Latviešu Kredītkooperatīvs Austrālijā

Latviešu kreditkooperatīvs Austrālijā

Palielināt / Enlarge

Latviešu Kredītkooperatīva Austrālijā pilnsapulce. FOTO Ilze Nāgela.

Palielināt / Enlarge

Kredītkooperatīva valde. No kreisās: Ēriks Cīrulis, Edvīns Misa, direktors Pēteris Delvers, Linda Klukasa (Clucas), Viktors Bendrups, Roksija Reitere, Igors Dimits. FOTO Ilze Nāgela.

Svētdien, 30. novembra siltā un saulainā pēcpusdienā Melburnas Latviešu nama Misiņa zālē uz savu gadskārtējo – jau 54. pilnsapulci bija pulcējušies apmēram 20 kooperatīva biedri un atbalstītāji. Uz 2014. gada 30. jūniju LKA biedru skaits bija 953.

Pilnsapulces sākumā ar klusuma brīdi tika pieminēti pagājušā gadā mūžībā aizgājušie LKA biedri.

Valdes priekšsēža vietnieks Viktors Bendrups nolasīja iepriekšējās – LKA 53. pilnsapulces, kas notika 2013. gada 27. oktobrī, protokolu, kas vienbalsīgi tika pieņemts.

Sekoja LKA Valdes priekšsēža Ērika Cīruļa ziņojums. Viņš teica: Šis ir mans piektais Latviešu Kredītkooperatīva Austrālijā (LKA)  ziņojums kā priekšsēdim.

Pagājušais gads nebija viegls, ņemot vērā ekonomisko stāvokli. Pazeminātās procentu likmes ir atstājušas negatīvu iespaidu uz mūsu peļņu, kā arī zemais aizņēmumu pieprasījums. Mēs turpinājām mudināt biedrus un savus radus un draugus, lai grieztos pie mums ar savām aizņēmuma vajadzībām.

Zinot, ka LKA tagad atrodas citās telpās, Ē. Cīrulis paskaidroja maiņas iemeslu: Direktori ir pārskatījuši mūsu izdevumus, kā tos varētu samazināt. Mēs analizējām, cik mums izmaksātu pilsētas biroju paturēt, salīdzinot ar to, ja mēs īrētu biroju. Mēs nācām pie slēdziena, ka nav ekonomiski turpināt paturēt mūsu pilsētas biroju. Tad mēs meklējām un atradām biroju, un pārdevām pilsētas pilsētas biroju, kura pārdošanas cena bija augstāka nekā mēs sagaidījām. Ietaupījumu mēs manīsim nākošā un turpmākajos gados.

LKA priekšsēdis turpināja: LKA ir daudzus gadus sniedzis visāda veida finanšu pakalpojumus daudziem saviem biedriem, kā arī lielai daļai mūsu latviešu organizācijām un atbalstījis latviešu skolas un bibliotēku. Visu šo laiku LKA bilance ir turpinājusi augt un ir uzkrātas ievērojamas rezerves.

Ēriks Cīrulis ziņoja par patreizējo stāvokli kredītkooperatīvā: Noslēdzot pagājušo finansiālo gadu LKA bilance bija $ 16 613 880, kopējie ienākumi $ 720 620 un bruto peļņa $ 338 252 un peļņa pirms ienākuma nodokļa $ 3 102. LKA noslēdza pagājušo gadu ar apmierinošu peļņu, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus.

Ē. Cīrulis atgādināja, ka: LKA ir viens no retiem finanšu uzņēmumiem Austrālijā, kas pastāv tikai viena iemesla dēļ, lai darbotos savu biedru labā un veicinātu viņu materiālo labklājību piedāvājot tiem lētākus un izdevīgākus finanšu pakalpojumus.

LKA piedāvā saviem biedriem čeku kontus, nepārtrauktu kredīta (overdraft) kontus un debeta kartiņas naudas izņemšanai no automātiem. LKA pakalpojumi ir pieejami visiem latviešiem, viņu radiem, draugiem un pazīstamiem Austrālijā, arī ja tie nav latviešu izcelsmes.[...] Kamēr citām finanšu iestādēm ir pašreiz brīvo līdzekļu trūkums, mūsu kredītkooperatīvam ir pietiekoši brīvi līdzekļi, lai apmierinātu savu biedru aizdevumu pieprasījumus māju iegādei un citām vajadzībām.

Nobeigumā valdes priekšsēdis sacīja: Gribu izteikt pateicību visiem mūsu biedriem, kas atbalsta savu kooperatīvu izmantojot tā pakalpojumus, valdes locekļiem, par veltīto laiku, labo sadarbību un atbildības nešanu, darbiniekiem par viņu darbu.

Sekoja direktoru vēlēšanas. Pilnsapulcē šoreiz bija pārvēlami četri direktori, kuru pilnvaras notek, bet kuri uztur spēkā savas kandidatūras; tie ir – Ēriks Cīrulis, Pēteris Delvers, Igors Dimits un Roksija Reitere. Visi četri tika vienbalsīgi ievēlēti nākošajiem diviem gadiem.

Sapulces turpinājumā direktors Pēteris Delvers īsumā pastāstīja par kooperatīva darbību aizvadītajā gadā un darbību turpmāk, atkārtojot, ka kredītkooperatīvam ir pietiekoši daudz brīvu līdzekļu, un aicināja biedrus izmantot LKA aizdevumu pieprasījumus māju iegādei un citām vajadzībām.

Pēc sapulces slēgšanas, visi uzkavējās sarunās pie atspirdzinājumiem un Nama Dāmu kopas sarūpētajiem siltajiem pīrādziņiem.

IN
Laikrakstam „Latvietis“