„Jaunās Gaitas“ pavasara numurs Nr. 280

Palielināt / Enlarge

Žurnāla „Jaunā Gaita“ nr. 280 vāks.

Linda Treija iepazīstina ar mākslinieci Kristu Svalbonas, kuras savdabīgās alķīmiski-arhitektoniskās konstrukcijas apskatāmas četrās lapaspusēs. Žurnāla vāka dizainu darinājusi Svalbonas sadarbībā ar mākslinieci Ritu Grendzi.

Jāņa Elsberga Poēma par Dikļu dziesmu svētkiem. Anno 1864 sacerēta priekšlasīšanai Dikļu dziesmusvētku 150. gadadienas koncertā pērngad. Latviju 96. gadskārtā dzejiski sveic Dace Micāne Zālīte un Uldis Grasis. No Jāņa Krēsliņa arhīva augšāmcēlušies Ojāra Jēgena (1924-1993) Visuvaris un Neatminis − miniantiepa jeb antiīsepa, jeb antiminiepa, jeb īsā miniantiīsepa 3 dziedājumos 5 minūtēm.

Nodaļā Scripta Manent populārais rakstnieks un televīzijas personība Otto Ozols ceļ priekšā Igaunijas valstsvīra Lennarta Meri 1994. gadā teiktus pravietiskus vārdus par briesmām, kas rūgst Krievijas plašumos, un neatkarīgā žurnāliste Sanita Upleja dalās pārdomās par latviešu tautas atbildību pret Latvijas valsti.

Aināra Zelča romāna Abrene 2002 fragmentā iztēlota Jaunlatgales saimnieciskās labklājības augšupeja, kāda tā būtu bijusi, ja nebūtu bijis pasaules karš. Uldis Bērziņš vedina uz nopietnām pārdomām, salīdzinādams senatnīgas dzejas tulkošanu ar minēšanu, kas atrodams ziemeļmeitai zem brunčiem. Ligita Levinska trimdas motīvu apskata Gunta Zariņa un Jāņa Klīdzēja prozā, Jānis Liepiņš augsti vērtē Jāņa Medeņa Padomju ieslodzījuma laika dzejoļus, un Rolfs Ekmanis apcer Māra Čaklā radošo devumu no aizvadītā gadsimta 80. un 90. gadiem.

Sandis Laime turpina klāstīt par raganu niķiem Ziemeļaustrumu Latvijā. Vēstures nodaļā Franks Gordons atgādina, ka ekstrēms krievu šovinisms nav nekas jauns, un Anna Žīgure dod ieskatu tā laika Latvijas preses ziņojumos par Somijas-Krievijas Ziemas karu 1939./1940. gadā.

Satīras cienītājs Andris Briedis dod liecību par vēsturiskiem Latvijas Valsts universitātes studentu izdotiem pagrīdes literāriem žurnāliem. Atmiņu nodaļā Valdis Krastiņš atceras Uldi Ģērmani, un Uldis Siliņš atceras jaunībā piedzīvoto ļergu, mūzikas stundas, skološanos ģimnāzijā un skautu nodarbības dīpīšu nometnē Vācijā.

Nodaļā Dažos vārdos svarīgāko latviešu tautas kultūras notikumu apkopojums, kā arī dzidri destilēts, katram domājošam latvietim aktuāls pasaules notikumu kopsavilkums. Grāmatu apskatu nodaļā Indra Ekmane par Gundara Ķeniņa Kinga un Deivida Maknaba (McNabb) Nation-building in the Baltic states; Juris Šlesers par Lilitas Zaļkalnes Back to the Motherland / Repatriation and Latvian Emigrés 1955-1958 (Atpakaļ uz dzimteni / Repatriācija un latviešu emigranti 1955-1958); Anita Liepiņa par Alberta Legzdiņa Čikāgas Piecīšu brīnišķīgiem piedzīvojumiem, 2. izd.; Ligita Levinska par Gundegas Repšes Jauki ļaudis; Lāsma Gaitniece (ne Ģibiete) par Arno Jundzes Putekļi smilšu pulkstenī; Elīna Kokareviča par Pētera Brūvera pēcnāves dzejas sakopojumu Es mācos rakstīt.

Visu šo bagātību par nieka naudu var iegādāties Rīgā, Jāņa Rozes veikalos, NicePlace Mansards veikalā un Latvijas Okupācijas muzeja grāmatu galdā. To var iegādāties pa pastu piesūtītu (USD 10, jeb EUR 9), rakstot Jurim Žagariņam uz e-adresi juris.zagarins@gmail.com vai piezvanot +1 413-732-3803. Divu gadu abonements maksā USD 76, jeb EUR 67 – vienādi jebkurā pasaules valstī. Pavisam parocīga ir iespēja maksāšanu (un, lūdzu, ievērojiet, arī ziedošanu!) nokārtot ar kredītkarti mājas lapā http://jaunagaita.net, kur arī pieejams pilns Jaunās Gaitas arhīvs no 1955. gada līdz pagājušā gada pavasara numuram.

Juris Žagariņš
Laikrakstam „Latvietis“