Māra Branča skatījums

Palielināt / Enlarge

Gruzijas plenēra grupa ar gruzīnu draugiem. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Agnija Ģērmane. „Un kuģis peld“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Anita Meldere. „Gruzīnu mākslinieks“. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Silvija Meškone. „Batumi pludmale“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Palielināt / Enlarge

Nugzars Paksadze. „Ceļš uz baznīcu“. 2014. FOTO Māris Brancis.

Pagājušā gada rudens pusē 12 Latvijas gleznotāji devās uz Gruziju un divas nedēļas piedalījās plenērā. Viņiem to sarūpēja gruzīnu mākslinieks Nugzars Paksadze, kurš nu jau daudzus gadus dzīvo Daugavas krastos un katru gadu Tērvetē ar draugu mecenātu atbalstu rīko plenērus. 2014. gadā viņš guva iespēju latviešu māksliniekus aizvest uz savu dzimteni, sarīkojot Batumi arī viņu darbu izstādi. Pēc izstādes atklāšanas viņi kopā ar vietējiem māksliniekiem devās iespaidu un emociju medībās pilsētā, jūrmalā un kalnos. Gruzijā redzēto un piedzīvoto kopš 27. janvāra līdz pat 13. februārim var iepazīties izstādē Pārlidojums, kas iekārtota Jelgavas Sabiedrības integrācijas pārvaldē. Jāpiebilst, ka trīs darbi bija jāatstāj plenērā vietā, tādēļ ne visi izstādē eksponētie darbi tapuši Gruzijā; daļa no tiem tapusi Latvijā, apkopojot gūtos iespaidus.

Kā liecina gleznas, neviens no māksliniekiem necenšas ļoti reāli atveidot dabu, atmosfēru, telpu un krāsu nianses. Viņi visi savus emocionālos iespaidus atklāj paspilgtinātās krāsās, krāsu ritmos. Krāsa viņiem ir pārdzīvojuma izteicēja. Tādējādi, lai arī katrs autors ir ar savu individuālo rokrakstu un pasaules skatījumu, izstāde var pat teikt ir ļoti viengabalaina, kurā apvienojušies vienas latviešu glezniecības līnijas mākslinieki, kurus var raksturot kā ekspresīvus krāsu uztverē, otas vilcienā un saasinātā pārdzīvojuma atklāsmē. Daudzi no viņiem atgādināja, ka Gruzijā bija cits apgaismojums, taču to var ieraudzīt pastarpināti.

Pats plenēra rīkotājs Nugzars Paksadze, kā var spriest no gleznas Ceļš uz baznīcu, labprāt glezno lielos, spilgtu krāsu laukumos, panākot kalnu varenuma iespaidu. Jaušams, ka viņš pa šiem gadiem daudz mācījies no mūsu glezniecības. Īpašas atšķirības nav.

Viņa portretu darinājusi Anita Meldere. Māksliniece minimāliem līdzekļiem, izmantojot tikai trīs krāsas – sarkanīgo, balto un melno – panāk viņa personības viengabalainību un spēku. Agnija Ģērmane radījusi figurālu kompozīciju ar četriem plenēra dalībniekiem – Silviju Meškoni, Anitu Melderi, Gunu Millersoni un Nugzaru Paksadzi braucienā ar kuģīti. Portretiskā līdzība neformālā situācijā, tās sadzīviskums un spožās krāsas stāsta par plenēra dzīvespriecīgo, vitālo atmosfēru. Citā pagriezienā Batumi atklājusi arīdzan Helga Jaksone divās gleznās ar vienu nosaukumu Batumi. Turpretim Silvija Meškone gaišo un tumšo krāsu kontrastā, sižeta atklāsmē un krāsu uzlikumā vēsta par dzīves dramatismu.

Talsinieks Andris Vītols spēlējas ar dzidru krāsu laukumiem, kuros iešauj tumšu krāsu līnijas, kontūras, kas vēsta par autora dzīves gaišo uztveri un gūtajām emocijām. Gunas Millersones krāsu vertikālie kārtojumi pietuvojas abstraktajai glezniecībai. Krāsa ir arī Madaras Gulbes galvenais izteiksmes līdzeklis, bet māksliniece neko konkrētu nestāsta. Viņas dvēseles jūtīgums izpaužas maigu toņu saskaņās un tikko manāmajās tonālajās pārejās. Sajūtas naktī visai iespējams ir viens no labākajiem darbiem viņas daiļradē. Bet Kārlis Siliņš gleznas veido gandrīz vai ornamentāli. Īstenībā gūtais motīvs pārtop maigu krāsu rakstā.

Ar nelielu pelēcīgās krāsās risinātu darbu piedalās arī Igors Bernāts. Arīdzan rēzekniešu Svetlanas Korklas un Pāvela Ostapceva impresiju uzmetumi ir nelieli, tonāli jūtīgi gleznojumi. Jāpiezīmē, ka abi Gruzijas plenēra finansētāji Igors Šturms un Aldis Mileiķis aizrāvušies ar mākslu un kopā ar profesionāļiem labprāt skicēja.

Māris Brancis
Laikrakstam „Latvietis“