„Nevienami es nedošu, savu zemi nicināt“

Palielināt / Enlarge

Karoga ienešana. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Daugavas Vanagu Adelaides nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte uzrunā sarīkojuma dalībniekus. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Piemiņas sarīkojuma dalībnieki. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Svētku runas teicējs prāv. Dr. Jānis Priedkalns. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

No kreisās: Inese Laine, Jānis Lindbergs, Gunta Rudzīte, Astra Kronīte. FOTO Ilga Vēvere.

Palielināt / Enlarge

Vanadžu ansamblis. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Vīru koris „Daugava“ diriģentes Ineses Laines vadībā. FOTO Pēteris Strazds.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma programma 1.

Palielināt / Enlarge

Sarīkojuma programma 2.

Ar uzsaukumu Uzmanību karogam! sestdien, 7. martā, sākās Adelaides gadskārtējais Kalpaka/Kurzemes Cietokšņa piemiņas sarīkojums. Nodaļas priekšniece Gunta Rudzīte savā uzrunā atgādināja, ka neskatoties uz 1991. gada Latvijas neatkarības deklarāciju, mūsu dzimtenes austrumu kaimiņš nav mitējies mest kāru aci uz savu kādreizējo teritoriju, un nekautrējas lietot melus un viltu, vāji slēptos mēģinājumos to atgūt. Laizās kā vilks ap Sarkangalvīti. Beidzamā gada notikumi Ukrainā ir spilgts pierādījums, ka senie teritorijas iegūšanas paņēmieni nav aizmirsti, un Krievijas uzskatā, imperiālistiskais ekspansiju laiks nebūt nav beidzies. Krievijas aizbildinājums? Jāsargā krieviski runājošie visā Eiropā no fašistu apspiešanas un represijām!

Dievs, svētī Latviju!

Savā svētbrīdī par kritušiem brīvības cīnītājiem un Kurzemes Cietokšņa varoņiem runādama, Rasa Feja aicināja klātesošos uz piemiņas klusuma brīdi. Tie kareivji cīnījās zem sarkanbaltsarkanā karoga, un savas dzimtenes un tautas mīlestības dēļ, upurēja vissvētāko – savu dzīvību. Nekad tos nedrīkstam aizmirst.

Prāvests Dr. Jānis Priedkalns teica svētku runu par tēmu Kalpaka gars mūsdienās. Runātājs uzstādīja jautājumu: Vai šodien, pēc 96 gadiem, Kalpaka gars vēl dzīvo mūsu tautā, jeb vai ir zudusi pašaizliedzība un ideālisms? Uz šādu jautājumu var atbildēt gan jā, gan nē. Latvijā Kalpaka gars vēl dzīvo Zemessardžu līmenī, bet tam pretī stāv modernā visatļautība, kas neredz par vajadzīgu respektēt cita cilvēka svētumus, un personīgās brīvības vārdā, nekautrējās, piemēram, publicēt apvainojošas karikatūras par pravieti Muhamedu. Šīs smalkjūtības trūkuma rezultāts redzams Musulmaņu Brālības uzbrukumos Sidnejā, Kopenhāgenā un Parīzē.

Tomēr nevajag aizmirst, ka Barikādes, Latvijas iestāšanās NATO un ES, un Padomju armijas izvešana no Latvijas bija daudzu cilvēku mērķtiecīga darba rezultāts. Arī Zemessardzē un Aizsardzības ministrijas jaunatnes grupā netrūkst Kalpaka gara nesošu jaunu patriotu, ar kuriem Latvijas Vanadzēni iet vienu ceļu. Viņi visi tic, ka patiesība celsies, bet meli kritīs, jo patiesība ir stiprāka. Cildināsim Kalpaka un Leģionāru garu, jo viņi cīnījās par taisnību un patiesību.

Pēc starpbrīža stāstījumā No Oskara Kalpaka līdz Kurzemes Cietoksnim piedalījās Inese Laine, Astra Kronīte, Jānis Lindbergs, Vanadžu ansamblis un vīru koris Daugava. Guntas Rudzītes stāstījums savija kopā Astras un Jāņa lasītos dzejoļus: Annas Brigaderes Varoņa sirds, E. Virzas Pulkveža atgriešanās, A. Niedras Brīnos es un vairākas tautas dziesmas par karā kritušo bāleliņu. Ineses Laines iejūtīgi spēlētā vijole atgādināja, ka Kalpaks bija ļoti muzikāls, un viņa vijole ceļoja viņam visur līdz, pat kara kampaņās. Vīru koris atdzīvināja leģionāru garu ar Mēs sitīsim tos utainos... un Kad ar uzvaru. Vanadžu ansamblis ar I. Kalniņa Lūgšanu izlūdzās Visuvarenā svētību mūsu zemei un tautai.

DV vīru koris Daugava, lai gan samazinātā sastāvā, tomēr gan braši, gan sirsnīgi, nodziedāja trīs dziesmas, 19. divīzijas dziesmu, Nevienam es nedošu un Par zemi, ko mīlam savas jaunās diriģentes Ineses Laines vadībā, tad atgriezās Vanadžu ansamblis, lai kopā nodziedātu Še kopā mēs, biedri, kamēr karoga sardze iznesa karogu.

Citos sarīkojumos, Adelaides topošais mākslinieks Raimonds Jaud­zems ir iepriecinājis klausītājus ar solo klavieru spēli; šoreiz viņam bija daudz svarīgāks un nopietnāks uzdevums: spēlēt pavadījumu tautas dziedātai Latvijas himnai. Raimonds to veica apzinīgi un pilnīgi bez kļūdām vai uztraukuma. Apsveicami!

Sarīkojums beidzās, kā vienmēr, ar Vanadžu klāto kafijas galdu.

Gunta R.
Laikrakstam „Latvietis“