„... priekš atjaunošanās“

„Svētkus šos Dievs devis mums – priekš atjaunošanās.“ Šis ir pazīstamas vācu Lieldienu dziesmas novēlējums, Roberta Bērziņa tulkojumā. Labprāt to sniedzu tālāk Jums, vārdu vispilnākā nozīmē.

Katra svētdiena un it īpaši šādi lieli svētki ir domāti, lai mūsos atjaunotos dzīvot spēks un prieks.

Saprotu jebkuru cilvēku, kas grib labi izgulēties un atpūsties. Sevišķi tiem, kuri darba slodzes nomākti, vajag arvien par jaunu klusumu un mieru, lai mūsos varētu brīnišķīgi atjaunoties dzīves možums. Citādi mūsu baterijas īsā laikā ir tukšas.

Tomēr, atjaunošanās ir vairāk, nekā neko nedarīt. Garlaikošanās var nomākt ne mazāk kā darbs.

Lai atjaunotos, mums vajag iedvesmu un mērķi. Mums vajag no tās dzīvības dvašas, ar kuru mūsu Radītājs mūs saucis šajā dzīvē. Mums vajag no tās mūžīgās dzīvības uguns, ko tumsa, ļaunums un nāve nespēj noslāpēt. To, ko mums vajag, mēs nespēsim sev sarūpēt. Bet mēs varam sevi atvērt, un lūgt un ļaut sevi ar to apdāvināt, un tad, protams, censties to glabāt, lai tā veidotos un darbotos.

Tas var ar mums notikt katru brīdi. Šī dziļākā jēga ir katrai svētdienai, šīm mazām Lieldienām. Neatvietojami mūsu dzīvē, bet ir tās lielie svētki – lielās Lieldienas. Svētki, kuri mums dod nojaust mūžības plašo apvārsni, Dieva neizmērojamās mīlestības spēku, kas atklājies Kristus augšāmcelšanās brīnumā. Svētki, kuriem piemīt kaut kas no Viņa gaišuma un godības, kas spēj mūsos atjaunot jausmu par arī manas sīkās dzīves lielo nozīmi. „Priekš katra darba teicama nu sirds še sasilt drīkst, jo sēkla, kas še sējama, mums jaunā dzīvē dīgst.“

Novēlu Jums ikkatram šo atjaunošanos. Un novēlu, lai mūsu evaņģēliskā Baznīca ne tikai 19. aprīlī Milvokos nomainītu vadību, bet arvien atjaunotos iz šī Lieldienu spēka – par svētību mūsu tautai!

Arhibīskaps Elmārs Ernsts Rozītis
Laikrakstam „Latvietis“