Ievadraksti

Laikraksta LATVIETIS Nr. 344., 345. un 346. izpelnās sevišķu uzmanību par skaidriem un nepārprotamiem uzskatiem attiecībā uz pretdarbību Latvijas interešu aizstāvēšanai.

LATVIETIS Nr. 344. izdevuma ievadrakstā (3. lpp) „kas vēlas mūsu muti vērt ciet“, paliek iespaids, ka Latvijas ziņu dienestiem (mēdijiem) ir klapes uz acīm, gluži kā zirgiem, kuriem jāskrien tikai vienā virzienā. Vai patiesi esam kļuvuši akli un kurli, ka Okupācijas muzejs bijušiem okupantiem un viņu pakalpiņiem ir kā dadzis acī. Kas bremzē un aizkavē muzeja jaunās ēkas celšanu?

Nesen skatīju autentisku dokumenta fotokopiju, krievu valodā, ar atzīmi nošaujams. Šis dokuments tuvākā nākotnē atradīsies Okupācijas muzejā kā mēms liecinieks, ko toreizējās varas iestādes izdarīja pilnīgi nevainīgam Latvijas pavalstniekam.

Otrais ievadraksts (LATVIETIS Nr. 345. 3. lpp) attiecībā uz Latvijas atteikšanos piedalīties Milānas pasaules izstādē (Expo Milano, 2015). Kāpēc? Liekas, ka šī piedalīšanās saistīta ar līdzekļu nelietpratīgu izmantošanu. Nokavēt šādu iespēju piedalīties pasaules forumā ar to, ko Latvija spēj, jāsalīdzina ar autobraucēju bez braukšanas atļaujas.

Kaut Krievija un tās prezidents ļoti palīdzējuši Latvijai iekļūt starptautiskā forumā ar savu agresīvo nostāju Ukrainā, Okupācija muzejs, pasaules izstāde, Latvijas muzikālie sasniegumi un patiesību apgaismotāji ievadraksti, ir labākās zāles pret Krievijas propagandu.

Pirmais un pēdējais PSRS prezidents Mihails Gorbačovs pagājušā gada 20. novembrī atzinis, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis pieļaut tās pašas kļūdas, ko viņš, jo sācis slimot ar pārlieku pašpārliecinātību.

„Un visam, ko runā, vairs jau nav nozīmes – viņš ir dievs vai vismaz dieva vietnieks, tikai nezinu, kādos jautājumos,“ savas jaunās grāmatas Posļe Kremļa (Pēc Kremļa) atvēršanas svētkos sacīja Gorbačovs.

Putinam ir jāieklausās – „tas ir svarīgāk par lišķiem, kas viņu aplaiza no pēdām līdz zināmām vietām,“ norādīja bijušais padomju līderis. Viņš uzsvēra, ka stipru valsti neveido ar spēku. „Stipra valsts – demokrātiska valsts,“ sacīja Gorbačevs (apollo.lv).

Trešais ievadraksts (LATVIETIS Nr. 346., 3. lpp.) norāda, ka pārlieku paļaujamies uz cūkas laimi gan kaujās, neatkarīgās Latvijas sākuma gados, gan 1930-to gadu beigās, kad Latvijas diplomāti nevarēja piesaistīt draugus. Cūkas laime atkal atkārtojās, kad Latvija iestājās NATO. Ievadraksts norāda, ka NATO palīdzība saprasta kā glābšana, jo paši nespējam dot apsolītos 2% no budžeta valsts aizsardzībai.

Tālāk ievadraksts paskaidro par atkārtotu cūkas laimi. Karš Ukrainā ierosināja pastiprināt NATO spēkus Baltijas valstīs un atkārtotiem solījumiem aizstāvēt Baltijas valstis pret varbūtēju agresiju. Neraugoties uz to, „...darīsim mūsu daļu, lai kārtis kristu mums labvēlīgā veidā,“ aicina ievadraksts.

Miervaldis Balodis
Laikrakstam „Latvietis“