Borisa Ņemcova piemiņas godināšanai

Palielināt / Enlarge

Ziedi pie Krievijas vēstniecības Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Pie Krievijas vēstniecības Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Palielināt / Enlarge

Borisa Ņemcova portrets un ziedi pie Krievijas vēstniecības Rīgā. FOTO Aina Gailīte.

Svētdien, 1. martā plkst. 14.00, atsaucoties EP deputātes Sandras Kalnietes aicinājumam, Rīgā pie Krievijas vēstniecības sanāca pulciņš cilvēku ar ziediem un svecēm, lai godinātu 27. februārī Maskavā nogalinātā krievu demokrāta Borisa Ņemcova piemiņu.

Pirmais ziedu pušķis ar Ukrainas zili dzelteno krāsu lentīti pie Krievijas vēstniecības žoga uz trotuāra tika nolikts jau sestdien, vēlāk tam pievienojās sveces, Ņemcova foto un citi pavasara ziedi. Svētdien, stāvot ielai pretējā pusē, redzēju tiešām nepierastu skatu – ziedu josla gar vēstniecības žogu, cilvēki ar un bez ziediem, kāda māmiņa ar bērnu ratiņiem, statīvi, operatori un fotogrāfi un policisti, kuri nemaz nedzen ļaudis prom no trotuāra. Ļaudis pulcējās Kronvalda parka pusē, arī prese. Bija ieradušies arī vairāki sabiedrībā pazīstami cilvēki.

Situācija bija mazliet saspringta, bet atrisinājums ar savu vienkāršību ļoti pārsteidza policistus – sanākušie visi sadevās rokās un nogaidot brīdi, kad nebija mašīnu, garā strīpā devās šķērsām pāri ielai. Policistiem tik atlika noplātīt rokas, jo pa ielu brauca mašīnas. (Kāpēc es par to rakstu? Tāpēc, ka uz šīs vēstniecības ietves nav nekāda pulcēšanās...) Tālāk viss notika nesteidzīgi, tika likti ziedi, aizdegtas sveces, tika nolikts arī pa kādai teksta/uzsaukuma lapai. (Policisti katru lapu gribēja izlasīt pirmie.) Ik pa brīdim kāds ar ziediem pievienojās. Tika fotografēts un filmēts. Bez uzrunām. Nebija arī neviena citādi domājošā vai agresīvā. Es ļoti uzmanīgi klausījos, cerēju dzirdēt krievu valodu, bet lieku roku uz sirds – nedzirdēju. Varbūt vienkārši visi runāja latviski. Jautāju policistam, vai krievi ar nāk, – nākot jau gan.

Tā noritēja nelietīgi nogalinātā, krievu demokrāta, opozicionāra Borisa Ņemcova piemiņas godināšana Rīgā.

P.S. mazliet novēršoties no tēmas – par sadzīviskām nebūšanām. Šajās, apmēram 30 minūtēs, starp daudziem policistiem, mani apzaga – atvēra mugursomu un izvilka naudas maku. Protams, es neko nemanīju. Par cik es fotografēju, tātad pastāvīgi biju priekšplānā. Acīmredzot zagļi strādā komandā, jo šo darbību tomēr ir jāpiesedz. Jārēķinās ar to, ka arī šādos brīžos starp sanākušajiem ir daži ar citiem mērķiem. Bet par maka nozagšanu uzzināju tikai Torņakalna stacijā uz perona, kad viens puisis man uzsauca, ka mugursoma vaļā – biju izstaigājusi pusi Rīgas, un neviens to man nepateica. Biju satriekta.

Aina Gailīte
Laikrakstam „Latvietis“