Maiņas korporācijā Gersicania

Palielināt / Enlarge

Gersicanias konventa pārstāvis fil! Dainis Kaņeps uzlicis balto deķeli fil! dib! Jēkabam Ziedaram. Kārtu gaida no kreisās fil! Viktors Švarcs, fil! Visvaldis Sniedze, fil! Arnis Vējiņš un neredzams fil! Andris Ziedars. FOTO Arnis Vējiņš.

Korporācija Gersicania tika dibināta 1947. gadā Baltijas Universitātē, Pinebergā ar krāsām balts, violets, zaļš, un tādā kārtībā bija arī tās galvassega, saukta deķelis korporāciju valodā. Kad Baltijas Universitāti slēdza 1949. gadā un studentiem bija jāizklīst trimdā, no kādas korporāciju augstākās instances pienāca prasība, ka Gersicaniai esot jāmaina deķeļu krāsas uz violets, balts, zaļš, citādi Gersicania netikšot uzņemta korporāciju saimē. Tanīs juku laikos nebija laika argumentēšanai. Piekrišana tika dota. Gersicania tika uzņemta korporāciju saimē, un visu trimdas laiku gersikāņi ir bijuši pazīstami ar violeti, balti, zaļiem deķeļiem.

Ar tādiem pat deķeļiem Gersicania tika aizvesta mājās uz Latviju, un Jersikas pilskalnā Gersicanias balti, violeti, zaļais karogs tika nodots Latvijas gersikāņiem. Senais Jersikas karalis Visvaldis par to ar prieka asarām bagātīgi aplaistīja visus klātesošos.

Un tad bija pienācis 2014. gada 4. novembris, kad notika Prezidiju Konvents, kurā visas korporācijas ar divu trešdaļu majoritāti nobalsoja, ka Gersicanias deķeļu krāsas ir balts, violets, zaļš, atbilstoši tam, kā korporācija tika dibināta. Šis lēmums ir ticis darīts zināms ārzemju korporāciju jumta organizācijai L!K!A!

Un tad bija pienācis 2015. gada 1. februāris, kad Melburnas Latviešu ciema prieka namā pulcējās Melburnas gersikāņi, lai noklausītos Gersicanias konventa pārstāvja stāstu par notikušo un saņemtu no viņa formālu Gersicanias konventa dokumentu notikušā apstiprināšanai. Bez tam viņš bija atvedis Gersicanias Filistru Fonda dāvanu Melburnas gersikāņiem – jaunos deķeļus. Tos viņš katram uzlika galvā, vecākuma kārtībā, kā korporācijās parasts. Sekoja krāsu dziesma – Lai dziesmoti aust jauni rīti…

Tika pavadīta jauka pēcpusdiena.

Jēkabs Ziedars
Laikrakstam „Latvietis“