Par Jaunās Konservatīvās partijas vērtībām

Jaunās Konservatīvā partijas otrā kopsapulce notika sestdien, 28. martā, Tukumā. Tās galvenais mērķis bija valdes pārvēlēšana un valsts aktuālo politisko norišu analīze situācijā, kad dzīvojam Krievijas ideoloģiskajā telpā, bet no valsts augstākajiem politiķiem un valsts prezidenta nesaņemam valsts attīstības ideju, bet tikai mierīgas pastāvēšanas saukļus, kad publiskajā telpā gan politiķi, gan valdība, gan eksperti baidās nosaukt vārdā problēmu, savukārt mediji izvairās to neatkarīgi izvērtēt.

JKP biedri un atbalstītāji ikviens kā konservatīvo ideju vēstnieks uzsvēra, ka mums nav jābaidās no Krievijas ideoloģiskajām diversijām un ar to saistītiem uztraukumiem, bet visiem iespējamajiem līdzekļiem jāaktivizē mūsu vēsturiskā atmiņa. Gan personīgi, gan medijos centrālajā vietā jābūt diskusijām un rakstiem par Latvijas vēsturi, tautas patriotismu, valsts ilgtspējību, lai veidotu izpratni par to, ka ekonomiskā labklājība, politiskās brīvības un tiesības, konsekventa valsts vēsturiskās atmiņas politika ir nesaraujami saistīti un savstarpēji ietekmējoši jēdzieni.

Jānis Bordāns, JKP līderis, par šobrīd vissvarīgāko politisko notikumu – gatavošanos Valsts prezidenta vēlēšanām – teica: „Ticiet man, par to domā mūsu oligarhi jeb valdošo partiju saimnieki, par to domā politiskā spice, par to domā Maskavā un par to domā Vašingtonā. Vai par savas valsts nākamo prezidentu domājam arī mēs?! Ja mēs nedomāsim un neko nedarīsim, tad neko arī neietekmēsim. Tāpēc svarīgi uzdot sev jautājumu, vai esam pelnījuši prezidentu, par kuru beidzot varam būt droši, ka viņš ir mūsējais. Ka viņš aizstāv un attīsta dzīvē Latvijas vērtības, idejas, pats arī izstrādā idejas un piedāvā reālus risinājumus valsts attīstībai, nevis stagnācijai? Valsts prezidenta vēlēšanas var izšķirt to, vai mums būs nākamās Saeimas vēlēšanas.“

JKP valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlēja Jāni Bordānu, kā arī Jolantu Eihentāli, Ingu Gluzdu, Agri Zvaigzneskalnu un Jāni Ozolu. Raksturojot gan jaunievēlēto valdi, gan Jaunās Konservatīvās politikas būtību, noder Miķeļa Bukša 1964. gadā Zviedrijā teiktais: „Tas, kas var palikt uzticīgs savai idejai tad, kad tā vairs neatmaksājas, pat vēl vairāk – kas spēj kalpot tai, kad dēļ tās ir jānes zināmi upuri, tas apliecina cīņu par ideju. Reālpolitiķi un konjunktūras cilvēki to nedara.“

Jānis Bordāns
Jaunās konservatīvās partijas Valdes priekšsēdētājs