese Laine.

Mīļā Mildiņ!

Vai nav interesanti, ka nedēļām ilgi dzīve rit ierastajā mierā un rutīnā, bet tad vienā jaukā brīdī viss notiek uzreiz, un latviešu centrs dūc kā bišu strops? Tā tas bija pagājušā nedēļā, kad gandrīz visās latviešu sabiedriskās ēkās kaut kas notika – viss vienā laikā. Tikai viņpus ielai baznīca stāvēja cēla un klusa; laikam meditēja par Lieldienu laika ļaužu pieplūdumu.

Kustība sākās jau piektdien, 27. martā, ar gadskārtējo tilpnes lādēšanu, humanitārās palīdzības sūtīšanai uz Latviju. Lielā tilpne novietota, kā parasti, celiņā starp Tālavu un ALB namu, bet pašā ALB namā, čakli ļaudis pieņēma un reģistrēja pakas. Parādījās cilvēki, kas latviešos reti kad iegriežas, bet, kad jāsūta palīdzība Latvijas trūkumcietējiem, tad arī viņi zina, kur nākt. Labi, ka tā. Tilpnes gatavošanai vajadzīgas gan smadzenes, gan muskuļi, un starp brīvprātīgiem darbiniekiem netrūkst ne viens, ne otrs.

Tai pašā laikā Tālavas lielajā virtuvē čakli rosījās divi lietuviešu šefi. Vai tie humanitārās palīdzības talciniekiem gatavo pusdienas? Izrādās, ka nē; bija paredzēts, ka tie DV nama sestdienas pusdienām savas kāpostgalvas, laša filejas un vistu stilbiņus greznā maltītē pārvērtīs DV nama virtuvē, bet beidzamā brīdī DV nama saimnieces, mūsu pašu mīļās Vanadzītes, tos izlika uz ielas, ne jau ļaunuma dēļ, bet tādēļ, ka piektdien pašām DV namā bija jāliek galdā bēru mielasts.

Jā, – mūžībā aizgājis Adelaides sabiedrībā labi pazīstamais mākslinieks Viktors Mednis, kura piemiņa paliks dzīva lielformāta gleznās Tālavas foajē un DV namā. Bēres Vanagos tieši piektdienā, un Vanadzes jau no ceturtdienas gatavo mielastu paredzētiem 65 bēriniekiem. Šefiem lielas neērtības, bet – ko lai dara? Bērēm nevar atteikt. Toties sestdien, 28. martā, jau agrā rīta stundā visa pusdienu komanda DV namā strādā ar dubultotu jaudu, lai pārvietotu ēdienu no vienas zāles uz otru un sagatavotu zāli 120 gardēžiem, kuriem šefu slava nav sveša.

Tai pašā laikā ALB namā turpinās paku reģistrēšana, bet Latviešu nama dārzā 28. martā sākās liela rosība: latviešu skolas saime gatavojas svinēt Lieldienas, piekopjot latviskās tradīcijas. Par to jau būsi lasījusi laikrakstos, tādēļ neatkārtošos, bet, mīļā Mildiņ, varu pateikt, ka ĻOTI populāri bija Vecā Bērziņa atvestās brūnās vistiņas un zaķi. Varbūt paši Lieldienu Zaķi?! Redzēju, ka daži bērni zaķim kaut ko čukstēja garajās ausīs. Man nemaz neiznāca kādu dzīvnieciņu apmīļot, jo skolas bērni bija visiem kā pielipuši un pieaugušos nemaz nelaida klāt. Lai jau nu viņiem tiek – kā tas izskatītos, ka šī vecā vista apmīļo spalvaino versiju! Ļaudis teiktu, ka esmu jau bērna prātā!

Pusdienu laikā aizgāju iebaudīt daudzinātās pusdienas DV namā. Ļoti gardas, lai gan jāsaka, ka, pēc tikko redzētā, tā vistas stilba dēļ jutos mazliet vainīga. Taču beigās izštepselēju sirdsapziņu un baudīju, kas man uz šķīvja. Ar putu krējumu bagātais saldais ēdiens garšoja pēc vēl, bet man bija kauns prasīt, un labi, ka tā, jo man tas glābšanas riņķis ap vidukli jau tā pietiekami kupls.

Pie nama durvīm varēja iegādāties Birutas Brūnas gatavotos stādu grozus – viņai ir īsts zaļais īkšķis, un viņas sakārtojumi ir vienmēr ļoti skaisti un lētāki, nekā dārzniecībā. Beigās visus pārdeva, un Vanadzes kļuva par $150 bagātākas. Es arī nopirku, bet ne jau sev, jo manās rokās viss zaļais kļūst brūns. Dāvāju savai meitai, kas prot tās lietas uzturēt dzīvas.

Izrādījās, ka pie viena galda sēž jubilārs, kas ar pusdienām svin šūpuļsvētkus, tādēļ visa kompānija viņu apsveica ar dziesmu. Tas pats notika ar kādu vārda dienas jubilāri. Vanagu namā visi ir tik sirsnīgi!

Iegāju virtuvē pateikties šefiem par garšīgām pusdienām. Atpakaļceļā aizķēros bārā, un zāle bija jau patukša, kad beidzot braucu mājā, pie sevis nodomādama, ka tāda rosība, un tik daudz sveši ļaudis, pie latviešiem sen nebija redzēti. Diez, kad būs nākamā reize?

Visu labu,–

Gunta