Laikraksts Latvietis

Laiks Latvijā:


LELBĀL lielu notikumu priekšvakarā

Ko varam sagaidīt ar jaunās arhibīskapes konsekrēšanu?

Laikraksts Latvietis Nr. 354, 2015. g. 2. apr.
Brigita Saiva -


Ieteikt Facebook.com

ieteikt draugiem.lvIeteikt draugiem.lv

Māc. Brigitas Saivas svētruna 2015. gada 21. februārī Kvīnslandes ev. lut. draudzes dievkalpojumā

Mīļā draudze!

Kā jūs zināt, pēc diviem mēnešiem mūsu Latvijas evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas (LELBĀL) vadīšanu pārņems jaunievēlētā arhibīskape Lauma Zušēvica. Mūsu pašreizējā arhibīskapa Elmāra Ernsta Rozīša pilnvaras izbeidzas šī gada 1. maijā. Pēc 21 gadu kalpošanas, arhibīskapam Rozītim atkārtoti nekandidējot, balsstiesīgie draudžu pārstāvji un garīdznieki no visām zemēm, kur darbojas mūsu LELBĀL draudzes, ar 70% balsu vairākumu par labāko kandidāti bīskapa amatam atzina Milvoku Sv. Trīsvienības draudzes mācītāju, prāvesti Laumu Zušēvicu, kuras kvalifikācijas augstajam amatam bija neapstrīdamas.

Pāvila 1. vēstulē korintiešiem, 12. nodaļā no 4. līdz 7. pantam varam lasīt:

Ir dažādas dāvanas, bet viens pats Gars. Ir dažādas kalpošanas, bet viens pats Kungs. Ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas iespējas visiem.

Laumai Zušēvicai ir 35 gadu mācītājas darba pieredze; no 2005. gada prāveste, viņa ir mūsu baznīcas pašreizējā garīgā viceprezidente un līdz pagājušā gada oktobrim bija arī Latviešu ev. lut. baznīcas Amerikā pārvaldes priekšniece. Ir skaidrs, ka tie, kas balsoja par Laumas Zušēvicas kandidatūru, apzinājās, ka, viņu ievēlot, mūsu baznīcas augstākā amata pildīšana pirmo reizi tiks uzticēta sievietei. Baznīcas virsvalde ir viņu apstiprinājusi par arhibīskapi elect. Pēc viņas konsekrēšanas šī gada 19. aprīlī viņa kļūs par mūsu jauno arhibīskapi.

Vai mūsu baznīcas dzīvē ir sagaidāmas pārmaiņas, jaunajai arhibīskapei stājoties amatā? Nav pamata domāt, ka Lauma Zušēvica plānotu kādu virziena maiņu. Viņa gan uzskata, ka mums būs vairāk jāpārvērtē mūsu darbības noteikumi, jo pasaule tagad ir citādāka kā tad, kad LELBĀL tapa, taču mūsu pamati bija un tiem ir jāpaliek tiem pašiem – Dieva vārds un Kristus.

Arhibīskaps Rozītis to pašu apliecina, sakot, ka mūsu Baznīcai strikti jāievēro kristoloģiska Bībeles tulkošanas mēraukla un jākalpo ne burtam, kas nonāvē, bet Garam, kas dara dzīvu, kā tas rakstīts Pāvila 2. vēstulē korintiešiem 3. nodaļas 6. pantā.

Arhibīskape solās strādāt, lai mēs būtu vairāk pārstāvēti ticīgo brāļu un māsu vidū dažādās starptautiskās organizācijās un lai mēs vairāk iesaistītos ekumēniskos pasākumos.

Lai gan skaitliski maza, LELBĀL jau ir pārstāvēta vairākās starptautiskās organizācijās. Mēs esam Pasaules luterāņu federācijas (PLF) dalībniece. Pašlaik PLF 78 valstīs apvieno vairāk kā 66 miljonus luterāņus 140 baznīcās. Mēs esam arī Pasaules Baznīcu padomes un Eiropas Baznīcu konferences locekles. Arī Latvijas evaņģēliski luteriskā baznīca (LELB) sastāv PLF.

Pagājušā gadā arhibīskaps Rozītis parakstīja Porvo kopības deklarāciju, tas ir savstarpējas pilnīgas atzīšanas un ciešas sadarbības līgumu starp LELBĀL un Eiropas anglikāņu, kā arī Skandināvijas un Baltijas luterāņu baznīcām.*

Lai gan Porvo kopības deklarācija tieši iesaista tikai Eiropas anglikāņu baznīcu, iespējams, ka tā varētu palīdzēt attīstīt tuvākas sadarbošanās iespējas ar vietējo anglikāņu baznīcu Austrālijā, kas varētu kādreiz būt mūsu interesēs.

Mūs noteikti varētu vairāk interesēt jaunās arhibīskapes nodomi sadarbei ar LELB. Mēs mīļi uzņemam Latvijas ciemiņus un paši ciemojamies Latvijā. Mēs taču esam viena tauta ar vienu valodu, vienu kultūru un vienām interesēm, bet kas attiecas uz baznīcas dzīvi, piederam divām atšķirīgām Baznīcām, lai gan mums ir tikai viens un tas pats Dievs.

Tie, kas ir apmeklējuši dievkalpojumus Latvijā, būs piedzīvojuši, ka dažkārt dievkalpojuma kārtība atšķiras no mums ierastās. Taču tas nav iemesls, lai mūsu baznīcas būtu šķirtas.

Spēkā joprojām ir vienošanās, ka ikviens garīdznieks, sievietes ieskaitot, var kalpot kādā otras baznīcas dievkalpojumā ar vietējā mācītāja atļauju. Tas man savā laikā atļāva diezgan intensīvi kalpot vairākās Latvijas baznīcās.

Tāpat draudžu teritoriālā atrašanās vieta nav noteicoša piederēšanai vienai vai otrai baznīcai.

LELBĀL ir pārstāvēta arī uz Latvijas zemes ar prāvesta Klāva Bērziņa vadībā 2009. gadā nodibināto Rīgas Evaņģēlisko draudzi, kuru 2012. gadā uzņēma LELBĀL. Līdz 2014. gada oktobrim šī draudze savus ikmēneša dievkalpojumus noturēja Vecajā Sv. Ģertrūdes baznīcā; kad tur telpas atteica, tā pārgāja uz Metodistu baznīcu Akas ielā 13.

Toties latviešu draudzes Īrijā ir pievienojušās LELB.

Arhibīskape uzskata, ka mums ir jāturpina savstarpējās lūgšanas, jāturpina sarunas, kas veicinātu savstarpēju respektu un atklātību iemeslos, kas mūs šķir.

Bet kas tad mūs īsti šķir? Viens iemesls ir LELB altāra un kanceles kopība ar ļoti konservatīvo Misūri sinodi, ar burtisku un īpašu svēto rakstu tulkojumu. Misūri sinode sievietes neordinē. Mēs esam samērā liberālākas PLF locekle. Misūri sinode nav PLF locekle. Nav nekāds noslēpums, ka LELB ir nopietnas finansiālas saistības ar Misūri sinodi. Tad sieviešu ordinācijas jautājums – mūsu LELBĀL ordinējam sievietes, Latvijas baznīca kopš 1993. gada sievietes neordinē. Tikai kādās 37 no 140 PLF baznīcām neordinē sievietes.

Ļoti apsveicama ir arhibīskapes iecere attīstīt apmaiņas iespējas garīdzniekiem LELB un LALBĀl draudzēs. Tas mūs tikai tuvinātu. Bet vai praksē šādas apmaiņas iespējas neattiektos tikai uz vīriešu kārtas garīdzniekiem?

Apsveicam ir iecere turpināt māsu draudžu sadarbību. Atcerēsimies, ka arī mūsu draudze iespēju robežās atbalstīja Liezeres baznīcas atjaunošanu.

Jaunās arhibīskapes mērķis ir turpināt atbalstīt tās garīdznieces, kas grib kalpot Latvijā, bet kam tas arvien vairāk tiek liegts un ierobežots.

Ļoti apsveicams ir nolūks turpināt sadarbību ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti. Ar fakultātes dekānu Dr. Ralfu Kokinu es savā laikā daudz kopā strādāju Jelgavas Sv. Vienības draudzē. Ralfs Kokins ir atklāts cīnītājs par sieviešu ordināciju.

Nav šaubu, ka sieviešu ordinācijas jautājums ir viens no galvenajiem iemesliem, kas ir pamatā domstarpībām abu baznīcu starpā. Arhibīskaps Jānis Vanags pēc stāšanās amatā 1993. gadā nav ordinējis nevienu sievieti.

Tomēr, pēc 20 gadu pārtraukuma Latvijā par mācītāju tika ordinēta sieviete, gan ne Latvijas ev. lut. Baznīcā, bet tomēr uz Latvijas zemes. 2013. gada 8. jūlijā LELBĀL arhibīskaps Elmārs Rozītis, asistējot prāv. Klāvam Bērziņam, par mācītājiem ordinēja Dr. Jāni Priedkalnu un Brigitu Saivu.** Tā kā viena ordinējamā bija sieviete, tad ordinācijai Vecā Sv. Ģertrūdes baznīca bija liegta. Ordinācijai baznīcu laipni piedāvāja Metodistu baznīcas superinterdante Gita Medne savā dievnamā Akas ielā 13.

Septiņus mēnešus vēlāk, 2014. gada 9. februārī, arhibīskaps Elmārs Rozītis tajā pašā Metodistu baznīcā par mācītāju ordinēja Ievu Puriņu, jo luterāņu baznīca sievietes ordinācijai bija atkal liegta.*** Ievas Puriņas ordinācija izraisīja plašāku atbalsi presē, gan kļūdaini minot, ka viņa ir pirmā ordinētā sieviete Latvijā pēc 20 gadu pārtraukuma. Ieva Puriņa kalpo Rīgas evaņģēliskā draudzē.

Patīkami, ka 2015. gada 31. janvārī LELBĀL arhibīskapam Elmāram Rozītiim, par mācītāju ordinējot LU Teoloģijas fakultātes absolventu Rinaldu Gulbi, ordinācija varēja notikt Sv. Jāņa baznīcā. Tā kā ordinējamais bija vīrietis, tad neskatoties uz to, ka ordinētais kalpos LELBĀL, ordinācijā piedalījās arī LELB arhibīskaps Jānis Vanags.

Vai tā tiešām nebija atklāta diskriminācijas parādīšana no LELB puses pret sievietēm? Jau citētajā Pāvila 1. vēstules korintiešiem, 12. nodaļas 7. pantā gan varējām lasīt: Ir dažādi spēki, bet viens pats Dievs, kas dod visas iespējas visiem.

Kā lai saprotam LELB nostāju – sieviešu ordināciju neatzīst, liedz baznīcas viņu ordinēšanai, bet jau ordinētām LELBĀL garīdzniecēm tomēr atļauj kalpošanu atsevišķos dievkalpojumos Latvijas baznīcās?

Pateiksimies līdzšinējam arhibīskapam Elmāram Rozītim par 21 gadu svētīgu un nesavtīgu darbu! Pateiksimies arī viņa dzīves biedrei Verai, kas vienmēr un visur ir bijusi viņam liela palīdze!

Vēlēsim mūsu jaunajai arhibīskapei svētītus un panākumiem bagātus nākošos 7 gadus! Lūgsim, lai viņas ieceres, vadot LELBĀL, tiešām piepildās!

Bet bez mūsu aktīvas palīdzības viņa viena pati to nespēs veikt. Apsolīsimies, ka būsim aktīvi darba darītāji! Ar kopīgiem spēkiem daudz ko paveiksim.

Dieva vārdā ir teikts, kur divi vai trīs sanāk kopā, tur Jēzus ir viņu vidū.

Āmen!

Māc. Brigitas Saiva

* Red. skat. rakstu laikraksta „Latvietis“ Nr.333: http://www.laikraksts.com/raksti/4876

** Red. skat. rakstu laikraksta „Latvietis“ Nr.267: http://www.laikraksts.com/raksti/3664

*** Red. skat. rakstu laikraksta „Latvietis“ Nr.296: http://www.laikraksts.com/raksti/4188



Atbalstiet laikrakstu

Izvēlēties summu

SLUDINĀJUMI




Latviesu impresijas


ALMA Book


3x3 Australija




SLUDINĀJUMI


BookDepository.com