Jauns latviešu skolas gads iesācies Austrālijā

Palielināt / Enlarge

Adelaides Latviešu skola. FOTO Iveta Leitase.

Palielināt / Enlarge

Daugavas skolas pirmā skolas dienā. FOTO Ilze Kasparsone.

Palielināt / Enlarge

Sidnejas Latviešu pamatskolas audzēkņi un skolotāji. FOTO Māra More (Moore).

Austrālijā februāra sākums parasti saistīts ar skolas gaitu atsākšanos ne tikai austrāliešu skolās. Adelaides Latviešu skola atsākusi darbību jau 31. janvārī, Melburna un Sidneja – 7. februārī un Brisbanei ieplānots skolas gadu atsākt 15. februārī. Melburnas Latviešu vidusskola arī darbību atsāka 7. februārī.

Bet kas tad jauns notiek mūsu skolās? Vai bērnu skaits pieaug vai krītas? Ko bērni mācās? Kā iet ar skolotāju iesaisti? Aptaujājot Austrālijas latviešu skolas par to, kas jauns šinī mācību gadā atklājās, ka paredzēts ieviest daudz dažādu jaunumu un maiņu.

Sāksim ar Adelaides Latviešu skolu, kur kopā šogad mācās 22 bērni un 3 jaunieši vidusskolas klasē, ko vada Ilga Vasele. Pamatskolas pārzine ir Iveta Leitase. Skolai šogad pievienojušās 2 jaunas ģimenes ar diviem bērniem, kas sākuši skolas gaitas, un viena ģimene ar 2 bērniem atgriezusies pēc pārtraukuma. Runājot par jaunumiem skolotāju aprindās – Dace Eigen, kas pagājušo gadu mācīja bērnudārzniekus, šogad būs Sagatavošanas/pirmās klases skolotāja, un Ļena Rumpe ir kļuvusi par metodiķi – viņa nemāca, bet gatavo stundu plānus pārējiem skolotājiem, par ko skola ļoti priecājas.

Par jaunumiem skolas mācību programmā – programma balstās uz tēmu Latvijas Daba un uz to, lai visu skolu pievilktu pie tā standarta, kuru skola noteica mazajām klasēm pagājušā gadā. Mērķis ir līdz pirmā, otrā ceturkšņa beigām lielākajām klasēm panākt vismaz to, ka viņi zina vielu, kas būtu jāzina beidzot 2. klasi (runa iet galvenokārt par gramatiku). Mācību satura uzsvars ir uz teikumu veidošanu un rakstīšanu.

Mācību procesā skolā strādās pie frāzēm, ko bērni var saprast un lietot, kad ar viņiem runā citi latvieši. Skolā turpinās piestrādāt pie mācību programmas 2./3./4. klasei. Jaunums ir skolas T-krekli, kurus ir iecerēts redzēt bērniem mugurā katru sestdienu. Skolai ir izveidota Latvijas prezidentu portretu galerija un skola lepojas ar Brīvības pieminekļa attēlu kā centrālo punktu. Skolā ir labiekārtota bijusī bibliotēkas telpa, kur ir jauna tāfele – pinboard un vairāk vietas. Skolotājiem ir iekārtots resursu kabinets ar mācību grāmatām, kopējamo tehniku utt.

Melburnas Latviešu „Daugavas“ skola mācību gadu iesākusi ar 51 skolēnu, kas ir pat par pāris bērniem vairāk, nekā pagājušajā gadā. Lai gan skolu 2014. gada beigās absolvēja 7 bērni, bērnudārza klasē nāca klāt 8 jauni bērni, 5 no skolai jaunām ģimenēm. Skolas pārzine ir Līga Dārziņa. Skolā jauni skolotāji ir Dzintra Latiša, Marija Sevčenko, Laila Grosa (pagājušo gad viņa bija skolotājas palīdze) un jauna skolotājas palīdze Daina Jefimova.

Par jaunumiem – šogad folkloras ietvaros paredzēti Ražas svētki, kas notiks 28. martā, kopā ar Lieldienu izstādi. Pagājušajā mācību gadā pārmaiņas klašu telpās – lēnām tiek izveidota pēc izskata draudzīgāka vide – ar jauniem galdiem, krēsliem, aizkariem, klašu piederumiem un pat uzlīmēm pie sienām. Tika pārkrāsotas sienas un griesti klašu telpās un gaitenī – šogad turpināsies šis kosmētiskā remonta darbs, ko vecāku padome koordinē, un skolas vecāki nāk talkā ar darbaspēku.

Melburnas Latviešu vidusskolā, ko vada Kārlis Brēmanis, šogad ir 15 bērni un 18 pieaugušie vairākās valodas klasēs. Jauna skolotāja šogad ir Karīna Jaunalksne, kas ir profesionāla vidusskolas valodas skolotāja. Skolā māca valodu, vēsturi. Skola tiekas regulāri sestdienās, bet jaunieši arī satiekas ārpus skolas telpām pāris reizes gadā neformālākās tikšanās reizēs. Piemēram, šinī mācību gadā ieplānots izbraukums uz aktivitāšu trasi Morningtonas pussalā.

Brisbanē ir jau vairākus gadus atsākusi darbību grupiņa vecāku, bērnu un skolotāju, kas Brisbanes Latviešu namā regulāri satiekas. Pulciņu vada Inga Česle kopā ar Māru Siksnu. Māra māca bērnus no 9 gadu vecuma, kuriem ir latviešu valodas prasmes. Pārējie bērni sadalīti pa vecuma grupām, un vadītāji ir vecāki – Inga Česle, Vita Rieksta, Zīle Zolte un Davids Indriks, Lāsma Mīana (Meehan), Dan un Kerina (Kerryn) Bendrupi, Kārlis un Daina Lazdiņi, Agnese Mideltona (Middleton). Skoliņā ir stabila grupiņa ar 8 bērniem, bet var sanākt līdz 20 bērnu. Pirmā nodarbība paredzēta tikai nākošajā nedēļā, bet vadība cer, ka šogad pievienosies 3 bērnu ģimenes, kas jau ir iekļautas kopīgā 20 bērnu skaitā. Ir arī pieaugušo grupiņa, kuriem palīdzēs Dace un Roans Abiji (Rohan Abey) un citi brīvprātīgie.

Brisbanes pulciņa mērķis ir apgūt latviešu alfabētu un fonētiski mācēt lasīt. Šogad paredzēts mācīties jaunas dziesmas, dejas un rotaļas. Šī gada tēma ir Daba, un dziesmas, dejas, rotaļas un gada priekšnesumi būs balstīti uz šo tēmu.

Sidnejas Latviešu pamatskola ir mācību gadu iesākusi ar 30 bērniem pamatskolā un spēļu grupā un 5 jauniešiem vidusskolas klasē. Skolai pievienojas viena jauna ģimene spēļu grupā. Viena skolas ģimene ar diviem bērniem pašlaik pavada 6 mēnešus Latvijā, lai uzlabotu bērnu latviešu valodu.

Sidnejas Latviešu biedrības (SLB) pamatskolas pārzine ir Daiva Tuktēna. Skolā mācīt šogad sākusi Amanda Ruņģe, kas mācīs latviešu valodu un literatūru. Skolai uzstādīts jauns grafiks, būs arī projektu klase, kur vieslektori uz 4-6 nedēļām pasniegs bērniem stundas pa tēmām. Skolas diena šogad būs garāka katru otro nedēļu, lai būtu laiks skolotājām Lindai Galviņai un Sarmai Strazdai bērniem kārtīgi iemācīt dejas. Ir plānots arī iesaistīt vairāk latviski nerunājošos bērnus dejošanas nodarbībās.

Skola plāno labiekārtot bibliotēkas telpu un iegādāties jaunas grāmatas. Iecerēts turpināt izmantot planšetdatorus klasēs, un skola iegādāsies vēl 2 mini iPads. Skolai kā galveno līdzekļu vākšanas akciju paredzēts organizēt Viktorīnu plašākai latviešu sabiedrībai.

Skolas ir apņēmības pilnas darboties, lai tās kalpotu mūsu latviešu jaunajai paaudzei, – lai tās spētu mūsu bērniem uzlabot valodas spējas un radīt interesi bērnos par savu kultūras un valodas mantojumu. Veiksmi skolām darbā!

Daina Grosa
LAAJ Skolu nozares vadītāja
Laikrakstam „Latvietis“