Latviešu skolēnu brauciens uz Zēdelgemu

Palielināt / Enlarge

Dievkalpojums 11. novembrī Zēdelgemā. FOTO Voldemārs Lauciņš.

Palielināt / Enlarge

11. novembris Zēdelgemā. FOTO Voldemārs Lauciņš.

Palielināt / Enlarge

Bijušajā Zēdelgemas nometnē. FOTO Voldemārs Lauciņš.

Palielināt / Enlarge

Bijušajā Zēdelgemas nometnē. FOTO Voldemārs Lauciņš.

Laiks no Lāčplēšu dienas līdz 18. novembrim ir jūtams arī Beļģijā, un iepriecina, ka arvien atceramies mūsu valsts svētkus arī 2000 kilometrus aiz tās robežām. Viens no 2014. gada 11. novembra pasākumiem bija latviešu skolēnu viesošanās piemiņas pasākumā Zēdelgemā, pilsētā Beļģijas rietumos. Šī vieta daudziem latviešiem Latvijā, šeit un arī visā pasaulē ir atmiņā, jo pēc Otrā pasaules kara pie Zēdelgemas kara gūstekņu nometnē vienu brīdi (pamatā, 1945. gada vasara – 1946. gada pirmā puse) atradās vairāk nekā 11 000 latviešu karavīru.

Iespēja skolēniem aizbraukt radās, kad Zēdelgemas pilsēta uz saviem ikgadējiem piemiņas pasākumiem uzaicināja gan Beļģijas latviešus, gan Latvijas Republikas vēstnieci un pārstāvjus no NATO, gan arī latviešu skolēnus no Briseles Eiropas skolas. Lai arī beļģi 11. novembri atzīmē citu iemeslu dēļ, mums šinī dienā līdzdalīties Zēdelgemas svētkos ir lieliska iespēja nevien Lāčplēša dienā atcerēties savus karavīrus, bet arī godināt mūsu šī brīža mājvietas zemes nozīmīgu notikumu. Turklāt, pēdējos gados Zēdelgemas pilsētas vadība ir izrādījusi krietni lielu iniciatīvu kara gūstekņu nometnes vēstures apzināšanā.

Lai skolēnu piedalīšanās būtu iespējama bija nepieciešama vairāku apstākļu sakritība. Pirmkārt, bija vajadzīga pašu skolēnu ieinteresētība un viņu vecāku atbalsts. Otrkārt, Zēdelgemas pilsētā bija nepieciešama izpratne un svētku pasākumu pielāgošana nedaudz atšķirīgam skolēnu apmeklējumam. Treškārt, bija vajadzīgs koordinējošs darbs, lai šos dažādos vektorus ievirzītu kopējā gultnē. Paldies Dievam, bija gan pārsteidzoši liela skolēnu interese un vecāku atbalsts, gan arī pretimnākšana no Zēdelgemas pilsētas, gan arī Latvijas biedrības Beļģijā (LBB) plānošana un saskaņošana, kur liela loma bija EEB 2 vidusskolas skolotājas Inetas Caras organizatoriskajam darbam. Tad, kad par šo ieceri tika informēti Eiropas Parlamenti deputāti Sandra Kalniete un Roberts Zīle, arī viņi vēlējās līdzdalīties šajā notikumā. Rezultātā, bija radīta iespēja skolēnu ekskursijai, par ko būs šis nelielais pārskats.

Ekskursija sākās kā ierasti – Briseles Eiropas skolas pagalmā. Piebrauca autobuss, puikas palīdzēja ar pusdienu kastu un ūdens paku sakravāšanu un ceļojums varēja sākties. LBB bija sagatavojusi skolēniem dziesmu lapas ar duci latviešu karavīru dziesmām, lai īsinātu nedaudz par stundu garo ceļu. Bija patīkami dzirdēt, ka kā pirmo dziesmu skolēni izvēlējās valsts himnu – ļoti piemērots sākums Lāčplēša dienai. Šķirstot piedāvātās dziesmas, balsis atraisījās vairāk un mazāk prasmīgiem dziedātājiem, kā lielākiem, tā mazākiem.

Ieradāmies Zēdelgemā, kur svinīgie pasākumi sākās ar dievkalpojumu pilsētas baznīcā. Par godu īpašajai dienai dievnamā bija dažādu veterānu grupu pārstāvji ar karogiem un varējām vērot militāru ceremoniālu elementus. Dievkalpojuma noslēgumā runāja Zēdelgemas mērs un Latvijas vēstniece Beļģijā Lelde Līce-Līcīte. Zēdelgemas pilsētas galva pateicās visiem Latvijas pārstāvjiem par piedalīšanos un atzina zēdelgemiešu vēsturisko pārāk nelielo iesaistīšanos bijušās nometnes ieslodzīto atbalstā, kura trūkuma dēļ ne viens vien karavīrs, arī latviešu leģionārs, gāja bojā 1945./46.gadu aukstās ziemas salā vai nepietiekoša uztura un medikamentu dēļ. Pašvaldības vadītājs arī runā skāra šā brīža apdraudējumus, tai skaitā Ukrainā, un nepieciešamību visām Eiropas valstīm kopīgi uzņemties atbildību par savu drošību. Mūsu vēstniece atgādināja klātesošajiem Latvijas traģisko likteni pagājušajā gadsimtā un ieguvumus no pievienošanās kopējai Eiropas valstu saimei. Dievkalpojumu noslēdza klātesošo valstu oficiālo delegāciju himnas. Bija ļoti patīkami dzirdēt klātesošo Latvijas karavīru un skolēnu balsis savijamies savas valsts himnas vārdos.

Pēc dievkalpojuma procesija devās uz britu un beļģu karavīru piemiņas vietu turpat blakus baznīcai. Pēc īsa piemiņas mirkļa pie nedaudzu britu karavīru kapa, visi, orķestra vesti, devās uz Pasaules karā gājušo pieminekli. Te mastā plīvoja arī Latvijas karogs. Svinīgās ceremonijas laikā tika nolasīti vietējie, kas abos karos atdevuši dzīvību par savu valsti. Pēc Zēdelgemas mēra ziedus nolika Latvijas republikas vēstniece un arī skolēnu pārstāvis. Skolēnu piedalīšanās tika augsti vērtēta organizatoru skatījumā.

Īpaši Latvijas viesiem Zēdelgemas pilsēta bija organizējusi bijušās nometnes apmeklējumu. Diena bija padevusies jauka, tāpēc pastaiga pa iespaidīgo teritoriju bija patīkams piedzīvojums. Šo ekskursiju vadīja divi vietējie nometnes vēstures pētnieki Pols Denīs (Pol Denys) un Johans Brēts (Johan Braet). Abi kungi ir padarījuši lielu darbu, lai nometnes vēsture un latviešu karavīru uzturēšanās tajā būtu dokumentēta un popularizēta. Neaizvietojamas šinī pastaigā bija divas bijušo Zēdelgemas gūstekņu meitas Lāsma Rozīte un Miriama Paklons. Miriama ar lielu aizrautību stāstīja ekskursantiem par dažādām nometnes bēdām un priekiem. Johans Brēts bija sagatavojis saglabājušos fotoattēlu palielinātas reprodukcijas, kas ļāva skatīt kādreizējos grūtumus un spožumu. Tik tiešām, ir arī kādas lietas, kas gūstekņu sūrajā ikdienā tika padarītas, lai šodien mēs ar lepnumu vērtētu mūsu tautiešu spēju apliecināt savu gribēšanu un varēšanu. Nometnes laikā gūstekņi nevien rīmēja un pierakstīja jestras peršas par ikdienas dzīvi Cēdelghemas viesnīcā, bet arī veidoja dažādus vizuālus uzmundrinājumus un pat Lāčplēša skulptūru. Tomēr visu pārspēja uz 1945. gada 18. novembri no dažādiem tīrīšanas materiāliem izveidotā Brīvības pieminekļa kopija. Šis divus metrus augstais mākslas darbs toreiz kalpoja par vietu latviešu svinīgajai svētku parādei, un darbs esot tik ļoti iespaidojis nometnes britu vadību, ka tas esot sūtīts uz Briseles kara muzeju. Tomēr turpmākas ziņas par šo Brīvības pieminekli trūkst, ticamākais, salīdzinoši trauslais materiāls nav izturējis transportēšanu uz Briseli. Ekskursija noslēdzās vienā no vēl esošajām barakām, kurā skolēniem atļāva iedegt 11. novembra svecītes. Prombraucot gan tās tik nopūstas un novāktas, jo koka būve diez vai varētu izturēt daudzo latviešu aizdegto svecīšu liesmiņas.

Tā noslēdzās Briseles Eiropas skolas latviešu skolēnu Lāčplēša dienas ekskursija Zēdelgemā. Vēl tikai mājupceļš, kura laikā varēja skatīt filmu par leģionāru dziesmas Paliec sveiks, mans mazais draugs tapšanu.

Vēlreiz gribētos pateikties tiem, kas darīja iespējamu šo ekskursiju.

Pirmkārt, skolēni un viņu vecāki, Zēdelgemas pilsēta un LBB, un Latvijas vēstures grūtajiem brīžiem veltīto filmu un pārsteigumu katram dalībniekam sarūpējušie abi Eiropas Parlamenta deputāti – Sandra Kalniete un Roberts Zīle. Tomēr īpaša pateicība pienākas skolotājai Inetai Carai, kuras organizatoriskais darbs ļāva notikt šim Lāčplēša dienas braucienam.

Raksta autors un fotogrāfs

Voldemārs Lauciņš
Pirmpublicējums „Beļģijas Latviešu Ziņas“