AL55.KD Balle

Palielināt / Enlarge

Jānis Čečiņš un Linda Ozere. FOTO Ojārs Greste.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Jāna Andersone, Mārtiņš Kvins, Sandra Birze. FOTO Roberts Birze.

Klāra un Vilems. FOTO Ilona Brūvere.

Palielināt / Enlarge

Kultūras dienu balle. FOTO Roberts Birze.

Ziedi Kultūras dienu ballei. FOTO Klāra Brūvere.

Vēlos drusku pastāstīt par maniem iespaidiem par balli un arī pateikt paldies balles organizētājām Klārai Brūverei un Elitai Lucei. Austrālijas Latviešu 55. Kultūras dienu (KD) Sidnejā Balle Divsimtgades (Bicentennial) parkā bija eleganta, omulīga, un mēs varējam pabeigt 2014. gadu, kā arī KD svinības ar skaistām atmiņām.

Visi, kas tik cītīgi bija strādājuši, kā arī negulējuši, kas piedalījās, organizēja vai bija skatītāji, varēju baudīt skaisto vietu pie ezera ar maigu vējiņu, sēdot ārā uz ērtām mēbelēm, kur ļoti pieklājīgi un enerģiski apkalpotāji mums piegādāja pīrāgus un šampānieti.

Balles zāle bija skaisti dekorēta; zilās gaismas mirgoja uz sienām un skaistām puķēm uz galdiem. Balles rīkotājas bija izdomājušas tēmu par 1920tiem un 1930tiem gadiem, un gandrīz visi bija piedomājuši par kādu laikmetīgu apģērbu: dāmas mežģīnēm un mirdzošām stikla pērlītēm, bet kungi – smokingos.

Mūzika arī bija no tā laika – džeza orķestris, kura sastāvā bija Laimas Muzykanti kopā ar Beniju Goldsmitu (Benny Goldsmith) un Anna Mačēnu.

Tad vēl Inta Teterovska baritona balss atdarināja vecās un uzjautrinošās dziesmas un dejas. Bija skaisti redzēt, ka visi gada gājumi dejoja, priecājās un svinēja kopā no staltās polonēzes gājiena līdz Lambetvokam (Lambeth Walk). Dažās iepriekšējās ballēs bijā tā saucamā Jauniešu istaba un pārējiem – Vecāko jauniešu istaba.

Bija arī izdomāts foto kiosks, kur varēju uzģērbt vēl kādas kostīma detaļas, piemēram, kažokādas apkakles, cepures vai cigaretes iemuti, lai raksturotu 1920-30tos gadus.

Vīns, alus, šampānietis un citi dzērieni plūda, un atmosfēra bija tāda, ka laiks tik ātri aizskrēja, ka gandrīz negribējās iet mājās, bet turpināt dziedāt, dejot; šķiet, ka visi varētu sagaidīt saullēktu 2015. gadā turpat, kur iesākām vakaru – pie ezera ar silto vējiņu un labiem, mīļiem draugiem. Paldies!

Judīte Šmita
Laikrakstam „Latvietis“